Valsts sekretāru 2005.gada 4.augusta sanāksmē

Aizsardzības ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par pabalstu nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā izmaksājams pabalsts nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem (pabalsts), kā arī pabalsta apmēru. Pabalsta apmērs ir 50 latu mēnesī, to piešķir un reizi mēnesī izmaksā Aizsardzības ministrija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas ministrijai piešķirti saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
Lai saņemtu pabalstu, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks: iesniedz rakstisku iesniegumu; uzrāda šādus dokumentus: personu apliecinošu dokumentu (pasi, personas apliecību); nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecību.
Izskatot dokumentus par pabalsta piešķiršanu, Aizsardzības ministrija var pieprasīt no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu pabalsta pieprasītājam. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanas vai tā atņemšanas un ziņu par personas nāvi iekļaušanas Iedzīvotāju reģistrā informē Aizsardzības ministriju par: personām, kurām piešķirts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss; personām, kurām ir atņemts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss; tās personas nāvi, kurai ir piešķirts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss.
Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu pieņem pēc saņemto dokumentu izskatīšanas administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pabalstu nepiešķir, ja no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ir saņemta informācija, ka pabalsta pieprasītājam nav piešķirts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss vai tas ir atņemts.
Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu paziņo rakstiski un norādot tā pārsūdzēšanas kārtību.
Aizsardzības ministrija pabalstu katru mēnesi pārskaita pabalsta saņēmēja iesniegumā norādītajā kontā kredītiestādē Latvijā vai nosūta pa pastu ar piegādi mājās. Izdevumus, kas saistīti ar pabalsta pārskaitīšanu vai nosūtīšanu, sedz Aizsardzības ministrija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirti ministrijai piegādes izdevumu segšanai. Pabalstu sāk izmaksāt ar nākamo kalendāra mēnesi pēc pabalsta piešķiršanas dienas.
Ja nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss piešķirts līdz 2005.gada 9.februārim, pabalstu piešķir ar 2005.gada 9.februāri. Ja nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss piešķirts pēc 2005.gada 9.februāra, pabalstu piešķir ar nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanas dienu.
Pabalsta izmaksu pārtrauc: nacionālās pretošanās kustības dalībnieka nāves gadījumā; ja personai ir atņemts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss.
Paredzams, ka minētie noteikumi stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai: Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Valsts kancelejā.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija

– pieteica likumprojektu “Jaunatnes likums”.
Likuma mērķis ir nodrošināt vienotu valsts jaunatnes politiku, nosakot darba ar jaunatni īstenošanas sistēmu, radot labvēlīgu vidi jauniešu līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā visos valsts pārvaldes līmeņos un sniedzot atbalstu jaunatnes organizāciju darbībai, kas nodrošina jauniešu pilnveidošanos, integrāciju sabiedrībā un interešu pārstāvību.
Kā norāda Bērnu un ģimenes lietu ministrija, tad situāciju valstī šobrīd raksturo šādas tendences: nepietiekams starpministriju un starpinstitūciju koordinējošais mehānisms; nesakārtotība atbildības un kompetenču sadalījumā darbā ar jaunatni valsts un vietējā līmenī; nav noteikti principi darbā ar jaunatni un tā specifika; jaunatnes līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā ir vāja un apgrūtināta; valsts atbalsts jaunatnes organizācijām ir minimāls; vairākām ar jaunatni saistītām jomām nav nekāda tiesiska regulējuma.
Likumprojekts paredz noteikt, ka, īstenojot jaunatnes politiku, ievēro šādus principus:
1) vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana jauniešiem visās jaunatnes politikas jomās;
2) jauniešu līdzdalības nodrošināšana lēmumu pieņemšanā;
3) lēmumu pieņemšanas un izpildes nodrošināšana darbā ar jaunatni tajā līmenī, kurā tie ir iedarbīgākie un efektīvākie;
4) informācijas atklātības un pieejamības nodrošināšana jauniešiem un darba ar jaunatni īstenotājiem;
5) jauniešu tiesību, iespēju, vajadzību un interešu ievērošana, īstenojot jaunatnes politiku;
6) sociālo un ekonomisko nosacījumu sistēmas radīšana, kas paredz ilgspējīgu jaunatnes politikas attīstību.
Likumprojekts nosaka jaunatnes politikas virzienus: izglītība un audzināšana; nodarbinātība un sociālā labklājība; veselība un fiziskā attīstība; kultūra; pilsoniskums un integrācija; tiesiskā apziņa; brīvā laika aktivitātes; brīvprātīgais un radošais darbs; vide; citas jomas, kas izriet no Latvijas Republikas likumiem un citiem tiesību aktiem.
Likumprojekts paredz, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina finansiālā atbalsta piešķiršanu jaunatnes organizāciju projektiem un projektiem, kuru mērķgrupa ir jaunieši, atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam un ikgadējai Jaunatnes politikas valsts programmai. Kritērijus un kārtību, kādā Bērnu un ģimenes lietu ministrija piešķir finansiālo atbalstu jaunatnes organizācijām, nosaka Ministru kabinets. Citas valsts institūcijas, pašvaldību institūcijas, biedrības un nodibinājumi, starptautiskās organizācijas un citas juridiskās vai fiziskās personas ir tiesīgas piešķirt finansiālu atbalstu jaunatnes organizācijām, jaunatnes organizāciju projektiem un projektiem, kuru mērķgrupa ir jaunieši, atbilstoši to darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai: Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālā Trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Latvijas Jaunatnes padomē, Latvijas Studentu apvienībā, Latvijas Skolu padomē.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs