ATSAUCĒ IETVERT:
ES sargā lauksaimniekus no konkurences. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.08.2005., Nr. 134 https://www.vestnesis.lv/ta/id/115035
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
ES sargā lauksaimniekus no konkurences
Eiropas Savienība (ES) ir lielākā pasaules eksporta subsīdiju nodrošinātāja. ES nodrošina 85–90 procentus no kopējām eksporta subsīdijām pasaulē, secināts Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kongresa Budžeta biroja izdotajā pētījumā. ES salīdzinājumā ar citām valstīm agresīvāk aizstāv savus lauksaimniekus. Tomēr subsīdijas nav vienīgais veids, kā veicināt savas valsts ražotāju preču noietu. Foto: Vitālijs Stīpnieks, A.F.I. |
Eiropa – subsīdiju līdere
Ziņojumā norādīts, ka 64 no 76 apsekotajām valstīm laikā no
1998. līdz 2004.gadam lauksaimniekiem vismaz vienu gadu bijušas pieejamas subsīdijas
(jebkāda veida atbalsts no valsts). Tomēr dažās valstīs subsīdijas bijušas
dāsnākas nekā citviet.
Vislielākās subsīdijas saviem lauksaimniekiem nodrošina Eiropas valstis un ASV.
Valstis ar augstāko subsīdiju līmeni (kopējās subsīdijas procentos no
lauksaimnieciskās produkcijas izlaides) gandrīz vienmēr ir augstu ienākumu jeb
turīgās valstis, secināts pētījumā. Vislielākās subsīdijas saviem lauksaimniekiem
nodrošina ne tikai ES un ASV, bet arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas
valstis (Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina), kā arī Japāna. Savukārt
zemākais subsīdiju līmenis ir Austrālijā un Jaunzēlandē.
Trūcīgākās pasaules valstis uzsver, ka bagātīgās subsīdijas un valsts atbalsts
lauksaimniecībai pasaules turīgajās valstīs nodara lielu kaitējumu trūcīgo valstu
lauksaimniekiem. Tā kā turīgo valstu lauksaimnieki saņem subsīdijas, viņi var
samazināt preces cenu un necieš finansiālus zaudējumus, lai gan piedāvā savu preci
par zemāku cenu. Savukārt nabadzīgo valstu zemnieki šādas subsīdijas nesaņem un
līdz ar to viņu prece maksā dārgāk vai arī par savu darbu viņi saņem mazāku
atlīdzību.
Tarifu barjeras – nozīmīgs ierobežojums
Subsīdijas nav vienīgais veids, kā ierobežot lauksaimniecības
produkciju. Nozīmīgs instruments ir arī tarifu barjeras. Tarifu barjeras tiek
noteiktas, lai pasargātu vietējās preces no konkurences ar ārvalstīs ražotajām
precēm.
Ziņojumā atklāts, ka 39 procenti no ES saražotās lauksaimnieciskās produkcijas tiek
aizsargāta no brīvas starptautiskas konkurences ar ļoti augstiem tarifiem – vairāk
nekā 100 procentu apmērā. Savukārt ASV šādus augstus tarifus piemēro, lai
aizsargātu 26 procentus no saražotās lauksaimnieciskās produkcijas.
Vai atspoguļo situāciju?
Ziņojums publicēts sakarā ar tuvojošos Pasaules tirdzniecības organizācijas samitu. Tas notiks Honkongā šā gada decembrī. Lielākā daļa pētījuma balstīta uz 2002.gada vai pat senākiem datiem. Tāpēc norādīts, ka ES paplašināšanās var būt mainījusi kopainu. Arī ES institūcijas, komentējot pētījumu, norādījušas, ka izdarīti secinājumi, balstoties uz salīdzinoši veciem datiem. Nav ņemtas vērā ES pēdējās lauksaimniecības reformas ieviestās izmaiņas.
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv