Terra incognita ar ilgtermiņa plānu

Helmuts Kols, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sabiedriskais pārstāvis Ķīnā, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Mūsu tautsaimniecības izaugsme uzņēmējiem liek meklēt ārvalstu tirgu apgūšanas iespējas, arī bez ārzemju biznesa partneriem grūti iztikt. Kontakti ar Eiropu kļūst ik dienas jo ciešāki, bet Āzijas reģions daudziem arvien vēl ir nepazīstama zeme jeb terra incognita. Tāpēc uz sarunu lūdzām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sabiedrisko pārstāvi Ķīnā, viņa darbs ir veicināt Latvijas un austrumu lielvalsts sadarbību biznesa jomā.

Helmuts Kols Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Kādi ir jūsu darba galvenie mērķi un uzdevumi?

– Šajā amatā esmu aizvadījis pirmos trīs mēnešus. Pirms tam praktizējos Latvijas vēstniecībā Ķīnā, iepazīstot valsti, tās iedzīvotājus un kultūru. Tas palīdz pildīt LIAA sabiedriskā pārstāvja uzdevumus – veicināt dažādu Latvijas uzņēmējdarbības nozaru ražojumu eksportu uz Ķīnu, kā arī piesaistīt Ķīnas valsts un privātā sektora investīcijas Latvijā. Ķīna kļūst par pasaules ražošanas centru. Politiskie jautājumi attiecībās ar citām valstīm tiek ātri un sekmīgi atrisināti, tāpēc jārēķinās, ka šīs valsts ekonomiskā attīstība turpināsies. Mums jāizmanto iespēja veidot abpusēji ekonomiski izdevīgas attiecības.

– Kā sokas?

– Diemžēl Latvijas puse ekonomiskos sakarus ar Ķīnu pagaidām neuzskata par prioritāti. Taču esmu ļoti pateicīgs Latvijas Ārlietu ministrijai par iespēju sadarboties ar Latvijas vēstniecību Ķīnā. Kopā ar vēstniecības ekonomikas sekciju cenšamies veicināt informācijas apmaiņu starp abām valstīm. Domāju, ka LIAA pastāvīgās pārstāvniecības izveide Ķīnā ir tikai laika jautājums.

– Kāpēc Ķīna vēl netiek uzskatīta par būtisku sadarbības partneri?

– Kopš esam pievienojušies Eiropas Savienībai (ES), uzmanība tiek veltīta galvenokārt ES valstīm un, protams, ASV. Par Ķīnu un citām Āzijas valstīm mums nereti trūkst arī zināšanu. Vienīgā Latvijas vēstniecība šajā reģionā atrodas Pekinā, bet tiek runāts par vēstniecības atklāšanu Japānā. Šāds solis noteikti ļaus gūt vairāk informācijas un sapratnes par reģionā notiekošo. Protams, informāciju varam atrast internetā un laikrakstos, taču trūkst cilvēku, kuri šo informāciju apkopotu un analizētu. Starp citu, par ķīniešu ieinteresētību un nopietno pieeju darbam liecina fakts, ka Latvijas vēstniecībā strādā divi vietējie iedzīvotāji, kuri lieliski apguvuši latviešu valodu.

Stereotipi jāatmet

– Kā vērtējama līdzšinējā Latvijas uzņēmumu sadarbība ar Ķīnu?

– Mūsu valsts gada eksports uz Ķīnu atbilst apmēram 6 miljoniem latu, bet no Ķīnas saņemam preces par apmēram 55 miljoniem. Ielauzties Ķīnas tirgū ir grūti gan zināšanu un pieredzes trūkuma, gan biznesa mentalitātes atšķirību dēļ. Nevar tā – šodien aizbrauksim uz Ķīnu un parakstīsim līgumu, un jau rīt viss notiks. Nereti pat pēc gada un diviem nekas nenotiek! Jo Ķīnā lielāka nozīme ir cilvēciskajam faktoram – jākopj un jāveido attiecības.
Katra Ķīnas province ir lielākas vai mazākas ES valsts lielumā, un katras tirgum ir atšķirīgs pieprasījums un sava specifika. Nav tā, ka Ķīnas patērētājus interesē tikai vislētākie produkti, – viņi labprāt pirktu arī zīmolu preces. Ja Latvijas uzņēmumi būtu gatavi investēt līdzekļus reklāmā, arī šādām Latvijā ražotām precēm būtu izredzes. Ķīnas uzņēmumi saražo pietiekami pārtikas, lai piepildītu savu tirgu. Taču Ķīnas patērētāju izvēle, paaugstinoties labklājības līmenim, kļūst izsmalcinātāka. Līdz šim Latvijā valdījis stereotips attiecībā uz Ķīnas iedzīvotājiem, iedomājoties tos visus kā zemniekus rīsa laukos. Daļēji tas atbilst patiesībai, jo 70 – 80 procenti no 1,3 miljardiem iedzīvotāju tiešām strādā ar zemkopību saistītās nozarēs. Taču, aizbraucot uz kādu no lielpilsētām, grūti noticēt, ka esam Ķīnā, nevis deviņdesmito gadu Amerikā.
Priecājos par pēdējos divos gados augušo Latvijas amatpersonu interesi par Ķīnu. Lūzuma punkts savstarpējās attiecībās bija Valsts prezidentes vizīte pērn, jo pēc tās abpusējā interese krietni palielinājās. Stereotipus lauzt palīdzējušas arī vairākas ministru vizītes. Ir arī uzņēmēji, kuri gatavi apmeklēt Ķīnu, lai interesētos par sadarbības iespējām. Arī viņi pārliecinās, ka patiesībai neatbilst priekšstats: pārdošu katram ķīnietim pa sērkociņu kastītei un kļūšu miljardieris. Ir apmēram 250 miljoni cilvēku, kam piemīt nopietna pirktspēja, bet šo tirgu iekarot nav viegli. Nevar plānot trīs četru mēnešu laikā ieiet Ķīnas tirgū, sak, ja sanāks, sanāks, bet ja ne, tad nē. Vajadzīgs ilgtermiņa plāns.
Latvijas uzņēmumiem kritisks būs distribūcijas un loģistikas jautājums. Ņemot vērā lielos attālumus, var gadīties, ka prece, sasniedzot galapatērētāju, būs kļuvusi jau par simt, divsimt vai pat tūkstoš procentiem dārgāka. Un mūsu uzņēmumiem šo procesu būs grūti kontrolēt. Vēl viena Latvijas problēma – mūsu uzņēmumiem nav pietiekamas ražošanas kapacitātes. Ja vietējais distribūcijas tīkls sāks izplatīt Latvijas produktus, var notikt tā, ka viena mēneša pasūtījuma apjoms izrādīsies atbilstošs mūsu uzņēmuma gada produkcijas izlaides apjomam. Bet Ķīnas uzņēmēji ir ieinteresēti slēgt līgumus uz vairākiem gadiem, tāpēc nav pieļaujams, ka pēc trim mēnešiem ražotājs vairs nespēj apmierināt pieprasījumu.

– Varbūt vismaz dažiem Latvijas uzņēmumiem būtu izdevīgāk veidot savas ražotnes Ķīnā? Darbaspēka netrūkst, un ražošanas izmaksas ir zemas.

