
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par pabalstu nacionālās
pretošanās kustības dalībniekiem”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā izmaksājams pabalsts nacionālās
pretošanās kustības dalībniekiem (pabalsts), kā arī pabalsta apmēru. Pabalsta
apmērs ir 50 latu mēnesī, to piešķir un reizi mēnesī izmaksā Aizsardzības
ministrija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas ministrijai piešķirti saskaņā ar
likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
Lai saņemtu pabalstu, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks: iesniedz rakstisku
iesniegumu; uzrāda šādus dokumentus: personu apliecinošu dokumentu (pasi, personas
apliecību); nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecību.
Izskatot dokumentus par pabalsta piešķiršanu, Aizsardzības ministrija var pieprasīt
no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informāciju par nacionālās pretošanās
kustības dalībnieka statusa piešķiršanu pabalsta pieprasītājam. Pilsonības un
migrācijas lietu pārvalde ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc nacionālās pretošanās
kustības dalībnieka statusa piešķiršanas vai tā atņemšanas un ziņu par personas
nāvi iekļaušanas Iedzīvotāju reģistrā informē Aizsardzības ministriju par:
personām, kurām piešķirts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss;
personām, kurām ir atņemts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss;
tās personas nāvi, kurai ir piešķirts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka
statuss.
Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu pieņem pēc
saņemto dokumentu izskatīšanas administratīvo procesu regulējošos normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā.
Pabalstu nepiešķir, ja no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ir saņemta
informācija, ka pabalsta pieprasītājam nav piešķirts nacionālās pretošanās
kustības dalībnieka statuss vai tas ir atņemts.
Lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu paziņo rakstiski un
norādot tā pārsūdzēšanas kārtību.
Aizsardzības ministrija pabalstu katru mēnesi pārskaita pabalsta saņēmēja
iesniegumā norādītajā kontā kredītiestādē Latvijā vai nosūta pa pastu ar
piegādi mājās. Izdevumus, kas saistīti ar pabalsta pārskaitīšanu vai nosūtīšanu,
sedz Aizsardzības ministrija no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas saskaņā ar
likumu par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirti ministrijai piegādes izdevumu
segšanai. Pabalstu sāk izmaksāt ar nākamo kalendāra mēnesi pēc pabalsta
piešķiršanas dienas.
Ja nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss piešķirts līdz 2005.gada
9.februārim, pabalstu piešķir ar 2005.gada 9.februāri. Ja nacionālās pretošanās
kustības dalībnieka statuss piešķirts pēc 2005.gada 9.februāra, pabalstu piešķir
ar nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanas dienu.
Pabalsta izmaksu pārtrauc: nacionālās pretošanās kustības dalībnieka nāves
gadījumā; ja personai ir atņemts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka
statuss.
Paredzams, ka minētie noteikumi stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai: Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un
ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Valsts kancelejā.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Jaunatnes likums”.
Likuma mērķis ir nodrošināt vienotu valsts jaunatnes politiku, nosakot darba ar
jaunatni īstenošanas sistēmu, radot labvēlīgu vidi jauniešu līdzdalībai lēmumu
pieņemšanas procesā visos valsts pārvaldes līmeņos un sniedzot atbalstu jaunatnes
organizāciju darbībai, kas nodrošina jauniešu pilnveidošanos, integrāciju
sabiedrībā un interešu pārstāvību.
Kā norāda Bērnu un ģimenes lietu ministrija, tad situāciju valstī šobrīd raksturo
šādas tendences: nepietiekams starpministriju un starpinstitūciju koordinējošais
mehānisms; nesakārtotība atbildības un kompetenču sadalījumā darbā ar jaunatni
valsts un vietējā līmenī; nav noteikti principi darbā ar jaunatni un tā specifika;
jaunatnes līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā ir vāja un apgrūtināta; valsts
atbalsts jaunatnes organizācijām ir minimāls; vairākām ar jaunatni saistītām jomām
nav nekāda tiesiska regulējuma.
Likumprojekts paredz noteikt, ka, īstenojot jaunatnes politiku, ievēro šādus
principus:
1) vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana jauniešiem visās jaunatnes politikas jomās;
2) jauniešu līdzdalības nodrošināšana lēmumu pieņemšanā;
3) lēmumu pieņemšanas un izpildes nodrošināšana darbā ar jaunatni tajā līmenī,
kurā tie ir iedarbīgākie un efektīvākie;
4) informācijas atklātības un pieejamības nodrošināšana jauniešiem un darba ar
jaunatni īstenotājiem;
5) jauniešu tiesību, iespēju, vajadzību un interešu ievērošana, īstenojot
jaunatnes politiku;
6) sociālo un ekonomisko nosacījumu sistēmas radīšana, kas paredz ilgspējīgu
jaunatnes politikas attīstību.
Likumprojekts nosaka jaunatnes politikas virzienus: izglītība un audzināšana;
nodarbinātība un sociālā labklājība; veselība un fiziskā attīstība; kultūra;
pilsoniskums un integrācija; tiesiskā apziņa; brīvā laika aktivitātes;
brīvprātīgais un radošais darbs; vide; citas jomas, kas izriet no Latvijas Republikas
likumiem un citiem tiesību aktiem.
Likumprojekts paredz, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina finansiālā
atbalsta piešķiršanu jaunatnes organizāciju projektiem un projektiem, kuru mērķgrupa
ir jaunieši, atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam un ikgadējai
Jaunatnes politikas valsts programmai. Kritērijus un kārtību, kādā Bērnu un ģimenes
lietu ministrija piešķir finansiālo atbalstu jaunatnes organizācijām, nosaka Ministru
kabinets. Citas valsts institūcijas, pašvaldību institūcijas, biedrības un
nodibinājumi, starptautiskās organizācijas un citas juridiskās vai fiziskās personas
ir tiesīgas piešķirt finansiālu atbalstu jaunatnes organizācijām, jaunatnes
organizāciju projektiem un projektiem, kuru mērķgrupa ir jaunieši, atbilstoši to
darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai: Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas,
Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības
integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālā
Trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Latvijas Jaunatnes padomē,
Latvijas Studentu apvienībā, Latvijas Skolu padomē.
Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs