VII.

Jautājums. Kā eiro naudaszīmes nodrošinātas pret viltojumiem?
Atbilde. Modernā iespiedtehnika ļauj atveidot pietiekami sarežģītas iespiedpazīmes, jo ir daudzi mēģinājumi viltot naudu. Šā iemesla dēļ eiro naudaszīmes ir speciāli aizsargātas pret viltojumiem ar plašu pretviltošanas līdzekļu arsenālu. Vispirms eiro zīmes iespiež uz speciāla papīra, kas potenciālajiem naudas viltotājiem nav pieejams. Šis papīrs izgatavots no kokvilnas šķiedrām, kas rada naudaszīmēm īpašu rokām sataustāmu struktūru. Papīrs veidots ar speciālu ūdenszīmi un no šķiedrām, ko visai grūti viltot. Turklāt, skatot ūdenszīmi pret gaismu, kļūst redzams eiro naudaszīmes simbols un tās vērtīgums. Drošību pret viltojumiem vēl pastiprina īpašs aizsargpavediens no speciālās folijas. Uz folijas joslas, pagriežot eiro naudaszīmi noteiktā leņķī un to apskatot, kā hologramma parādās eiro simbols un attiecīgais vērtīgums. Cits drošības līdzeklis dažām eiro naudaszīmēm ir krāsu maiņa. Tā, pagriežot 50 eiro naudaszīmi, pa labi apakšā notiek krāsu maiņa no purpursarkanās uz olīvzaļo vai brūno krāsu. Gan priekšpusē, gan mugurpusē ir t.s. caurskates reģistrs: neregulāras zīmes, kas, aplūkojot pret gaismu, veido šīs naudaszīmes vērtīguma skaitli. Vēl dažus citus drošības veidojumus spēj lasīt tikai speciāli aparāti, kas automātiski nekļūdīgi konstatē, vai naudaszīme ir vai nav viltota.

Jautājums. Kāds ir eiro naudaszīmju izskats?
Atbilde. Katra no eiro naudaszīmēm pēc ārējā skata secīgi pārstāv septiņus laikmetus no Eiropas kultūras vēstures: klasiku, romantismu, gotiku, renesansi, baroku un rokoko, dzelzs un stikla arhitektūru, 20.gadsimta moderno arhitektūru. Trīs būtiski elementi – vārti, logi, tilti – eiro izskatā tiek sevišķi izcelti.
Eiro naudaszīmēm ir šādi obligātie elementi: valūtas apzīmējums – eiro (latīniski EURO, grieķu rakstībā EYPO) abās naudaszīmes pusēs; naudaszīmes aversā – Eiropas Savienības karogs; Eiropas Centrālās bankas saīsinājums piecās valodās – BCE, ECB, EZB, EKT, EKP – atbilstoši ES darba valodām; Eiropas Centrālās bankas prezidenta paraksts tiešā tuvumā šiem saīsinājumiem.
Eiro naudaszīmes atšķiras pēc krāsas: 5 eiro zīme ir pelēcīga; 10 eiro zīme – ar sarkanbrūnganiem elementiem; 20 eiro zīme – zilgana ar dzelteniem elementiem; 50 eiro zīme – oranžā krāsā; 100 eiro zīme – zaļgana, 200 eiro zīme – okera krāsā, 500 eiro zīme – violetā krāsā.

Jautājums. Kādas naudaszīmes un monētas pārstāv eiro?
Atbilde. Eiro pārstāv septiņas naudaszīmes un astoņas monētas. Tiek emitētas šādas eiro naudaszīmes: 5 eiro, 10 eiro, 20 eiro, 50 eiro, 100 eiro, 200 eiro, 500 eiro. Tiek kaltas šādas monētas: 1 eiro, 2 eiro, 1 cents, 2 centi, 5 centi, 10 centu, 20 centu, 50 centu (1 eiro = 100 centu). Ierosināts kalt arī 5 eiro monētas. Iespējams, ka tad, kad Latvija pāries uz eiro, šis priekšlikums būs īstenots.

Jautājums. Vai ir atklāti eiro naudaszīmju viltošanas gadījumi?
Atbilde. Eiro naudaszīmju viltošana un viltotās naudas nonākšana apgrozībā ir reta parādība, tomēr notiek. Viltotāji rēķinās ar to, ka naudaszīmju saņēmēji tās gandrīz nemaz nepārbauda. Policija eiro zonas valstīs, piemēram, Spānijā, atklājusi viltoto eiro izgatavošanas darbnīcu ar lielu viltotās naudas krājumu. Saņemamo naudaszīmju pārbaude nebūt nav lieks darbs.

Jautājums. Kā veidots eiro monētu un centu monētu izskats?
Atbilde. Monētu kalšanu autonomi veic katras valsts centrālā banka. Metāla naudas averss katrai no astoņām monētām ir vienots neatkarīgi no to kalšanas vietas. Toties reverss katrai monētai ir atšķirīgs. Tas pārstāv attiecīgās valsts nacionālo simboliku. Tā Vācijā kaltajām 10, 20 un 50 centu monētām reversā ir Brandenburgas vārtu attēls ar monētas kalšanas gadu. Latvija gatavojas kalt monētas ar Brīvības pieminekļa un Mātes Latvijas (no Brāļu kapiem) attēliem.

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks