Eiropas Monetārā savienība – veiksmīgs stāsts ar trūkumiem

Profesors Klauss Bungers pauda, ka Eiropas Monetārajai savienībai (EMS) var pateikties par makroekonomisko stabilitāti Eiropā – kopš 80.gadu sākuma inflācijas līmenis Eiropā samazinājies no 6,7 līdz 2,1 procentam. Šobrīd kredītu procentu likmes nokritušās līdz mazākajām, kādas fiksētas banku sistēmas vēsturē. Uzlabojusies Eiropas saimniecības spēja izturēt ekonomiskās krīzes. Valūtas apmaiņas kursu likvidēšana padarījusi Eiropas iekšējo tirdzniecību stabilāku un prognozējamāku. Attīstījušies Eiropas fondu tirgi un parādījušās jaunas iespējas gan investoriem, gan patērētājiem.
Tomēr profesors atzina, ka pēdējos gados Eiropas ekonomika attīstās neapmierinoši lēni un tajā bieži vien tiekot vainota striktā monetārā politika. Tomēr, viņaprāt, patiesais iemesls ir laikus nepaveiktās strukturālās reformas nodokļu politikā, pensiju sistēmā, valsts budžeta izdevumu jomā un daudzās tirdzniecības un darbaspēka brīvās pārvietošanās barjeras Eiropā.
Pašreizējā Eiropas attīstības un īpaši jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pievienošanās dēļ bieži tiek uzdots jautājums – vai viena monetārā politika der visām Eiropas valstīm? Pēc K.Bungera domām, ES dalībvalstīm vairs nav reālas izvēles starp eiro sistēmu un monetāro autonomiju, t.i., izstāšanās no eirozonas jebkurai valstij radītu milzīgus ekonomiskos zaudējumus. Tādēļ jautājums par vienotas monetārās politikas piemērotību visai Eiropai ir nebūtisks – nav citas izvēles, un visām Eiropas valstīm ir jārīkojas tā, lai nodrošinātu monetāro stabilitāti Eiropā. Šāda atbilde ļoti nepatīk politiķiem Eiropā, kas pieraduši ekonomiskajās neveiksmēs vainot eiro un Eiropas Savienību, taču citas izvēles, kā pieņemt šo atbildi tiem nav. Pēc K.Bungera domām, tāda valstu rīcība, kas pārkāpj stabilitātes principus, novedīs pie augstāka bezdarba un šo valstu konkurētspējas samazināšanās.
Svarīgākā eirozonas problēma šobrīd, pēc lektora domām, ir stabilitātes un izaugsmes pakta vājināšanās. Virkne ES valstu (ar Franciju, Itāliju un Vāciju priekšgalā) regulāri pārkāpj šā pakta noteikumus, bet Eiropas Ekonomikas un finanšu ministru padomes rokās nav reālu ietekmes līdzekļu pārkāpēju ietekmēšanai.
Lekciju rīkoja Frīdriha Naumaņa fonds kopā ar Ekonomistu apvienību-2010. Lekcija notika, pateicoties ES finansiālam atbalstam.

Uzziņai:

Klauss Bungers ir bijušais Vācijas Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās politikas departamenta direktors (no 1994. līdz 1997.gadam) un valsts sekretārs (no 1997. līdz 1998.gadam), parlamenta brīvo demokrātu frakcijas konsultants un ES Ekonomiskās politikas komitejas prezidents. Pašreiz viņš ir Bonnas Universitātes Eiropas Integrāciju studiju centra vecākais biedrs.