Sievietes uzņēmējas vīriešus prom nedzen

Uz Latvijas Lauku konsultāciju centra Bauskas nodaļas biroja durvīm tagad ir arī Zemgales Uzņēmējdarbības resursu centra plāksne ar lauku sievietēm labi pazīstamo FEM emblēmu. Interreg III B projekta “Sieviešu uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā” ietvaros šis ir jau trešais atklātais resursu centrs.

Zemgales Uzņēmējdarbības resursu centra vadītāja Raimonda Ribikauska un FEM projekta vadītāja Latvijā profesore Baiba Rivža Foto no LLKC Bauskas biroja arhīva

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra direktors Mārtiņš Cimermanis ciemakukulim bija atvedis makšķerīti ar pieķērušos zaļu zivtiņu uz āķa, simbolizējot nu jau vai ikkatram zināmo psiholoģijas gudrību, ka īsti palīdzēt var, ne tikai dodot zivis, bet gan iemācot makšķerēt. Un “makšķerēšanas” mācības arī tuvākajos gados solās būt intensīvas, jo, kā pastāstīja Mārtiņš Cimermanis, Eiropas Savienības Lauku attīstības plāna ietvaros 26 rajonu birojos tiks realizēta mācību programma par vairāk nekā 20 tēmām. Bauskas birojs jau ir izveidojis vairāk nekā 10 mācību grupas, tostarp dažos pagastos arī tā sauktās motivācijas grupas. Viens no mācību mērķiem ir panākt, lai pagastos veidotos līderi, kas spētu nākt klajā ar pārmaiņas veicinošām iniciatīvām.
Runājot tieši par uzņēmējdarbību, cik lietderīgi ir biznesa gudrībās izglītot daudzus cilvēkus, labi zinot, ka ne tuvu katrs spēj kļūt par veiksmīgu uzņēmēju? Eleonora Maisaka uzskata, ka izpratni par uzņēmējdarbību vajadzētu iegūt katram, lai arī ne katrs spēj būt un būs uzņēmējs. Tieši šīs zināšanas arī palīdzēs gan novērtēt pašam sevi, gan izprast apkārt notiekošos procesus un līdz ar to justies drošāk ikdienā. Galu galā reāla savu iespēju novērtēšana ļaus arī tikt pāri vienam otram stereotipam, piemēram, tam, ka strādāt algotu darbu pie lielsaimnieka ir pazemojoši. Bet diemžēl “neiešu par kalpu” sindroms ne vienam vien vēl laukos sasaista rokas un arī tāpēc liek dzīvot trūkumā.
Mācīšanās var gan mainīt domāšanu par lietām, gan iedrošināt uz jauniem darbiem un rezultātā parādīt arī, kur nauda guļ. Cita lieta, ka ekonomikas zinības, uzņēmējdarbības pamatus jāsāk apgūt jau pamatskolā, un tā tas arī tagad notiek. Taču jāmācās arī vecākajām paaudzēm. Un, kā redzams šajā gadījumā, tiek likti dažādi spēki kopā. Tas, ka pieaugušo izglītības projekti un to ietvaros iespējamo naudas līdzekļu piesaistes nosacījumi sabiedrību sadala grupās, arī pēc dzimuma, valstiskās un nevalstiskās organizācijās, vēl nenozīmē norobežošanos no savstarpēji papildinošiem kontaktiem un sadarbības partneriem.
Kā pastāstīja Raimonda Ribikauska, arī Uzņēmējdarbības resursu centrā, lai gan tas izveidots sieviešu atbalsta projekta ietvaros, nevienu, vīriešus ieskaitot, prom nedzen. Cilvēki, nākot pēc informācijas uz Lauku konsultāciju biroju un visvairāk interesējoties par Eiropas Savienības maksājumiem, subsīdijām, kvotām, fondiem, vienlaikus var uzzināt arī par tām papildiespējām, ko piedāvā FEM. No šā projekta līdzekļiem būs iespējams arī uzlabot konsultāciju telpu tehnisko aprīkojumu. Arvien paplašinās gan cilvēkiem interesējošās informācijas loks, gan datu bāzes, kur meklēt un atrast atbildes.
Aktuāla ir arī kredīta saņemšana uzņēmējdarbības paplašināšanai. Par šo “karsto” jautājumu radās diskusija, kā mēdz teikt, uz līdzenas vietas. Sieviete, kas bija ieinteresējusies par kredīta līniju, ko banka pasniedz kā atbalsta programmu, jo kredīts tiek dots, neprasot ķīlu un neņemot vērā kredītņēmēja vecumu, turklāt divus pirmos gadus arī neprasot atmaksāt pamatsummu, bet tikai procentus, tomēr bija neapmierināta, ka rezultātā viņai iznāktu daudzkārt pārmaksāt. Un patiesībā tā ir bankas peļņas, nevis sieviešu sociālā atbalsta līnija. Bet – ko tu bankai padarīsi! Viens no risinājumiem ir sievietēm pašām veidot krājaizdevumu sabiedrības.
Visbeidzot gribas teikt, ka mācību, konsultāciju, atbalsta projektu mozaīka, ieskaitot arī jauno gabaliņu – Zemgales Uzņēmējdarbības resursu centru FEM projekta ietvaros, šķiet tāda, kas lauku iedzīvotājus neatstāj bez iespējām. Taču svarīga laikam ir arī pašu cilvēku interese ne tikai par jau kāda cita noķertām zivīm, bet par ilgstošāku drošību garantējošas makšķerēšanas (lasi – uzņēmējdarbības pamatu zināšanas un daudzos gadījumos mazāka vai lielāka biznesa izmēģināšanas) prasmes apgūšanu.