Rīga, aizvien dzīvā Vāgnera pilsēta

Tūristu pulciņi allaž pulcējas pie Muses nama Vāgnera ielā, klausās par dižā komponista gaitām Latvijā un allaž pavaicā, kā šodien te skan viņa mūzika. Nacionālā opera nākamā gada pavasarī uzsāk slavenās “Nībelungu gredzena” tetraloģijas īstenojumu, kad katru sezonu afišā parādīsies pa vienai no četrām izrādēm. Ar “Reinas zeltu” sākot un “Dievu bojā eju” beidzot. 2010.gadā plānotajai starptautiskajai Vāgnera konferencei, uz kuru varētu ierasties ap 3000 delegātu, tā būs brīnišķīga dāvana. Pirmo un pēdējo reizi “Nībelungu gredzens” Rīgā uzvests 1904.gadā. LNO partneris vērienīgajā projektā ir slavenais Bergenes festivāls (Norvēģija). Gaidāmas izcilas zvaigznes, tostarp basbaritoni Egils Siliņš, Pēteris Eglītis, Džons Vēgners, slaveni režisori.
Taču par pirmo jauniestudējumu operā kļūs Dmitrija Šostakoviča “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”. Tas būs latviešu opermākslas pienesums ģeniālā komponista simtgadei nākamruden.
Vēl novitātēs Mocarta “Figaro kāzas” un Ziemassvētku opera bērniem  Dž.K.Menoti “Amāls un nakts viesis”.

Baleta parāde Rīgā un Eiropā

LNO balets parūpējies par jaunu latviešu komponistu oriģinālbaletu, kuri pie mums top lēnām un grūti, ātrākais reizi septiņos gados. Šoreiz tie ir Artura Maskata “Bīstamie sakari” pēc Šaderlo de Laklo pazīstamās grāmatas.
Pirmizrāde jau 23.oktobrī Kšištofa Pastora horeogrāfijā.
Aivars Leimanis atjaunos Ādolfa Adāna “Žizeli”, kuras pēdējais uzvedums pieder Jevgeņijam Čangam pirms turpat pusgadsimta (1957). Izrāde vien laika ritumā scenogrāfiski uzspilgtināta, un arī tas saistās ar septiņdesmitajiem gadiem. Šoreiz dekorācijas un tērpi Ināras Gaujas rokās, taču tiek solīts, ka tie sekos iepriekšējam Edgara Vārdauņa poētiskajam redzējumam. Arī inscenējumā, kā apzvēr Aivars Leimanis, nekādi joki un ceļojumi laikā netiks pieļauti.
Jaunā skatuve tiks Olgas Žitluhinas laikmetīgajam baletam “Viena ceļa krustojums”.
Šajā sezonā Latvijas nacionālo baletu gaida arī Francijā (tur Latvijas kultūras dienās uzstāsies arī Operas mākslinieki), Somijā, Itālijā, Krievijā (Maskavā) un Horvātijā. Pieprasītākās izrādes ir “Korsārs”, “Riekstkodis” un vēl netapušie “Bīstamie sakari”.

Unikālas norises

Vispirms tā ir operas karaļa Kārļa Zariņa septiņdesmitpiecgade, kuru viņš svin 11.septembrī, gribēdams redzēt sev blakus visu Nacionālās operas saimi – solistus, kori, baletu, orķestri. Un, protams, sava talanta draugus un pielūdzējus, kuru Baltā nama sienās aizvadītajos 45 gados sakrājušās vairākas paaudzes.  Nevīstošais tenors viņiem un Opernamam joprojām ir vajadzīgs un piederīgs.
Septembra beigās ar trim koncertuzvedumiem LNO atzīmēs savas atjaunošanas (restaurācijas) desmitgadi. Tā būs esence no labākā, kas desmit darba sezonās sastrādāts. Visu vaiņagos četru izcilu maestro klātbūtne – Aleksandrs Viļumanis, Gintars Rinkēvičs, Andris Nelsons un Mariss Jansons.
3.novembrī Opera atzīmēs komponista Bruno Skultes simtgadi. Notiks viņa nepabeigtās operas (ko pēc Skultes nāves pabeidza Andrejs Jansons) “Vilkaču mantiniece” koncertuzvedums, ko iecerēts ierakstīt CD.
Paplašināsies LNO mākslinieku viesošanās Latvijas laukos. Operu un baletu gan brīvdabas  izrāžu, gan koncertu veidā vēlas pie sevis redzēt tuvu un tālu Latvijas reģionos. Arturs Maskats īpaši uzteic Valku, kuras interese redzēt pie sevis Baltā nama pārstāvjus esot rosinošs piemērs daudz lielākām un bagātākām pilsētām.
Atkal skanēs Rīgas operas festivāls. Bet tā jau būs jauna vasara un jauns stāsts.