Par institūciju ciešāku sadarbību okupācijas seku izvērēšanā

2.septembrī notika kārtējā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai izveidotās komisijas sēde.
Komisijas locekļi tika iepazīstināti ar Ārlietu ministrijas iegūto informāciju par Lietuvas, Igaunijas un Polijas pieredzi līdzīgu jautājumu risināšanā. Kaimiņvalstu kolēģi arī pauduši gatavību sadarboties ar Latvijas speciālistiem. Tikšanās dalībnieki vienojās jau tuvākajā laikā doties uz Lietuvu un Igauniju, lai klātienē tiktos ar šo valstu speciālistiem, iepazītos ar viņu izstrādāto metodoloģiju un uzzinātu citu informāciju. Sanāksmes laikā tika uzsvērts, ka Lietuvā un Igaunijā darbs pie padomju okupācijas režīma radīto seku aprēķināšanas veikts jau kopš 20.gs. 90.gadiem.
Komisijas locekļi bija vienisprātis par profesora Modra Šmuldera 90.gados radītās sistēmas izmantošanu tālākas zaudējumu aprēķināšanas metodoloģijas izstrādei. Plānots jau tuvākajā laikā šo materiālu nosūtīt Ekonomikas un Finanšu ministrijai atzinumu sniegšanai.
Tikšanās laikā pārrunātas iespējas apzināt Krievijas teritorijā esošos Latvijas iedzīvotāju masu apbedījums, kaimiņvalsts arhīvos esošo informāciju, tajā skaitā ziņas par deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā vēstures arhīvu speciālisti uzsvēra, ka ik gadus iegūt informāciju no galvenajiem Krievijas arhīviem kļūst sarežģītāk.
Komisijas sēdē pieaicinātā Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa informēja par šīs institūcijas rīcībā esošo informāciju saistībā ar komisijas uzdevumu. Sarunas gaitā tika secināts, ka pilnīgas informācijas ainas iegūšanai nepieciešami kā finanšu, tā cilvēkresursi. Bez tam, kā uzsvēra komisijas locekļi, īpaša vērība jāvelta Latvijā esošās informācijas apzināšanai, analīzei un mūsu valsts institūciju sadarbības koordinēšanai, lai veiktu Ministru kabineta uzdoto darbu.
Noslēgumā tikšanās dalībnieki vienojās par turpmāko sadarbību ar Latvijas Valsts arhīvu, kā arī par iespējām nepieciešamības gadījumā sadarboties ar citām institūcijām.