Joprojām nav datubāzes direktīvām

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Trūkst datubāzes

Pašreiz Latvijas likumdošanā nav iestrādātas 19 Eiropas Savienības (ES) direktīvas, “Latvijas Vēstnesim” atklāja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Saleniece. Tomēr izsekot, cik īsti direktīvu ir ieviests un cik nav, ir grūti. Latvijā būtu ļoti nepieciešama ES tiesību aktu pārņemšanas ieviešanas kontroles sistēma, kuras izveide ir uzsākta. Ar šādu sistēmu varētu iegūt informāciju par visām direktīvām, kas Latvijai jāpārņem, kā arī par to, vai konkrētās direktīvas prasības iestrādātas nacionālajā likumdošanā. Tas būtiski vienkāršotu iespēju izsekot direktīvu pārņemšanai.

Process kavējas

“Latvijas Vēstnesis” Ārlietu ministrijā noskaidroja, ka šādu sistēmu ir plānots izveidot līdz šā gada beigām. Tomēr darbs nerit tik raiti, kā būtu nepieciešams, jo pagaidām ir noslēdzies tikai konkurss par darba uzdevuma izstrādāšanu. “Pašlaik tiek saskaņots līgums par konkursā uzvarējušo uzņēmumu. Pēc tam, kad konkursa uzvarētājs izstrādās darba uzdevumu, notiks konkurss par sistēmas izstrādāšanu,” skaidro ārlietu ministra preses sekretāre Dagnija Stuķēna. Tātad vēl nav pat izstrādāts darba uzdevums, nemaz nerunājot par konkursa izsludināšanu uz pašas sistēmas izstrādi.
Padarīto un vēl darāmo darbu saraksts liecina, ka darbs pie sistēmas izveidošanas ir tikko sākts. Arī D.Stuķēna netieši atzīst, ka plānā paredzēts sistēmu ieviest līdz šā gada beigām, bet “protams, netiek izslēgts, ka sistēmas ieviešana varētu aizkavēties”. Arī sarunā izskanējušie aptuvenie termiņi liecina, ka datubāze nebūs gatava agrāk par tuvāko pusgadu.
I.Saleniece pauda viedokli, ka “Tieslietu ministrijas darbu apgrūtina tas, ka tik ļoti vajadzīgā datubāze nav izstrādāta, un izskatās, ka šogad tās arī nebūs”. Ārlietu ministrijā “Latvijas Vēstnesim” skaidroja, ka jau pašlaik ir divas datubāzes un jaunā apvienos abas pašreizējās. Ārlietu ministrijā ir datubāze ar informāciju par direktīvu koordināciju izstrādes procesā, savukārt Tieslietu ministrijā – direktīvu ieviešanas datubāze. Savukārt I.Saleniece smaidot noteic, ka “esošo sistēmu Tieslietu ministrijā ir grūti uzskatīt par datubāzi – tās ir Excel tabulas, nevis normāla datubāze”.

Standarti nav publiski pieejami

Latvijā ir arī problēmas ar vairākām ES direktīvām un to iestrādāšanu normatīvajos aktos. Gan Tieslietu ministrija, gan Ekonomikas ministrija uzskata, ka Latvija nav atbilstoši pārņēmusi direktīvas ar standartu palīdzību. Tiek uzskatīts, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto, ka normatīvajam aktam, ar kuru pārņemtas ES direktīvas prasības, jābūt publiski pieejamam un tā saistības ir obligātas. Galvenā problēma ir tā, ka standartos noteiktais nav publiski pieejams un tam ir tikai ieteikuma raksturs. Ja direktīvas prasības tiktu pārņemtas ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību, problēmas būtu atrisinātas. Līdz šim izmantota prakse ieviest direktīvās noteikto ar standartu palīdzību, jo attiecīgās direktīvas bija ļoti tehniskas un noteica specifiskus parametrus. Latvijā bija prakse Ministru kabineta noteikumos tik sīkas tehniskas detaļas nenoteikt, tāpēc arī direktīvu prasības pārņemtas ar standartu palīdzību.

64 standarti jāatceļ

Latvijā 28 ES direktīvu prasības iestrādātas 76 Latvijas nacionālajos standartos. Līdz ar to tiek atzīts, ka šīs direktīvas uzskatāmas par nekvalitatīvi pārņemtām. Tomēr, veicot Latvijas nacionālo standartu analīzi, secināts, ka 64 nacionālie standarti jāatceļ, jo direktīvas, uz kurām pamatojoties standarti izdoti, jau zaudējušas spēku. Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz SIA “Latvijas standarts” veikto analīzi, identificējusi tikai desmit Latvijas nacionālos standartus, kuros ietvertās prasības jāiestrādā Ministru kabineta noteikumos. Savukārt divos standartos jāsvītro atsauce uz direktīvu, jo šie standarti izstrādāti, pamatojoties uz citiem standartiem, nevis direktīvām.
Vakar, 15.augustā, Ministru kabineta Komitejas sēdē nolemts – lai nodrošinātu pilnīgu un kvalitatīvu ES direktīvu pārņemšanu Latvijas tiesību sistēmā, jau minētie Latvijas nacionālie standarti tiks atcelti un atbildīgajām ministrijām (Ekonomikas, Zemkopības, Satiksmes, Veselības un Labklājības ministrijai) konkrēto ES direktīvu prasības būs jāiestrādā normatīvajos aktos līdz šā gada 31.decembrim.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv