Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””.

Likumprojektā noteikts, ka fiziskajām un juridiskajām personām, kuras savā komercdarbībā veic bīstamo iekārtu montāžu, remontu, tehnisko apkopi un modernizāciju, ir pienākums 10 darba dienu laikā paziņot Valsts darba inspekcijai par komerc­darbības uzsākšanu un izbeigšanu šajā jomā.

Grozījums nosaka, ka persona, kura vēlas pagarināt apsardzes sertifikāta derīguma termiņu, 30 dienas pirms apsardzes sertifikāta derīguma termiņa beigām iesniedz Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas nodaļā iesniegumu. Persona iesniegumam pievieno savu fotogrāfiju (3 x 4 centimetri), valsts nodevas samaksu apliecinoša doku­menta kopiju, apsardzes sertifikāta kopiju (uzrāda oriģinālu) un šajos noteiku­mos noteiktajā kārtībā kārto apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmērs” piešķirtas naudas balvas: Latvijas Volejbola federācijai par izlases dalību Eiropas čempionātā junioriem (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai) – 10 000 latu; Latvijas Florbola savienībai par vīriešu U-19 izlases dalību pasaules čempionātā (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenoša­nai) – 3500 latu; Latvijas Florbola savienībai par sieviešu U-19 izlases dalību pasaules čempionātā (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenoša­nai) – 3500 latu.
Kā arī Latvijas Zēģelētāju savienības sportistam Matīsam Alviķim par izcīnīto 3.vietu pasaules un Eiropas čempionātā ledus burāšanā junioriem – 100 latu; sportista M.Alviķa trenerim Visvaldim Briedim – 50 latu; sportista M.Alviķa trenerim Valdim Alviķim – 50 latu.
Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas sportistam Andim Kramam par izcīnīto 3.vietu Nedzirdīgo olimpiskajās spēlēs Melburnā orientēšanās sportā – 1000 latu; sportista A.Krama trenerim Pēterim Kursītim – 100 latu; sportista A.Krama trenerim Varim Strazdiņam – 100 latu; sportista A.Krama trenerei Ivetai Krazei – 100 latu; sportista A.Krama trenerei Lienei Kleinai – 100 latu; Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijai sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai – 2000 latu.
Latvijas Sporta deju federācijas sportistei Elīnai Ozoliņai par izcīnīto 1.vietu junioru čempionātā – 750 latu; Latvijas Sporta deju federācijas sportistam Vladimiram Kurčevskim par izcīnīto 1.vietu junioru čempionātā – 750 latu; sportistu E.Ozoliņas un V.Kurčevska trenerei Allai Matjušenko – 350 latu; sportistu E.Ozoliņas un V.Kurčevska trenerim Atim Legzdiņam – 350 latu; Latvijas Sporta deju federācijai sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai – 1000 latu.
Latvijas Vingrošanas federācijas sportistam Jevgeņijam Saproņenko par izcīnīto 2.vietu pasaules kausa izcīņas sacensību kopvērtējumā – 3000 latu; sportista V.Saproņenko trenerim Vitālijam Šnikeram – 1500 latu; Latvijas Vingrošanas federācijai sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai – 3000 latu.
Latvijas Boksa federācijas sportistam Aleksandram Sotnikam par izcīnīto 3.vietu pasaules universitāšu čempionātā – 700 latu; sportista A.Sotnika trenerim Genādijam Glazkovam – 350 latu.
Latvijas Kikboksa un karatē federācijas sportistam Sandrim Tomsonam par divreiz izcīnīto 2.vietu pasaules čempionātā kikboksā – 1000 latu; sportista S.Tomsona trenerim Vasilijam Černigovam – 500 latu; Latvijas Kikboksa un karatē federācijai sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai – 1000 latu.
Latvijas Automobiļu federācijas sportistam Aldim Zēbergam par izcīnīto 2.vietu Eiropas čempionātā autokrosā kopvērtējumā – 800 latu; sportista A.Zēberga trenerim Pēterim Krilovskim – 400 latu; Latvijas Automobiļu federācijai sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai – 1000 latu.