– Izmaksu dēļ ES valstis ar Ķīnu nevar konkurēt, un turienes izmaksas vēl krietnu laiku būs zemākas. Tomēr mūsu interesēs ir galvenokārt Latvijā veidotas pievienotās vērtības preču eksports.
Bet mūsu uzņēmēji varētu izveidot distribūcijas tīklu Ķīnas preču eksportam uz ES. Parasti tiek izmantots jūras ceļš, kas ir garāks un dārgāks par dzelzceļu. Varētu piedāvāt Ķīnas eksportētājiem izmantot Transsibīrijas dzelzceļa līniju – dzelzceļa transporta ietilpība ir ierobežota, taču tas būtu piemērots kravām, kas piegādājamas steidzami. Domāju, ka gan Ķīna, gan Krievija būtu ieinteresēta šādas kravu plūsmas nodrošināšanā. Savukārt Latvijas tranzītuzņēmumi varētu Ķīnas preces nogādāt uz citām valstīm.

Latvija – tilts uz ES tirgu

– Cik liela ir Ķīnas eksportētāju interese par Latvijas niecīgo tirgu?

– Lielākā Ķīnas vēstniecība Baltijas valstīs atrodas tieši Latvijā, šajā vēstniecībā strādā visvairāk speciālistu. Tas liecina par Ķīnas interesi. Protams, Latvijas tirgus ir mazs. Taču Ķīna uz Latviju varētu drīzāk raudzīties kā uz Baltijas tirgus daļu, bet mūsu uzņēmumi varētu sekmēt Ķīnas produkcijas realizāciju Austrumeiropā un visā ES. Var arī Latvijā veikt Ķīnas ražojumu nelielu apstrādi, radot jaunas darbavietas un pievienoto vērtību. Bet preces varētu tālāk eksportēt kā ES ražojumus. Ir vērojams, ka Ķīnas uzņēmumi vēlas ienākt ES tirgū. Tas tiek veikts, piemēram, ar Čehijas, Ungārijas starpniecību – šajās valstīs Ķīnas uzņēmumi veido ražotnes un veic ievērojamas investīcijas. Mēs varētu izvērtēt Ķīnas investīciju piesaistes iespējas Latvijas infrastruktūras izveidē, piemēram, izmantojot PPP jeb valsts un privātās partnerības (Public and private partnership) principu.

– Vai var sacīt, ka Latvijas pievienošanās ES ievērojami palielinājusi Ķīnas interesi par mūsu valsti?

– Noteikti. Kā zināms, ES gan nav ieinteresēta Ķīnas produktu tirdzniecībā, tāpēc ievieš dažādus ierobežojumus. Jāmin, piemēram, pirms dažiem mēnešiem ievērojami paaugstinātie ievedmuitas tarifi Ķīnas tekstilizstrādājumiem. Turklāt esmu ievērojis, ka daudzi Ķīnas uzņēmēji īpaši interesējas tieši par Viduseiropas un Austrumeiropas tirgu, jo šajā reģionā viņi redz gan vislielāko izaugsmi, gan vairāku valstu centienus nākotnē pievienoties ES. To var izmantot arī Latvija.

– Cik Ķīnas uzņēmēji zina par Latviju?

– Ķīnieši zina, ka esam bijuši PSRS sastāvā, daļa iedzīvotāju zina, ka dzīvojam pie Baltijas jūras, bet visumā zināšanas ir ļoti trūcīgas. Pārsteidz, ka arī ministriju ierēdņu rīcībā visbiežāk ir tikai oficiālā, valsts līmenī atrodamā informācija. Tāpēc mums būtu jāparaksta vairāki sadarbības līgumi ar Ķīnas statistikas un informācijas birojiem, lai veicinātu analīzei izmantojamu datu plūsmu. LIAA nopietni strādā, lai būtu vairāk Latvijas uzņēmēju vizīšu, lai mūsu valsts pārstāvji biežāk piedalītos izstādēs un forumos Ķīnā, kā arī lai Ķīnas uzņēmēji un tūristi apmeklētu Latviju.

– Vai varat minēt kādu veiksmīgas biznesa sadarbības piemēru? Kādu nozaru uzņēmumiem ir labas biznesa izredzes Ķīnā?

