Sagatavotas izmaiņas Tiesu izpildītāju likumā
Ministru kabineta Komiteja vakar akceptēja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotās izmaiņas Tiesu izpildītāju likumā. Ir noteikti gadījumi, kuros tieslietu ministram ir tiesības no amata darbību veikšanas atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju.
MK Komitejas sēde 2005.gada 15.augustā Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Zvērinātu tiesu izpildītāju no amata pienākumu veikšanas varēs atstādināt vairākos gadījumos: pirmkārt, ja pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīša nozieguma izdarīšanu vai arī ja par tiesu izpildītāja atstādināšanu pieņemts atbilstošs tiesas vai kompetentas valsts institūcijas lēmums; otrkārt, ja tieslietu ministrs pret zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinājis disciplinārlietu un izpildītāja neatstādināšana var kaitēt valsts vai trešo personu pamatotām interesēm; treškārt, ja ir apturēta apdrošināšanas līguma darbība.
Argumenti izmaiņām
TM piedāvātajos grozījumos
paredzēts, ka ministra lēmuma pārsūdzēšana par zvērinātu tiesu
izpildītāja atstādināšanu šā lēmuma darbību neapturēs. Patlaban,
ja šāds lēmums ir pieņemts, tā pārsūdzēšana administratīvā akta
darbību aptur. Tiesu izpildītājs var turpināt veikt amata
darbības ilgu laiku, ja viņš ir atstādināts vai atcelts no amata,
gadījumā, ja lēmumu par atstādināšanu vai atcelšanu viņš
pārsūdzējis administratīvajā tiesā.
Spēkā esošā Tiesu izpildītāju likuma redakcija tieslietu
ministram uzliek par pienākumu pēc disciplinārlietas
ierosināšanas atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju vienīgi tad,
ja atstādināšanai iegūts Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju
padomes (LZTIP) saskaņojums. Tā kā LZTIP ir zvērinātu tiesu
izpildītāju pārstāvības institūcija, tā aizstāv zvērinātu tiesu
izpildītāju intereses. Tādējādi tieslietu ministrs zvērinātu
tiesu izpildītāju disciplināro uzraudzību var veikt
ierobežoti.
Turpmāk no zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietas
krimināllietas izmeklēšanas gaitā drīkstēs izņemt arī izpildu
lietās esošos dokumentus, to vietā atstājot kopijas. Patlaban
spēkā esošā Tiesu izpildītāju likuma redakcija paredz, ka
zvērinātu tiesu izpildītāju depozītu un dokumentu grāmatas,
izpildu lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus
prakses telpām pat pēc tiesu vai citu iestāžu pieprasījuma. TM
uzskata, ka šī tiesību norma ir pretrunā arī ar tieslietu
ministra pienākumu veikt zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro
uzraudzību. Tā kā pēdējā laikā pret vairākiem zvērinātiem tiesu
izpildītājiem ir ierosinātas krimināllietas, šis regulējums
varētu traucēt izziņas iestāžu izmeklēšanas darbības.
Balstoties uz šā gada 13.jūlijā Ministru prezidenta izdoto
rezolūciju par grozījumiem likumos, kas skar pārvaldes iestāžu
kompetenci izdot ārējus normatīvos aktus, TM ierosināja Tiesu
izpildītāju likumā noteikt, ka zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu
un viņu amata vietas, iecirkņus un to robežas ar īpašu sarakstu
nosaka tieslietu ministrs, uzticot šīs pilnvaras Ministru
kabinetam. Arī amata zīmes un amata apliecības turpmāk zvērināts
tiesu izpildītājs saņems no Ministru kabineta, kas arī noteiks to
veidu un lietošanas kārtību.
Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa MK Komitejas sēdē norādīja,
ka visas problēmas šie likuma grozījumi neatrisinās, tāpēc
ministrijā top arī citi priekšlikumi likuma precizēšanai. Ir
iecerēts pārskatīt tiesu izpildītāju uzraudzību, jo esot
aizdomas, ka, piemēram, Rīgas apgabaltiesa vispār neveic šo
pienākumu. Tāpat likumā ir jāprecizē tiesu izpildītāju
eksaminācijas un iecelšanas jautājumi, disciplinārlietu
ierosināšana un citas normas.
Saistībā ar Tiesu izpildītāju likuma grozījumu pieņemšanu
Satversmes 81.panta kārtībā TM konsultēsies ar Saeimas Juridisko
biroju, jo Valsts kanceleja norādīja, ka 81.panta kārtībā
nedrīkst grozīt tiesu iekārtas un procesa likumus un tiesu
izpildītāji ir piederīgi tiesu sistēmai.
“LV” informācija