Kā latu nomainīs eiro

Jautājumi un atbildes

VIII.

Turpinājums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005., 19.07.2005., 26.07.2005., 02.08.2005.

Jautājums. Kas darīts, lai eiro naudaszīmes varētu lietot aklie un cilvēki ar vāju redzi?
Atbilde. Eiro zīmes ir variētas pēc lieluma: 5 eiro zīmes lielums ir 120 mm x 62 mm, 10 eiro zīmes – 127 mm x 67 mm, 20 eiro zīmes – 133 mm x 72 mm, 50 eiro zīmes – 140 mm x 77 mm, 100 eiro zīmes – 147 mm x 82 mm, 200 eiro zīmes – 153 mm x 82 mm, 500 eiro zīmes – 160 mm x 82 mm. Neredzīgo vai vājredzīgo jutīgie pirksti drīz vien pēc lieluma iemācīsies atšķirt eiro naudaszīmes. Bez tam ar pastiprinātu dziļiespiedumu panākts, ka daži raksta elementi ir reljefi sataustāmi.

Jautājums. Kādas tehniskās un organizatoriskās problēmas saistītas ar eiro ieviešanu?
Atbilde. Jādomā, ka līdz ar Latviju uz eiro noteiktā datumā pāries arī virkne citu Eiropas Savienības jauno dalībvalstu. Eiropas Centrālajai bankai būs jānodrošina ļoti daudzu jaunu naudaszīmju drukāšana un transportēšana uz izdales vietām. Nacionālajām centrālajām bankām savukārt jāorganizē eiro un centu monētu kalšana. Organizatoriski sarežģīti ir itin visās naudas iemaksu un izmaksu vietās pievest nepieciešamo eiro daudzumu. Latvijas Bankai nebūs viegli konkrētām vietām pietiekami precīzi aprēķināt vajadzīgo eiro krājumu, lai, pārejot uz eiro, nerastos eiro bads ar visai nevēlamām sekām. Īpaša problēma ir eiro transportēšanas drošība, jo, kā rāda eiro zemju pieredze, kriminālie elementi neguļ un aktīvi gatavojas eiro transportus pārķert. Pieredze tāpat liecina, ka pirms eiro ieviešanas latu viltotāji aktivizēs savu noziedzīgo darbību un mēģinās iepludināt naudas apgrozībā savu “produkciju”. Policijai un kasieriem jābūt īpaši modriem.

Jautājums. Kādā attiecībā latu apmainīs pret eiro?
Atbilde. Šis jautājums vēl prasa savu risinājumu. Lata apmaiņas koeficientu pret eiro noteiks tad, kad Latvija tiks uzņemta Eiropas Monetārajā savienībā. Praktiski šo jautājumu izlems Latvijas Banka ar Eiropas Centrālo banku.
Nav izmantojama EMU 12 valstu pieredze: nacionālo valūtu apmaiņas attiecības pret eiro noteica atbilstoši šo valūtu maiņas kursam pret ekiju Eiropas valūtas sistēmas ietvaros.
Viens no iespējamajiem variantiem ir lata apmaiņas koeficientu pret eiro noteikt pēc lata piesaistes kursa pret eiro – 1 EUR=0,702804 LVL. Lai iegūtu eiro daudzumu, ko pēc šā varianta varēs saņemt par vienu latu, 1 jāizdala ar minēto kursu – 1:0,702804=1,422872 eiro. Tātad lata apmaiņas kurss pret eiro līdzināsies 1,422872.

Jautājums. Kādas ir šā varianta priekšrocības?
Atbilde. Šo var raksturot kā status quo variantu, kas saglabā stabilitāti un līdzšinējo līdzsvaru tautas saimniecībā. Nemainīsies eksporta un importa izdevīgums, konkurētspēja kā ārējā, tā iekšējā tirgū; preču ievedums no eiro zonas valstīm nemainīs cenas eiro, nesekmēs inflāciju; saīsināsies pielāgošanas laiks jauniem naudas apgrozības apstākļiem; ārējie norēķini eiro paliks nemainīgi.

