Pērn asinis nodevuši aptuveni 15 000 donoru Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Ja vēlies palīdzēt

Iespējams, donoru Latvijā joprojām nav pietiekami tāpēc, ka viņiem trūkst informācijas par asins nodošanas kārtību, par diētas ierobežojumiem pirms procedūras, kā arī par asins nodošanas ietekmi uz veselību un to, ko Latvijā saņem donors. VADC galvenā ārste Anna Šteinerte iesaka pirms asins nodošanas paēst un lietot vairāk šķidruma, kā arī pirms un pēc procedūras kārtīgi izgulēties. Dienu pirms tās donors nedrīkst lietot tādus produktus kā sēnes, olas, riekstus, saldumus, buljonu, kā arī ceptus, treknus un pikantus ēdienus. Arī alkohola un medikamentu lietošana nav pieļaujama.
Donors var būt pilnīgi drošs, ka asins nodošanas laikā nav iespējams inficēties ar hepatītu, HIV, sifilisu un citām transmisīvajām slimībām, jo ārsti izmanto vienreiz lietojamus sterilus materiālus un aprīkojumu. Ir gadījumi, kad pēc procedūras donori jūt nespēku, sliktu dūšu vai zaudē samaņu, taču tas galvenokārt ir uztraukuma, noguruma vai neēšanas dēļ. Veselam cilvēkam procedūras laikā zaudētais asins daudzums nav kaitīgs veselībai, tieši pretēji – donora organismā notiek asinsrades sistēmas atjaunošanās, turklāt donori retāk slimo ar akūtām un hroniskām slimībām.
Donori pirms asins nodošanas saņem obligātas vieglas brokastis, pēc nodošanas – trīs latu naudas kompensāciju pusdienām. Saskaņā ar Darba likumu donors asins došanas un nākamajā dienā, saskaņojot ar darba devēju, drīkst neapmeklēt darbu, taču pats svarīgākais ir morālais gandarījums, ka esi kādam palīdzējis.

Izbraukumos donori aktīvāki

Valsts asinsdonoru centrā 2003.gadā asinis nodeva aptuveni piecpadsmit tūkstoši donoru. Pērn šis skaitlis bija par diviem simtiem mazāks. Pagājušajā gadā 40 procenti donoru asinis nodeva pirmo reizi, turklāt vairāk nekā puse donoru tika iesaistīti izbraukumos. VADC 2004.gada publiskajā pārskatā secināts, ka nepilni trīs tūkstoši donoru bijuši asins saņēmēju radinieki, draugi vai darba kolēģi. A.Šteinerte darīja zināmu, ka atraidīti tiek 17–20 procenti potenciālo asinsdevēju kopskaita.
Katru gadu VADC darbinieki dodas vairāk nekā 180 izbraukumos, kuros iegūst aptuveni divas trešdaļas no visām nodotajām asinīm. Piemēram, nākamnedēļ centra darbinieki dosies izbraukumos pie donoriem uz šādām vietām: 9.augustā uz Dobeles rajonu, Auci (kultūras namu), 10.augustā uz Tukuma rajonu, Kandavu (sociālās palīdzības centru), 11.augustā uz Jēkabpili (poliklīniku) un 12.augustā uz Limbažu rajonu, Aloju (kultūras namu).

Donors var būt pilnīgi drošs, ka asins nodošanas laikā nav iespējams inficēties ar hepatītu, HIV, sifilisu un citām transmisīvajām slimībām Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Asinsdonoru dienas

Valsts asinsdonoru centrs sadarbojas ar Latvijas Sarkano Krustu (LSK). Sadarbība galvenokārt vērsta uz Latvijas reģionu iedzīvotāju informēšanu un jaunu asinsdonoru iesaisti. Ir pilsētas, kurās donoru pietiek, lai nerīkotu plaša mēroga informatīvās kampaņas, piemēram, Valkā četri procenti iedzīvotāju ir donori. Arī Latvijas Sarkanā Krusta jaunatnes apvienība rīko informatīvās dienas skolās un palīdz asinsdonoru dienu rīkošanā. Pēc VADC pasūtījuma pilsētās tiek rīkotas asinsdonoru dienas, vietējās avīzēs ievietoti paziņojumi par pasākuma laiku, vietu un informācija, kas jāzina potenciālajam donoram. LSK pirmās palīdzības koordinatore Pārsla Binava-Binaus domā, ka Latvijas reģionos donoru iesaistē liela nozīme ir naudas kompensācijai pusdienām, jo lauku iedzīvotājiem šī nauda ir vairāk nekā nepieciešama.
Pērnā gada augustā reģistrēta asinsdonoru sabiedriskā organizācija – Latvijas donoru biedrība. Šobrīd tajā ir vairāk nekā divdesmit locekļu, kuri paši regulāri nodod asinis un iesaista citus donorus. Organizācija rīko donoru dienas augstskolās, lai pievērstu studentu uzmanību donoru trūkumam valstī.

Jauni projekti – jaunas iespējas

VADC ievēro Eiropas Savienības (ES) izdotās direktīvas asins pārliešanā, turklāt katru gadu saņem rekomendācijas no ES. Šogad Valsts asinsdonoru centrs, sadarbojoties ar Valsts kancelejas Informācijas sabiedrības biroju, sācis īstenot Eiropas Reģionālā attīstības fonda Nacionālās programmas projektu. Tas nodrošinās Valsts asins dienesta vienotas informācijas sistēmas ieviešanu, lai varētu izsekot asins un asins komponentu ceļu no donora līdz asins saņēmējam. Tas nozīmē, ka visās Latvijas asins nodošanas vietās būs pieejami precīzi dati par donoru, par to, uz kuru slimnīcu asinis nogādātas, kā arī par pacientu, kurš tās saņēmis. Līdz šim šāda informācija bija pieejama tikai Valsts asinsdonoru centram.