Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Putins un Šrēders viens otru uzrunā ar "tu"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.2000., Nr. 350/352 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11551

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Ukrainas ārlietu ministra demisija"

Vēl šajā numurā

06.10.2000., Nr. 350/352

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Putins un Šrēders viens otru uzrunā ar "tu""

"Die Welt"

— 2000.09.26.

Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicās par labāku abu valstu sadarbību uz starptautiskās skatuves.

Pēc tikšanās ar Putinu Kremlī Šrēders runāja par "stratēģisko sadarbību", kas veidojas. Putins kanclera īso vizīti — abi sarunājās divas stundas - vērtēja kā "pierādījumu kvalitatīvām pārmaiņām attiecībās" pēc "smagajiem attiecību pasliktināšanās gadiem". Protokola beigās abi viens otru uzrunāja ar "tu".

Vērtējot svētdien notikušās prezidenta vēlēšanas Serbijā, Šrēderam un Putinam izdevās vienoties tikai par mazāko kopsaucēju. Šrēders teica: viņi esot bijuši vienisprātis, ka vēlēšanas ir stabilizējošs elements. Kamēr Putins nevēlējās izteikties par Miloševiča un Balkānu tēmām, Šrēders sacīja: "Šķiet, ka Serbija ir izšķīrusies par demokrātiskām pārmaiņām." Acīmredzot vēlēšanās ir uzvarējusi opozīcija, lai gan vēl nav zināmi galīgie rezultāti. Rietumi veicināšot šo attīstību, kā arī atbalstīšot Melnkalnes demokratizāciju.

Ortodoksālā Krievija tradicionāli ir serbu ticības brāļu sabiedrotā un spēlē svarīgu lomu Balkānu kontaktgrupā. Krievija bija viena no asākajām NATO bombardēšanas Balkānos kritizētājām. Serbija ir arī atkarīga no Krievijas enerģijas piegādēm. Šrēders un Putins vienojās regulāri rīkot vācu un krievu politiķu, uzņēmēju un masu mediju pārstāvju konferences, lai "uzlabotu sapratni abu pilsonisko sabiedrību starpā". Foruma nosaukums būs "Pēterburgas sarunas".

Kanclers runāja arī par preses brīvību Krievijā. "Mēs panācām pilnīgu vienprātību, ka brīvi masu mediji ir katras demokrātiskas sabiedrības pamatelements", teica Šrēders. "Kritizēšana pieder pie politikas īpašībām". Putins jau vairākkārt ir ticis kritizēts par brīvo masu mediju iegrožošanu. Kā preses brīvības ierobežošanas Krievijā piemērs parasti tiek nosaukta Kremļa cīņa pret masu mediju koncernu Media–Most .

Ekonomiskajām attiecībām, kas joprojām attīstās gausi, tagad impulss ir jādod Hermesa galvojumam. Putins teica, ka Vācija kā lielākā tirdzniecības partnere un kreditore nevar palikt malā, kad Krievija piedzīvo "vērā ņemamu ekonomisko attīstību". Faktiski ir tā, ka iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar to pašu laika periodu iepriekšējā gadā, ir audzis par 7%, galvenokārt augsto naftas cenu dēļ.

Krievija Vācijai ir parādā 50 miljardu dolāru, bet kopumā Krievijas ārējais parāds sasniedz 180 miljardu dolāru. Putins, kā izejvielām bagātās Krievijas prezidents, Vācijai un citām augsto naftas cenu izlaupītajām Eiropas valstīm piedāvāja ilgtermiņa sadarbību enerģijas politikas jomā.

Jens Hartmans

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!