
Par notikušo SVA ziņojusi Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA), kā arī attiecīgā pagasta ģimenes ārstam, kur ģimene vasarā dzīvojusi, par nepieciešamību veikt kontakta personu medicīnisko novērošanu un vakcināciju. Difterijas gadījumā kontakta personu medicīnisko novērošanu veic septiņas dienas, lai saslimšanas gadījumā pēc iespējas ātrāk izolētu slimnieku un sāktu ārstēšanu.
Pēdējos gados imunizācijas valsts programmas īstenošanas rezultātā izdevies ievērojami mazināt saslimstību ar difteriju. Tomēr difterijas izraisītāja cirkulācija turpinās. Infekciju izplata pārsvarā bezsimptomu difterijas izraisītāju nēsātāji. Tādējādi joprojām ir apdraudēti cilvēki, kuri nav vakcinēti pret difteriju.
Nav pieļaujams, ka bērni nav vakcinēti pret difteriju, jo runa ir par viņu dzīvību, uzskata SVA epidemiologi. Difterijas izplatība Latvijā ir saistīta ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskajiem apstākļiem. Ievērojama daļa saslimušo, tajā skaitā arī bērni, ir cilvēki no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, kuri nav reģistrējušies pie ģimenes ārsta, un līdz ar to tiem nav pieejama informācija par vakcinācijas nepieciešamību.
SVA atgādina, ka ārstniecības iestādēs ir par valsts budžeta līdzekļiem iepirktās vakcīnas pret difteriju bērnu un pieaugušo vakcinācijai. Vakcinācijas kalendārs paredz:
• Līdz viena gada vecumam bērns saņem trīs potes – trijos, četros ar pusi un sešos mēnešos, tā ir pamatimunizācija.
• Revakcināciju veic 18 mēnešos, septiņu gadu un 14 gadu vecumā.
• Revakcināciju atkārto ik pēc 10 gadiem visa mūža garumā (riska grupām biežāk).
Pēc SVA informācijas
* Slimības pazīmes. Baktēriju izdalītā toksīna iedarbībā veidojas specifisks iekaisums rīkles galā, balsenē, degunā vai ādā. Rīkles galā un balsenē var veidoties plēves, kas apgrūtina elpošanu un var izraisīt smakšanu.
* Sekas. Baktērijas izdalītais toksīns var izplatīties pa visu organismu un izraisīt smagas komplikācijas, piemēram, sirds un nieru audu iekaisumu, paralīzi vai pat letālu iznākumu 10% saslimušo.