Ventspilnieki, kā ierasts, ar vērienu svinēja pilsētas 715.dzimšanas dienu. Par svētkiem liecināja gan valsts un pilsētas karogi ielās, gan mašīnu straumes, kas nedēļas otrajā pusē plūda uz Kurzemes pussalas galvaspilsētas, kā to nodēvējis tās galva Aivars Lembergs. Gatavošanās svētkiem pilsētā sākās jau krietni pirms kulminācijas augusta pirmās nedēļas nogalē. Ciemiņi bija jāsagaida sakoptā vidē, un ar to ostas pilsēta pēdējos gados lepojas.
Tradicionālajā konkursā “Pilsētas rota 2005” žūrija vērtēja skolu un pirmsskolas mācību iestāžu teritorijas, kā arī privātmāju dārzus nominācijā “Skats no ielas”. Un apbalvoto dārzu un teritoriju saimnieku skaits esot dubultojies, ar katru gadu Ventspils uzzied arvien krāšņākā ziedu rotā.
Skats no ielas priecē ciemiņus, pašus – skats no sētas.

Naglas kultūras būves pāļos

Svētkos Ventspilī varēja sastapt tik daudz rakstnieku un citu kultūras darbinieku kā varbūt vienīgi reiz Otrā pasaules kara beigās, kad viņi meklēja ceļus uz jūras otru krastu. Juris Kronbergs no Zviedrijas, Knuts Skujenieks, Jānis Rokpelnis, Aivars Kļavis, Edvīns Raups, Ēriks Hānbergs, Andra Neiburga, Nora Ikstena, Pauls Bankovskis, Andra Konste un vēl, un vēl.
Nē, nebija sākusies jauna intelektuāļu emigrācija. Tieši pretēji – pilsētas svētkos simboliski tika iedzīta pirmā nagla mums visiem ļoti nozīmīgā būvē – Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju namā. Ja šim, iespējams, pašam nozīmīgākajam svētku notikumam pievieno turpat blakus nesen atklāto savu Gaismaspili – rekonstruētu Galvenās bibliotēkas ēku un svētku dienās atklāto Digitālo centru, kur iedzīvotāji varēs izmantot multimediju lasītavu, klausīties mūziku, skatīties filmas, mācīties datoriemaņas, tad droši var sacīt, ka intelektuālā potenciāla piesaiste pilsētai turpinās.
Šā gada aprīlī Kultūras ministrija, Ventspils pilsētas dome un Latvijas Literatūras centrs parakstīja dibināšanas līgumu par starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas izveidi Ventspils vecajā rātsnamā. Nav pārvērtējama šā līguma nozīme latviešu profesionālās literatūras attīstībā un kultūrvides politikā pat starptautiskā reģionālā mērogā. Rakstniecei Norai Ikstenai, kura daudzus savus darbus radījusi līdzīgā centrā Gotlandes salā, pieder ideja par centra izveidi Latvijā: “Līdzīgi kā citur Eiropā, uz Ventspili varēs braukt rakstnieki, saņemot stipendijas no savām mītnes zemēm, mūsu rakstnieki no Kultūrkapitāla fonda. Tāds centrs būs pirmais Baltijas valstīs. Bez Ventspils domes atbalsta tas nebūtu iespējams, jo tā ir domes māja un zeme, kā arī līdzekļi projekta izstrādē. Tas ir pozitīvs piemērs, kā sadarboties valstij, pašvaldībai un sabiedriskajai organizācijai. Ventspilī radošam darbam ir pateicīga vide – pilsēta nav pārapdzīvota, netālu no centra ir brīnišķīgs jūras krasts, pa kuru var klīst kilometriem tālu un justies labi.”
Uz Rātslaukumā improvizētās skatuves cits pēc cita kāpa rakstnieki, dzejnieki un tulkotāji. Pašmāju gara darbu radītāji saņēma suminājumus par uzrakstīto, citi lasīja savus jaunākos darbus, vēl citi pauda prieku par skaisto ideju, kas līdzīgi namam pretējā jūras krastā Visbijā tagad rosinās darbam šajā malā.

Darba rūķi un mūžīgais dzinējs

Par ko rakstīt arī šajā pusē netrūkst. Rakstīt var vēsturiskus romānus par aizgājušiem gadsimtiem, par hercoga Jēkaba laikiem, par lībiešu jūras braucējiem un zvejniekiem, par Jani Rozentālu, kas gleznojis baroneses Puzes muižā. Arī par šodienu, kas tāpat kļūs par vēsturi. Pilsēta attīstās dinamiski, un to veido mūsu laiks un ļaudis. Gan tādi kā Aivars Lembergs, kuru viņa vietnieks Guntis Blumbergs trāpīgi raksturoja ar vārdiem – “ja jūs gribat redzēt mūžīgo dzinēju, tad tas ir jūsu priekšā”. Gan arī vienkāršie ikdienas darba darītāji, kas ar savu centīgo kalpošanu dažādās pilsētai nozīmīgās jomās veicinājuši tās attīstību un nesuši tai slavu un labu vārdu. Tradicionāli viņi saņēma Ventspils pilsētas domes Lielo balvu un septiņas pilsētas domes balvas. Lielo balvu ieguva virves vilcēju klubs “Velkonis” par sasniegumiem sportā, bet domes balvas saņēma Valda Gulbe, Guntis Blumbergs, Pārsla Kopmane, Riona Ēce, Aleksandrs Mirvis, Jānis Teibe, Edvīns Bergmanis.
Parasti cilvēks, kuram Ventspils ir īpaša pilsēta, uz laiku atvadoties no tās, aiziet līdz jūrai… Šajā reizē pa jūras vārtiem ostā ienāca milzīgs tankkuģis, sveicot pilsētas iedzīvotājus ar savu basa tauri.
Čīkst vinčas, dārd vagoni, grozās celtņu strēles. Svētki beigušies, un pilsēta dzīvo savu darba dzīvi. Un nav ko meklēt Ventspilī, ja nepatīk kaiju kliedzieni un kuģu taures.