Izmaiņām jānobriest

Atklātā sabiedriskā fonda Publisko tiesību institūta vadītājs Arvīds Dravnieks aizvadītajā nedēļā Bīriņos konstitucionālās politikas seminārā argumentēja, ka Latvijas vēlēšanu sistēmas problēmai ir vairākas dimensijas. Problēmas būtība saistīta ar “partiju finansēšanas lietām, aģitācijas kampaņu. Specifiska ir arī balsošanas sarīkošanas joma un dažādu pārvaldes iestāžu mijiedarbība iespējamo pārkāpumu novēršanā. Arī pati vēlēšanu sistēma izriet no politiķu formulētās tautas gribas. A.Dravnieks ir pārliecināts, ka nepieciešamas zināmas izmaiņas Latvijas vēlēšanu sistēmā, tomēr pārmaiņām ir jānobriest.
A.Dravnieks piebilst, ka “pasaulē nav ideālas vai pareizas vēlēšanu sistēmas, kuru varētu universāli piemērot dažādām sabiedrībām. Ja vēlētājs grib nobalsot par tiem, kuri tikai sola, nevis dara, tad vēlēšanu sistēma viņiem to nekādi nevar liegt. (..) Ar atsevišķiem elementiem vēlēšanu sistēmā mēs varam vienīgi samazināt negatīvās blakusparādības, kas izriet no sistēmas.” Latvijā ir divas lietas, kuras vajadzētu mainīt, – jāsamazina nezināmas izcelsmes naudas ietekme uz vēlēšanu galarezultātu un jāveicina personību loma partijās.

Balsu pirkšana un pārdošana

Latvijā gan pirms, gan pēc vēlēšanām tiek runāts par balsu pirkšanu. A.Dravnieks gan precizē, ka būtu jārunā nevis par balsu pirkšanu, bet gan pārdošanu. “Par balsu pirkšanu būtu jārunā tādā gadījumā, ja vēlētājam rezultātā būtu liegta iespēja paust savu gribu.”
Latvijā balsu pirkšanas vai pārdošanas gadījumā parasti “nopirktajam” prasa uzrādīt balsošanas zīmju komplektu, kurā iztrūkst kāda konkrēta balsošanas zīme. Šādos gadījumos balsotājiem vēlēšanu iecirknī ir iespēja savas zīmes sakomplektēt no jauna. Tomēr šāda iespēja īsti “nestrādā”, jo pētījums liecina, ka divas trešdaļas vēlētāju vispār nezina par šādu iespēju.
Savukārt par profesionālu balsu pirkšanas gadījumu varētu runāt tad, ja vēlētājs pirms balsošanas iecirknī saņemtu jau aizlīmētu aploksni ar apstrādātu balsošanas zīmi, bet naudu balsotājs saņemtu tikai tad, kad iznestu ārā no iecirkņa komisijas apzīmogotu tukšu balsošanas aploksni. A.Dravnieks gan min, ka šādi gadījumi Latvijā nav konstatēti. “Vismaz nav dzirdēts, ka par to tiktu runāts tiesā, laikrakstos vai vienkārši baumotu sabiedrība.”
Lai novērstu iespēju balsis pirkt vai pārdot, A.Dravnieks iesaka padomāt par atšķirīgu balsošanas organizēšanu. “Mēs runājam par e-pārvaldi, e-Latviju, 21.gadsimta iespējām. Varbūt nemaz nevajag balsošanas zīmi papīra formā? Lai vēlētājs ieiet balsošanas kabīnē un spiež pogas.” Pieredze liecina, ka atsevišķos ASV štatos un Kanādas pavalstīs šāda sistēma darbojas. Tomēr Latvijas gadījumā noteikti būtu jādomā, kā balsot cilvēkiem, kas datoru labākajā gadījumā ir redzējuši televīzijā. Un tādu noteikti nav maz.

Personāliju loma vēlēšanās

A.Dravnieks teic, ka pašlaik mediji pievērsuši uzmanību vēlēšanu likumu trūkumiem. Tāpēc likumsakarīgi, ka politiķi vēlēšanu regulējumā kaut ko mainīs. “Gribētos cerēt, ka tas nebūs kārtējais mazais ielāpiņš, kas novērš dažas sīkas likuma kļūdas par pārsūdzēšanas termiņiem. Manuprāt, tagad ir ļoti izdevīgs brīdis, lai novērstu vēlēšanu sistēmas defektus, kādi šobrīd Latvijā pastāv. Aģitācijas kampaņas prasa milzīgus resursus, taču neveido pilnvērtīgu saikni starp politiķiem un vēlētājiem,” prāto A.Dravnieks.
Ar izmaiņām vēlēšanu likumā vajadzētu palīdzēt partijām samazināt intelekta zudumus, jo tad nākotnē būtu cerība uz racionālākiem, ilgtermiņā vērstiem lēmumiem. Arī Saeimas deputāts Māris Grīnblats piekrīt, ka ar katru Saeimu deputātu izglītotības līmenis krītas. “Es nerunāju par iegūtajiem diplomiem vai papīriem, bet gan par deputātu spēju radīt likumu, diskutēt par nepieciešamām izmaiņām konkrētā likuma pantā un to arī noformulēt juridiski precīzā valodā. Un šeit nu jāsaka, ka tiešām deputātu izglītotības līmenis ar katru Saeimu samazinās.”
“Esmu pārliecināts, ka jāpalielina iespēja balsot par personālijām. Mācību grāmatās raksta, ka kombinētā vēlēšanu sistēma Vācijā ir labāka tāpēc, ka vēlētājs zina, kurš ir viņa deputāts. Manuprāt, lielāks ieguvums demokrātijas brieduma stadijā ir tas, ka partijas ir pasargātas no intelekta zudumiem. Tagad partijas ir ieinteresētas izvirzīt pāris lokomotīves, kuras “ievelk” Saeimā vai pašvaldībā arī vairākus citus sarakstā minētos. (..) Es domāju, ka mēs daudz varam mācīties no pirmskara Latvijas Saeimas vēlēšanu sistēmas. Tad bija iespējams balsot ne tikai par partiju, bet arī svītrot un likt plusus kandidātiem no citiem vēlēšanu sarakstiem.”

Galavārds politiķiem

Pētnieki Latvijā tāpat kā jebkurā citā demokrātiskā valstī tikai rosina sabiedrību uz diskusiju un aicina politiķus padomāt, vai tiešām kādas izmaiņas ir nepieciešamas. Lemt par to, vai Latvijas vēlēšanu sistēmā ir veicamas izmaiņas, ir politiķu rūpe un uzdevums. Tomēr pārdomāt, vai vēlēšanu sistēmā nav jāveic kādi uzlabojumi, ir lietderīgi jebkurā gadījumā. Arī A.Dravnieks min, ka varbūt lielas vēlēšanu sistēmas maiņa nemaz nav vajadzīga. Iespējams, ka lietderīgi būtu domāt par dažu nianšu maiņu, kas kopumā uzlabotu demokrātijas kvalitāti Latvijā.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv