• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Ukrainas ārlietu ministra demisija". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.2000., Nr. 350/352 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11560

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Vai tas ir gala sākums?"

Vēl šajā numurā

06.10.2000., Nr. 350/352

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Ukrainas ārlietu ministra demisija"

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.10.02.

Prezidents Leonīds Kučma piektdien no amata atcēlis Ukrainas ārlietu ministru Borisu Tarasjuku, ko uzskatīja par vienu no visvairāk rietumnieciski noskaņotajiem Ukrainas politiķiem.

Lēmumu par ministra demisiju paziņoja piektdienas vakarā. Vēl piektdienas pirmspusdienā Tarasjuks Ārlietu ministrijā bija ticies ar septiņu pasaules bagātāko valstu vēstniekiem.

Baumas par ministra iespējamo demisiju klīda jau sen. Viņa izlēmīgā proeiropeiskā nostāja, kontaktu dibināšana ar ES un NATO bija kā dadzis acī daudziem Ukrainas politiķiem, kas iestājas par ciešāku sadarbību ar Krieviju. Ir pamats domāt, ka Tarasjuka demisiju pieprasīja pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins savas jūnija vizītes laikā Kijevā. "Kopš gada sākuma Ukrainas un Krievijas diplomātijas šefu kontakti aprobežojās vienīgi ar protokolāriem pasākumiem. Būtībā Kijevas politiku ar Maskavu noteica Jevhens Marčuks, prezidenta Kučmas Drošības padomes vadītājs un bijušais VDK ģenerālis," nesen man stāstīja kāds Kijevā akreditēts Rietumu diplomāts.

Par Tarasjuka demisijas iemeslu tiek uzskatīta pagājušajā nedēļā atklātībā nonākusī ASV un Kanādas vēstnieku, kā arī ERAB pārstāvju vēstule prezidentam Kučmam, kurā viņi kritizēja Ukrainas budžetu nākamajam gadam. "Mēs esam ārkārtīgi nobažījušies par Jūsu lēmumu aizkavēt reformu gaitu 2001.gada budžetā. Šis lēmums kopā ar citiem pēdējā laikā spertajiem soļiem rada iespaidu par atteikšanos no valdības pieņemtās un Augstākās padomes apstiprinātās reformu programmas," rakstījuši Rietumu diplomāti. Viņi vēstulē likuši noprast, ka turpmākā Rietumu palīdzība Ukrainai būs atkarīga no pieņemtā budžeta. Pēc vēstules publikācijas Kučma izteicies, ka budžeta projektu vēl neesot redzējis, taču saskaņā ar konstitūciju par tā izstrādāšanu atbildīga esot valdība. Viņš uzdevis par pienākumu premjerministram Viktoram Juščenko noskaidrot "šo pārpratumu". Par Rietumu mīluli uzskatītais Juščenko izdevis paziņojumu, kurā diplomātu vēstule nodēvēta par "iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās", bet Ārlietu ministrijas šefs izteicis diplomātisku protestu. ASV vēstniecība Kijevā aizbildinājies ar to, ka "visā pasaulē diplomātiem ir pienākums norādīt uz problēmām mītnes zemes varas iestādēm", bet vēstules mērķis esot bijis "atbalstīt Ukrainas centienus uzlabot attiecības ar tās kreditoriem".

Paziņojumā par ministra Tarasjuka demisiju nav ne vārda par minēto vēstuli. Par Tarasjuka pēcnācēju ir iecelts Anatolijs Zlenko, bijušais pirmais neatkarīgās Ukrainas ārlietu ministrs un tagadējais Ukrainas vēstnieks Parīzē. "Zlenko ir vecā kaluma padomju diplomāts. Protams, ka Tarasjuks baudīja lielāku Rietumu uzticību, taču es negribētu dramatizēt situāciju. Iespējams, ka mūsu ārpolitika tagad vairāk pievērsīsies Krievijai, tomēr es nedomāju, ka notiks kaut kādas dramatiskas pārmaiņas," prognozē vēstures profesors Jaroslavs Hričaks no Ļvovas.

Marcins Vojcehovskis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!