Jautājums. Vai būs likumīgas novirzes no lata apmaiņas kursa pret eiro?
Atbilde. Noteikti! Pirmkārt, lata apmaiņas operācijās, cenu pārrēķināšanā nav iespējams precīzi ievērot kursu ar sešām zīmēm pēc komata. To var darīt vienīgi tad, ja ir darīšana ar lielām naudas summām, piemēram, pārrēķinot valsts budžetu, kredītus, lielus noguldījumus bankās utt. Parastajos pārrēķinos apmaiņas kurss jānoapaļo līdz divām zīmēm aiz komata. To pilnā mērā apstiprina eiro zonas valstu pieredze. Tā, piemēram, Francijas franka pārrēķināšanas kurss pret 1 eiro tika noteikts 6,55957; 1 franku vajadzētu mainīt pret 0,152449 eiro; faktiski franku mainīja pret 0,15 eiro. Somijas markas pārrēķināšanas kurss pret 1 eiro oficiāli līdzinājās 5,94573; līdz ar to 1 marka=0,168188 eiro; pēc noapaļošanas – 0,17 eiro. Analogi smagā Īrijas mārciņa pret 1 eiro tika noteikta pēc kursa 0,787564; mārciņas apmaiņas attiecība pret eiro – 1,269738, praksē – 1,27.
1 lata apmaiņas kurss pret eiro pēc noapaļošanas līdzinātos 1,42 eiro, kas jau ir novirze no oficiālā apmaiņas koeficienta.
Otrkārt, noapaļošana uz augšu vai uz leju būs nepieciešama vienmēr tad, kad mums būs darīšana ar automātiem. Tā ir liela problēma, kā pārregulēt automātus eiro un centu pieņemšanai.

Jautājums. Kā organizatoriski notiks eiro ieviešana apgrozībā?
Atbilde. Pirmkārt, visās skaidrās naudas izmaksas vietās (uzņēmumos, iestādēs, bankās, pastā, mazumtirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos utt.) tiks laikus uzkrāts noteikts eiro un centu daudzums (naudaszīmes un monētas). Otrkārt, pirmajās eiro ieviešanas dienās algas, pensijas, pabalsti, skaidrā nauda no banku kontiem tiks izmaksāta vienīgi eiro. Treškārt, mazumtirdzniecībā preces zināmu laiku varēs apmaksāt latos, bet atlikums obligāti būs jāizsniedz eiro un centos. Tas pats attieksies uz pakalpojumu apmaksas kārtību.

Jautājums. Cik ilgi apgrozībā līdztekus būs lati un eiro?
Atbilde. Šo laika sprīdi noteiks Latvijas Banka. Pēc eiro zonas valstu pieredzes sākotnējais termiņš līdzinājās diviem mēnešiem. Ņemot vērā eiro ieviešanas gaitu, valstu centrālās bankas var šo termiņu saīsināt. Sakarā ar ātro pāreju uz eiro Nīderlandē nacionālās naudas un eiro paralēla apgrozība ilga tieši vienu mēnesi. Īrijā pēc mēneša un deviņām dienām (2002.gada 9.februārī) tās mārciņu vairs nepieņēma. Francijā franka un eiro paralēla apgrozība tika izbeigta pēc viena mēneša un 16 dienām: 17.februārī franks kā nauda vairs neapgrozījās.
Prognozēt, kad Latvijā pilnīgi izbeigsies latu apgrozība, pašlaik nav iespējams, tā ir nākotnes prakses problēma.

Jautājums. Kāds būs latu noguldījumu liktenis bankās un krājaizdevu sabiedrībās?
Atbilde. Pirmajā eiro ieviešanas dienā šie noguldījumi tiks pēc lata/eiro apmaiņas kursa pārrēķināti eiro.

Jautājums. Kas būs ar lata kredītiem?
Atbilde. Tāpat kā noguldījumi, lata kredīti tiks pārskaitīti eiro. Šīs pārmaiņas neskars kredītus ASV dolāros, citās brīvi konvertējamās valūtās.

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks