Absolūtais vairums jāuzlabo

Ielūkojoties Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) mājaslapā 5.septembrī, nācās secināt, ka tajā nav reģistrēts nevienas pašvaldības nolikums. Sazinoties ar RAPLM Juridiskā departamenta direktoru Arti Stucku, “LV” noskaidroja, ka situācija nav tik bezcerīga. Ministrija saņēmusi izvērtēšanai apmēram 270 pašvaldību nolikumus, kas ir nedaudz vairāk par pusi no kopējā pašvaldību skaita. Īpaši daudz nolikumu iesūtīts aizvadītajā nedēļā – katru dienu 15 līdz 20. Diemžēl pēc izvērtēšanas 80% no tiem atgriezušies pašvaldībā ar konkrētiem ieteikumiem novērst neprecizitātes. Šobrīd tikai desmit pašvaldību nolikumus pēc labojumu apstiprināšanas varētu publicēt RAPLM izveidotajā saistošo noteikumu datu bāzē.
Vērtējot situāciju, var secināt, ka pirmkārt, puse pašvaldību nav ievērojušas nolikuma pieņemšanai iepriekš noteikto termiņu – 1.septembri, taču pret to nav nekādu sankciju. Pēdējās nedēļās saņemtais lielais saskaņošanai iesūtīto nolikuma skaits liecina, ka šā dokumenta izstrādi pašvaldības atlikušas uz pēdējo brīdi, nerēķinoties ar vasaras atvaļinājumu laiku. “No sarunām ar pašvaldību juristiem var secināt, ka jaunie politiķi mēdz “skaldīt matus” un strīdēties, piemēram, kāpēc pieņemamais dokuments ir pašvaldības, nevis domes nolikums, turklāt nesaprotot abu jēdzienu atšķirību. Bet neiedziļinās būtiskās lietās, piemēram, lēmumu apstrīdēšanas kārtībā, kompetences sadalījumā starp amatpersonām,” secina A.Stucka.

Savādā norma

Jāatgādina, ka likums arī noteica jaunu pašvaldības nolikuma spēkā stāšanās un reģistrēšanas kārtību, kas rada pamatotu izbrīnu. Nolikums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā parakstīšanas, ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Triju dienu laikā pēc tam, kad to paraksta pašvaldības vadītājs, dokuments rakstveidā un elektroniski jānosūta RAPLM. Ministrija nolikumu, tāpat kā citus pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, saskaņo un, ja tajā nav nepilnību, publicē RAPLM mājaslapā. Taču, ja konstatētas nepilnības, ministrija nolikumu atdod atpakaļ pašvaldībai ar ieteikumu konkrētos trūkumus novērst, kā arī līdz lēmuma pieņemšanai domes vai padomes sēdē šos punktus nepiemērot. Tādējādi veidojas situācija, ka nepilnīgam vai valsts tiesību aktiem neatbilstošam nolikumam patiesībā ir juridisks spēks un tikai kā piebilde – RAPLM ieteikums neprecīzo punktu nepiemērot. Kā pastāstīja A.Stucka, labojumi pašvaldībai ir jāveic viena mēneša laikā un nākamajā sēdē jāapstiprina ar domes vai padomes lēmumu. Tikai tad, kad pašvaldības nolikumā ir novērsti visi ministrijas saskatītie trūkumi, to publicē mājaslapā. Jautāts par šādas savādas kārtības efektivitāti, RAPLM Juridiskā departamenta direktors atbild, ka pavasarī panāktie grozījumi pašvaldību likumā ir vērtējami kā kompromiss starp valsts lēmējvaru, izpildvaru un pašvaldību politiķiem. Ja pašvaldībā būs kādi pārkāpumi, kas saistīti ar neprecīzajiem punktiem spēkā esošajā pašvaldības nolikumā, ministrijai būs tiesības iebilst.

Konsultējas, bet kļūdu pietiek

Lai gan pašvaldības nolikumu izstrādē ar RAPLM ir konsultējušās gan telefoniski, gan čakli apmeklējušas mācības, ko RAPLM rīkoja sadarbībā ar Latvijas pašvaldību mācību centru, problēmu dokumenta sagatavošanā ir daudz. Ministrijas mājaslapā ir pieejams arī pašvaldības paraugnolikums, kurš, pēc A.Stuckas teiktā, ir labs paraugs vidēja lieluma pašvaldībai. To papildina ar vērtīgiem piemēriem no konkrētu pašvaldību nolikumiem. Ar šo darbu labāk veicas pilsētu pašvaldībām, bet visgrūtāk klājas pagastiem. Jo lielāka pašvaldība, jo administratīvās kapacitātes dēļ kvalitatīvāks tās nolikums.
Apkopojot izskatītos pašvaldību nolikumus, RAPLM ir sagatavojusi būtiskāko kļūdu apkopojumu.
• Visbiežāk nav noteikta kārtība, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, un kārtība, kādā domes (padomes) priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam domes (padomes) priekšsēdētājam.
• Izveidots nepareizs teritoriālais iedalījums, nosaucot visus ciemus, apdzīvotas vietas u.tml. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” 2.pantu administratīvās teritorijas ir rajoni, republikas pilsētas. Savukārt rajoni iedalās rajonu pilsētās, pagastos un novados. Tādējādi pagasts ir nedalāma teritoriāla vienība. 
• Nav izstrādāta pašvaldības administrācijas struktūra vai arī tajā iekļauts viss iespējamais.
• Domes vai padomes pastāvīgajām komitejām nepareizi piešķirtas tiesības pieņemt administratīvos aktus vai patstāvīgi pieņemt kādus citus lēmumus. Pretruna ar likuma “Par pašvaldībām” 50.pantu un 47.panta pirmo daļu.
• Sajaukta priekšsēdētāja un izpilddirektora kompetence. Tā noteikta likuma “Par pašvaldībām” 62.un 69.pantā.
• Deputātiem nav noteikti pieņemšanas laiki. To paredz likuma “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputātu statusu” 10.panta 3.punkts.
• Neprecīzi (nenosaucot institūcijas, kuras administratīvo aktu pieņēmušas) vai prettiesiski (nosakot, ka administratīvo aktu strīdu komisijā var apstrīdēt arī domes (padomes) pieņemtos administratīvos aktus) noteikta administratīvo aktu apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtība. Administratīvo aktu apstrīdēšana sajaukta ar pārsūdzēšanu. Pašvaldības administratīvo aktu strīdu komisijā var apstrīdēt sociālā dienesta lēmumus, būvvaldes lēmumus, kā arī citu pašvaldības institūciju pieņemtos lēmumus, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. Nevar apstrīdēt privatizācijas komisijas lēmumus (“Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 68.pants), iepirkumu komisijas lēmumus (“Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 39.panta otrā daļa), administratīvās komisijas lēmumus (Administratīvo pārkāpumu kodeksa 280.panta 1.daļas 1.punkts).
• Domes (padomes) darba organizācijai noteikts savs regulējums, neievērojot likumā “Par pašvaldībām” noteikto.