• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tieslietu ministrijas reorganizācija atzīstama par veiksmīgu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.08.2005., Nr. 134 https://www.vestnesis.lv/ta/id/115045

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vēstures misija nav gadskaitļu virknēšana atmiņā

Vēl šajā numurā

25.08.2005., Nr. 134

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Tieslietu ministrijas reorganizācija atzīstama par veiksmīgu

BICEVSKIS.JPG (13479 bytes)
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Pērn vasarā Tieslietu ministrijā notika reorganizācija. Tika izveidoti vairāki jauni departamenti, pilnībā izanalizēti katras struktūrvienības uzdevumi un funkcijas. Tas viss vērsts uz to, lai Tieslietu ministrija varētu ieņemt to vietu un pildīt tās funkcijas, kuras, veidojot mūsdienu prasībām atbilstošu tieslietu sistēmu, tai nepieciešams pildīt tiesiskā valstī un demokrātiskā sabiedrībā. Tā ļoti lakoniski varētu raksturot pērn Tieslietu ministrijā notikušās reorganizācijas būtību.
Pagājis jau vairāk nekā gads un tagad, pēc kāda laika varam novērtēt, cik sekmīga bijusi reorganizācija. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis atzīst, ka kopumā reorganizācija vērtējama kā sekmīga. Kā divus galvenos ieguvumus viņš min spēcīga juridiskā departamenta un stratēģijas sektora izveidi.
“Stratēģijas sektora izveidi jau toreiz uzskatīju par ļoti būtisku. Šodien, novērtējot rezultātus, varam redzēt, ka tas ir devis ieguvumus.” M.Bičevskis argumentē, ka tagad ir nodalīti nākotnes un stratēģijas jautājumi no ikdienā darāmajiem darbiem.
Kā otru būtisku ieguvumu M.Bičevskis min spēcīga juridiskā departamenta izveidi. “Šobrīd katrai ministrijai saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir jāspēj vērtēt padotības iestāžu administratīvo aktu pārsūdzība. Ministrija ir tā, kas pārsvarā nodrošina arī pārstāvību tiesā. Jo juridiskais departaments ir spēcīgāks, jo ministrija labāk jau pārsūdzības stadijā spēj izvērtēt, vai padotības iestāde ir strādājusi gana labi. Tāpat arī spēcīgs juridiskais departaments var nodrošināt labu ministrijas pārstāvību tiesā.”
Savukārt, par nākotni domājot, M.Bičevskis skaidro: “Reforma parādīja, ka ministrijā ir neliels trūkums kapacitātē no jaudas viedokļa. Ļoti precīzi analizējot katras struktūrvienības uzdevumus un pienākumus un ņemot vērā, ka mums Latvijā ir ļoti aktīvi ministri ar daudzām politiskām iniciatīvām, mēs redzam nepieciešamību pēc spēcīgas kapacitātes likumdošanas izstrādes un ekspertīzes jomā. Tuvākajā nākotnē mums ir doma stiprināt ministrijas kapacitāti. Bez labiem un izglītotiem cilvēkiem mēs nevarēsim kvalitatīvi un ātri sniegt nepieciešamās iniciatīvas. Un bez labiem un spēcīgiem cilvēkiem Eiropā nespēsim turēt savas pozīcijas jautājumos, kur saskaras 25 dalībvalstu intereses. Tās ir divas lietas, kuras ir jāstiprina jau tuvākajā nākotnē.”
Tomēr kopumā Tieslietu ministrijā strādājošo darbinieku kompetenci M.Bičevskis vērtē atzinīgi. “Protams, ir cilvēki, kas nāk, un ir tādi, kas iet. Tomēr domāju, ka cilvēki mums ir pietiekami labi. Salīdzinot ar situāciju pirms pusotra gada, darbinieki ir stabilāki. Kadru politika pamazām sāk nostabilizēties. Tas nozīmē, ka arvien vairāk varam paļauties uz cilvēkiem, kas ne tikai atnāk un mācās, bet jau labu laiku ir strādājuši šajā nozarē un saprot lietas.”

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv  

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!