Sievietes uzņēmējas vīriešus prom nedzen

Uz Latvijas Lauku konsultāciju centra Bauskas nodaļas biroja durvīm tagad ir arī Zemgales Uzņēmējdarbības resursu centra plāksne ar lauku sievietēm labi pazīstamo FEM emblēmu. Interreg III B projekta “Sieviešu uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā” ietvaros šis ir jau trešais atklātais resursu centrs.

Zemgales Uzņēmējdarbības resursu centra vadītāja Raimonda Ribikauska un FEM projekta vadītāja Latvijā profesore Baiba Rivža Foto no LLKC Bauskas biroja arhīva

Teoriju atdzīvina uzskatāms piemērs

Pa uzņēmējdarbības resursu centram ir izveidoti arī Vidzemē – Valmierā – un Latgalē – Preiļos. Pirms gada sāktajā un vēl divus gadus turpināmajā projektā paredzēts arī atklāt 12 mazāka mēroga centrus jeb tā sauktās tikšanās vietas, no kurām viena tuvākajā laikā sāks darbību Ventspilī. Savukārt Jelgavā veidojas Stratēģiskās un metodiskās vadības centrs. Jau tagad tur atrodas, ja tā var izteikties, komandtiltiņš, jo Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Baiba Rivža un docente Maiga Krūzmētra gan vada šo projektu un koordinē visas tā darbības jomas – mikrokredīta un mentoringa kustības, e-komercijas izplatību lauku sieviešu uzņēmējdarbības vidē u.c., gan arī tiek sagatavoti un realizēti dažādi papildprojekti, galvenokārt lai iegūtu priekšfinansējumu, jo, kā zināms, Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļus, kas finansē arī FEM projektu, iespējams saņemt pēc projektā paredzēto darbu izpildes, nevis pirms tam.
FEM projektam ir veicies, ka to atbalsta arī Zemkopības ministrija un Latvijas Lauku sieviešu apvienība. Taču lielā mērā var uzskatīt, ka šī uzticība ir nopelnīta, Latvijā sekmīgi izvēršot mikrokredīta kustību, kas ir priekštece šim lielajam projektam, kurā mikrokredīta grupu veidošana nu ir kļuvusi tikai par vienu no darbības jomām. Un tieši Bauskas rajona sievietes ir bijušas visaktīvākās mikrokredīta grupu veidošanā. Var arī teikt, ka viņas ir bijušas visdrošākās. Pirms gadiem sešiem, kad parādījās iespēja bez ķīlas saņemt 500 latu aizdevumu, apvienojoties grupā trīs četrām sievietēm un kļūstot cita citai par galvotājām, pat šīs uzņēmējdarbībai ne visai lielās summas aizņemšanās daudzās radīja piesardzību – sak, ka tik dzīve nekļūst vēl grūtāka, ja gadu būs jādomā par 50 latu atdošanu katru mēnesi, lai pie šīs naudas varētu tikt arī pārējās grupas dalībnieces.
Uzņēmējdarbības resursu centra atklāšanā Bauskā klāt bija arī pirmās mikrokredīta grupas dalībnieces no Islīces, kurām nereti nācies kļūt par dzīvo piemēru teorētiskajās mācībās. Arī es izmantoju izdevību viņām personiski pavaicāt, kā tad īsti bija – piedāvājums šķita vairāk riskants vai vilinošs? Kad toreizējā pagasta priekšsēdētāja Māra Bite trim māsām – šuvējai Ritai Žerai, kosmetoloģei Ilgai Veipai un frizierei Birutai Beltei izteikusi priekšlikumu apvienoties mikrokredīta grupā, pēc apdomāšanās diemžēl arī viņas teikušas, vai tomēr nevar pameklēt citas kandidatūras… Viss nezināms, lieka atbildība, lai gan – kur nu vēl drošākas savstarpējas garantētājas kā māsas. Galu galā pirmā kredītu izmantoja Biruta, ieviešot frizētavā pakalpojumu, kāda nebija visā apkaimē, – frizūru modelēšanu pēc datorprogrammas. Tagad māsas spriež, ka mikrokredīts bija grūdiens uz pārmaiņām. Tas palīdzēja spert pirmo soli uz mūsdienīgāku, konkurētspējīgāku darbošanos. Turklāt vēl ņemot vērā to, ka gan mikrokredīta kustības, gan pārējo FEM projekta darbības virzienu neatņemama sastāvdaļa ir uzņēmējdarbības pamatu mācības.
Vārdu “mācības” varētu uzskatīt par tādu kā vienojošu pazīmi visiem, kas bija ieradušies atklāt Zemgales Uzņēmējdarbības resursu centru. Tā nav nejaušība, ka Bauskā tam atradās vieta Lauku konsultāciju birojā, jo tā vadītāja Eleonora Maisaka un darbiniece Raimonda Ribikauska, kas ir atbildīga par jauno resursu centru, ir aktīvas mikrokredīta kustības un visa FEM projekta dalībnieces. Bet īpaši jau ar Eleonoras Maisakas vārdu cieši ir saistīti mācību kursi, ko daudzos Latvijas pagastos aicināja lasīt sieviešu klubi un biedrības, ko savukārt apvieno Latvijas Lauku sieviešu apvienība.

