Argumenti izmaiņām

TM piedāvātajos grozījumos paredzēts, ka ministra lēmuma pārsūdzēšana par zvērinātu tiesu izpildītāja atstādināšanu šā lēmuma darbību neapturēs. Patlaban, ja šāds lēmums ir pieņemts, tā pārsūdzēšana administratīvā akta darbību aptur. Tiesu izpildītājs var turpināt veikt amata darbības ilgu laiku, ja viņš ir atstādināts vai atcelts no amata, gadījumā, ja lēmumu par atstādināšanu vai atcelšanu viņš pārsūdzējis administratīvajā tiesā.
Spēkā esošā Tiesu izpildītāju likuma redakcija tieslietu ministram uzliek par pienākumu pēc disciplinārlietas ierosināšanas atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju vienīgi tad, ja atstādināšanai iegūts Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) saskaņojums. Tā kā LZTIP ir zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvības institūcija, tā aizstāv zvērinātu tiesu izpildītāju intereses. Tādējādi tieslietu ministrs zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro uzraudzību var veikt ierobežoti.
Turpmāk no zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietas krimināllietas izmeklēšanas gaitā drīkstēs izņemt arī izpildu lietās esošos dokumentus, to vietā atstājot kopijas. Patlaban spēkā esošā Tiesu izpildītāju likuma redakcija paredz, ka zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu un dokumentu grāmatas, izpildu lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus prakses telpām pat pēc tiesu vai citu iestāžu pieprasījuma. TM uzskata, ka šī tiesību norma ir pretrunā arī ar tieslietu ministra pienākumu veikt zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro uzraudzību. Tā kā pēdējā laikā pret vairākiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir ierosinātas krimināllietas, šis regulējums varētu traucēt izziņas iestāžu izmeklēšanas darbības.
Balstoties uz šā gada 13.jūlijā Ministru prezidenta izdoto rezolūciju par grozījumiem likumos, kas skar pārvaldes iestāžu kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus, TM ierosināja Tiesu izpildītāju likumā noteikt, ka zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu un viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas ar īpašu sarakstu nosaka tieslietu ministrs, uzticot šīs pilnvaras Ministru kabinetam. Arī amata zīmes un amata apliecības turpmāk zvērināts tiesu izpildītājs saņems no Ministru kabineta, kas arī noteiks to veidu un lietošanas kārtību.
Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa MK Komitejas sēdē norādīja, ka visas problēmas šie likuma grozījumi neatrisinās, tāpēc ministrijā top arī citi priekšlikumi likuma precizēšanai. Ir iecerēts pārskatīt tiesu izpildītāju uzraudzību, jo esot aizdomas, ka, piemēram, Rīgas apgabaltiesa vispār neveic šo pienākumu. Tāpat likumā ir jāprecizē tiesu izpildītāju eksaminācijas un iecelšanas jautājumi, disciplinārlietu ierosināšana un citas normas.
Saistībā ar Tiesu izpildītāju likuma grozījumu pieņemšanu Satversmes 81.panta kārtībā TM konsultēsies ar Saeimas Juridisko biroju, jo Valsts kanceleja norādīja, ka 81.panta kārtībā nedrīkst grozīt tiesu iekārtas un procesa likumus un tiesu izpildītāji ir piederīgi tiesu sistēmai.