Latvijas Biatlona federācijas sportistam Ilmāram Bricim par izcīnīto 3.vietu pasaules čempionātā biatlonā – 4500 latu; sportista I.Briča trenerim Vitālijam Urbanovičam – 2500 latu; Latvijas Biatlona federācijai sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai – 3000 latu.
Latvijas Kamaniņu sporta federācijas sportistam Ritvaram Šteinam par izcīnīto 3.vietu pasaules junioru čempionātā – 500 latu; sportista R.Šteina trenerim Aivaram Kalniņam – 125 latus; sportista R.Šteina trenerim Jānim Ozoliņam – 125 latus; Latvijas Kamaniņu sporta federācijai sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai – 1000 latu.
Latvijas Aeroklubam par sportistu sasniegumiem pasaules kausa izcīņā (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai) – 1000 latu.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija (adminis­trācija) ir vides ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Vides ministrs pārraudzību īsteno ar Vides ministrijas starpniecību. Administrācijai ir šādas funkcijas: pārvaldīt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (rezervāts); īstenot valsts dabas aizsardzības politiku rezervātā.
Lai nodrošinātu minēto funkciju izpildi, administrācija veic šādus uzdevumus: kontrolē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, kā arī sugu un biotopu aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu; sniedz atzinumus un saskaņojumus, kas attiecas uz dabas resursu izmantošanu, reklāmas izvietošanu dabā, brīvdabas izklaides, atpūtas un sporta pasākumu organizēšanu un citām atbilstošām darbībām; izstrādā un aktualizē rezervāta īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus un organizē to īstenošanu; nodrošina informatīvo zīmju izgatavošanu un izvietošanu dabā rezer­vāta ārējo robežu apzīmēšanai; koordinē rezervātā veicamos zinātniskos pētījumus un monitoringu dabas un kultūrvēstures jomā, apkopo un glabā zinātnisko pētījumu rezultātus un monitoringa datus, kā arī nodrošina apmeklētājiem un iedzīvotājiem pieejamu informāciju par rezervātu un tā aizsardzības režīmu; informē, konsultē un izglīto sabiedrību dabas aizsardzības jomā; sadarbojas ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām teritoriju plānošanas jomā, sniedz informāciju un izvirza nosacījumus teritorijas plānojumu izstrādei rezervāta teritorijā, kā arī sniedz atzinumus par attiecīgā plānošanas reģiona teritorijas plānojumu un rezervāta teritorijā esošo rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritoriju plānojumiem; sagatavo rezervāta ilgtspējīgu attīstību veicinošus projektus, piedalās to izstrādē un īstenošanā; sadarbojas ar upju baseina pārvaldi rezervātā esošo upju baseina apsaimniekošanas plānu un rīcības programmu izstrādē un aktualizēšanā; apsaimnieko Vides ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu, kas atrodas rezervātā un tiek izmantots administrācijas uzdevumu izpildei; veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
Administrācijai ir šādas tiesības: pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm informāciju, kas nepieciešama administrācijas funkciju un uzdevumu veikšanai; sadarboties ar privātpersonām, valsts un pašvaldību iestādēm, ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, lai nodrošinātu dabas aizsardzības prasību izpildi; veikt rezervāta teritorijas izpēti un monitoringu; izveidot tūrisma un vides izglītības infrastruktūras objektus; slēgt privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami administrācijas uzdevumu veikšanai un izmantot administrācijas uzdevumu izpildei tās Vides ministrijas valdījumā esošās zemes dabas resursus, kura atrodas rezervāta teritorijā; iznomāt administrācijas kustamo mantu un šajos noteikumos minēto nekustamo īpašumu; saņemt ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību, kā arī atbilstoši kompetencei sniegt šādus maksas pakalpojumus: informācijas sagatavošana un apstrāde; lekciju lasīšana; pārskatu un atzinumu sagatavošana par vides stāvokli; dabas tūrisma un rezervāta apmeklējumu organizēšana.
Administrāciju vada administrācijas direktors. Direktoru pieņem darbā un atlaiž no darba vides ministrs. Administrācijas direktors ir vides valsts inspektors. Administrācijas direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv administrāciju.
Administrācijas vides valsts inspektoriem ir likumā "Par vides aizsardzību" un citos vides aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos vides valsts inspektoriem noteiktās tiesības un pienākumi atbilstoši administrācijas kompetencei.