“Makšķerēšana” var noderēt katram

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra direktors Mārtiņš Cimermanis ciemakukulim bija atvedis makšķerīti ar pieķērušos zaļu zivtiņu uz āķa, simbolizējot nu jau vai ikkatram zināmo psiholoģijas gudrību, ka īsti palīdzēt var, ne tikai dodot zivis, bet gan iemācot makšķerēt. Un “makšķerēšanas” mācības arī tuvākajos gados solās būt intensīvas, jo, kā pastāstīja Mārtiņš Cimermanis, Eiropas Savienības Lauku attīstības plāna ietvaros 26 rajonu birojos tiks realizēta mācību programma par vairāk nekā 20 tēmām. Bauskas birojs jau ir izveidojis vairāk nekā 10 mācību grupas, tostarp dažos pagastos arī tā sauktās motivācijas grupas. Viens no mācību mērķiem ir panākt, lai pagastos veidotos līderi, kas spētu nākt klajā ar pārmaiņas veicinošām iniciatīvām.
Runājot tieši par uzņēmējdarbību, cik lietderīgi ir biznesa gudrībās izglītot daudzus cilvēkus, labi zinot, ka ne tuvu katrs spēj kļūt par veiksmīgu uzņēmēju? Eleonora Maisaka uzskata, ka izpratni par uzņēmējdarbību vajadzētu iegūt katram, lai arī ne katrs spēj būt un būs uzņēmējs. Tieši šīs zināšanas arī palīdzēs gan novērtēt pašam sevi, gan izprast apkārt notiekošos procesus un līdz ar to justies drošāk ikdienā. Galu galā reāla savu iespēju novērtēšana ļaus arī tikt pāri vienam otram stereotipam, piemēram, tam, ka strādāt algotu darbu pie lielsaimnieka ir pazemojoši. Bet diemžēl “neiešu par kalpu” sindroms ne vienam vien vēl laukos sasaista rokas un arī tāpēc liek dzīvot trūkumā.
Mācīšanās var gan mainīt domāšanu par lietām, gan iedrošināt uz jauniem darbiem un rezultātā parādīt arī, kur nauda guļ. Cita lieta, ka ekonomikas zinības, uzņēmējdarbības pamatus jāsāk apgūt jau pamatskolā, un tā tas arī tagad notiek. Taču jāmācās arī vecākajām paaudzēm. Un, kā redzams šajā gadījumā, tiek likti dažādi spēki kopā. Tas, ka pieaugušo izglītības projekti un to ietvaros iespējamo naudas līdzekļu piesaistes nosacījumi sabiedrību sadala grupās, arī pēc dzimuma, valstiskās un nevalstiskās organizācijās, vēl nenozīmē norobežošanos no savstarpēji papildinošiem kontaktiem un sadarbības partneriem.
Kā pastāstīja Raimonda Ribikauska, arī Uzņēmējdarbības resursu centrā, lai gan tas izveidots sieviešu atbalsta projekta ietvaros, nevienu, vīriešus ieskaitot, prom nedzen. Cilvēki, nākot pēc informācijas uz Lauku konsultāciju biroju un visvairāk interesējoties par Eiropas Savienības maksājumiem, subsīdijām, kvotām, fondiem, vienlaikus var uzzināt arī par tām papildiespējām, ko piedāvā FEM. No šā projekta līdzekļiem būs iespējams arī uzlabot konsultāciju telpu tehnisko aprīkojumu. Arvien paplašinās gan cilvēkiem interesējošās informācijas loks, gan datu bāzes, kur meklēt un atrast atbildes.
Aktuāla ir arī kredīta saņemšana uzņēmējdarbības paplašināšanai. Par šo “karsto” jautājumu radās diskusija, kā mēdz teikt, uz līdzenas vietas. Sieviete, kas bija ieinteresējusies par kredīta līniju, ko banka pasniedz kā atbalsta programmu, jo kredīts tiek dots, neprasot ķīlu un neņemot vērā kredītņēmēja vecumu, turklāt divus pirmos gadus arī neprasot atmaksāt pamatsummu, bet tikai procentus, tomēr bija neapmierināta, ka rezultātā viņai iznāktu daudzkārt pārmaksāt. Un patiesībā tā ir bankas peļņas, nevis sieviešu sociālā atbalsta līnija. Bet – ko tu bankai padarīsi! Viens no risinājumiem ir sievietēm pašām veidot krājaizdevumu sabiedrības.
Visbeidzot gribas teikt, ka mācību, konsultāciju, atbalsta projektu mozaīka, ieskaitot arī jauno gabaliņu – Zemgales Uzņēmējdarbības resursu centru FEM projekta ietvaros, šķiet tāda, kas lauku iedzīvotājus neatstāj bez iespējām. Taču svarīga laikam ir arī pašu cilvēku interese ne tikai par jau kāda cita noķertām zivīm, bet par ilgstošāku drošību garantējošas makšķerēšanas (lasi – uzņēmējdarbības pamatu zināšanas un daudzos gadījumos mazāka vai lielāka biznesa izmēģināšanas) prasmes apgūšanu.

Ausma Mukāne,
speciāli “Latvijas Vēstnesim”