– Ķīnas tirgū ļoti sekmīgi darbojas telekomunikāciju pārraides iekārtu ražotājs “SAF Tehnika”, kam Ķīnā ir labs sadarbības partneris. Latvijas uzņēmuma produkcija tiek ievesta, vietējais uzņēmums pieliek savu firmas zīmi, un tehnika tiek pārdota kā Ķīnas ražojums. Protams, būtu jāizmanto mūsu kokmateriālu resursi, kas ir bagātākie Eiropā. Taču Sibīrijas kokmateriāli ir ļoti līdzīgi mūsu priedei, un tie Ķīnā tiek ievesti vai nu kontrabandas ceļā, vai pateicoties zemākiem nodokļiem. Tur šie materiāli tiek pārstrādāti un pat eksportēti uz Latviju! Vienīgais, ko mēs varētu darīt, – piedāvāt noteiktai nišai atbilstošus produktus ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, mēbeles vai koka rotaļlietas. Šādi produkti būtu konkurētspējīgi. Var domāt arī par pārtikas preču eksportu.

Ķīnā domā par nākotni

– Runājot par biznesu Ķīnā, bieži tiek uzsvērta nelegālas zīmolu un tehnoloģiju kopēšanas un kontrafakta preču tirdzniecības problēma.

– Sākotnēji investīcijas Ķīnā bija piesaistītas ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem – valsts deva zemi rūpnīcas būvei, lai pretī saņemtu know–how. Tas Ķīnai palīdzēja ļoti īsā laikā no agrāras valsts kļūt par rūpniecības lielvalsti. Taču ārvalstu tehnoloģijas bieži vien tika kopētas. Tāpēc uzņēmumiem pirms ieiešanas Ķīnas tirgū būtu jākonsultējas ar speciālistiem un jāparūpējas par sava intelektuālā īpašuma aizsardzību. Ķīnā šim jautājumam pievērsta uzmanība visaugstākajā līmenī – katrā provincē ir intelektuālā īpašuma aizsardzības iestāde, jo intelektuālā īpašuma zādzība negatīvi ietekmē ne tikai ārvalstu uzņēmumus, bet arī Ķīnas rūpniecības attīstību. Protams, sava loma ir arī Pasaules tirdzniecības organizācijas spiedienam.

– Latvijas valdība deklarējusi nepieciešamību no zemu izmaksu ekonomikas pāriet uz inovatīvu, uz zināšanām pamatotu tautsaimniecību. Ko šajā jomā dara Ķīna?

– Universitāšu programmu plašums un sarežģītība ir ievērojami, konkursi uz studiju vietām, piemēram, fizikā vai inženierzinātnēs – ļoti lieli. Sagatavotajiem speciālistiem ir starptautiska līmeņa zināšanas, jo lekcijas lasa daudzi ārzemju mācībspēki. Piemēram, Tsinghua universitātes absolventi tūdaļ dabū darbu lielajās tehnoloģiju izstrādes kompānijās. Arī Ķīnas iedzīvotāju ģimenēs liela uzmanība tiek pievērsta izglītībai – vecāki dara visu, lai bērniem būtu iespēja studēt. Nākamais solis jau ir inovācijas un jaunu tehnoloģiju izstrāde. Drīzumā gaidāma arvien straujāka Ķīnas tehnoloģiju ienākšana pasaules tirgū. Var minēt, piemēram, kompāniju “Huawei”, kuras apgrozījums pērn bija apmēram 5 miljardi ASV dolāru. Strauji attīstās arī telekomunikāciju iekārtu ražošanas uzņēmums “ZTE”. Bet nesen Ķīnas kompānija iegādājās datortehnoloģiju uzņēmuma IBM daļu. Kompānijas rūpējas par talantu izaugsmi, ieguldot līdzekļus izglītībā – piemēram, kāds uzņēmums 15 procentus ienākumu atvēl universitātes R&D jeb izpētes un attīstības (research and development) darbam. Viņi domā par savu konkurētspēju nākotnē.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv