Ēdelīgā armija atkāpusies diendusā

Mežs var atviegloti uzelpot, jo priežu rūsganās zāģlapsenes uzbrukums priedēm šogad ir beidzies. Mežaudzēm nodarīto kaitējumu vislabāk varēs novērtēt nākamajā pavasarī pēc jauno priežu skuju plaukšanas.

“Latvijas valsts meži” pasūtīja pētījumu, lai izvērtētu dimilīna efektivitāti un ietekmi uz vidi. Apstrādātajās (attēlā pa kreisi) un neapstrādātajās (pa labi) teritorijās zem priedēm tika izliktas planšetes, kurās uzskaitīja visu, kas bira zemē, tajā skaitā arī kukaiņu ekskrementus, kas liecina, cik intensīvi notiek barošanās – tātad kur kāpuru ēdelība rimusi, bet kur ne Foto: Agnis Šmits

Jūlija vidū kāpuri beidza baroties un tie, kas bija palikuši dzīvi pēc nāvējošā vīrusa trieciena plašajai kolonijai, devās zemsegā, lai pārietu kūniņas stadijā, tādēļ priežu skujas nu ir drošībā.
“LV” jau vairākkārt rakstījis, ka vasaras sākumā masveida savairošanās tika konstatēta divās vietās – Ventspils virsmežniecības Tērandes mežniecības uzraugāmajā teritorijā un Valkas virsmežniecības Saules mežniecības uzraugāmajā teritorijā, kur jau pērn kāpuri bija sākuši sagādāt problēmas. Vēlāk jūlija pašā sākumā Valsts meža dienests (VMD) apzināja zāģlapsenes izplatību ārpus iepriekš zināmajām teritorijām. Ventspils rajonā tā tika konstatēta pavisam piecu mežniecību teritorijā 3500 hektāru platībā, no kuriem 800 hektāri valsts mežu, kā zināms, jūnija beigās tika nomigloti. Arī Valkas rajonā kaitēkļa savairošanās tika konstatēta piecu mežniecību teritorijā 2700 hektāru lielā platībā. Savukārt Kuldīgas virsmežniecības septiņu mežniecību teritorijā kāpuri mielojās 3250 hektāru lielā platībā. Kuldīgas rajonā kukainis bija savairojies pirmo gadu, un tas nav tik bīstami kā abos pārējos rajonos. Kā informē VMD, kopumā šogad masveida savairošanās aptvēra 15 000 hektāru.

Prognoze – briesmām gals

Kāpuriem ir vairākas attīstības stadijas, un katrā no tām tie nomaina ādu, kļūstot arvien lielāki. Kad kāpuri nobrieduši, tie dodas zemsegā. Pieaugušās zāģlapsenes parasti izlido septembra sākumā un dēj olas priežu vainagos. Olas pārziemo līdz pavasarim, kad šķiļas jaunā kāpuru paaudze.
Vai nākamgad atkal gaidāma milzīga kāpuru armija, kas apdraudētu priežu audzes? Katram kukainim dabā ir savs cikliskums. Ik pēc noteikta perioda zāģlapseņu skaits tā sakuplo, ka krietni pārsniedz ierasto un dabiskie ienaidnieki ar milzīgo kāpuru koloniju vairs nespēj tikt galā. Masveida savairošanās, pret ko “bioloģiskie ieroči” ir bezspēcīgi, ilgst pāris gadu.
Provizoriskās prognozes liecina, ka šogad bijis rūsgano priežu zāģlapseņu masveida savairošanās pēdējais gads, “LV” skaidro VMD Meža aizsardzības sektora speciālists Dr.biol. Agnis Šmits. Pēc speciālistu domām, visticamāk, šis ir bijis savairošanās maksimuma gads, un nākamā gadā kāpuru postošā darbība būs niecīga.

Vīrusa nopelns

Kāpuru mamma – priežu rūsganā zāģlapsene

Kāpuri atskujo priežu audzes. Pirmajā gadā tā nav liela nelaime, jo tie nograuž vecās iepriekšējo gadu skujas. Priedes var nokalst, un audzes iet bojā, ja arī nākamajā gadā kāpuru kolonijas masveidā turpina notiesāt jaunās skujas Foto: Agnis Šmits

Jūnija vidū, kad kāpuru izplatība bija radījusi reālus draudus audzēm, kurus tie postīja ne pirmo gadu, VMD Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansona, skaidrojot varbūtējos draudīgās situācijas attīstības scenārijus, “LV” atzina: “Gadās, ka pēkšņi visu noregulē pati daba. Zāģlapsene var saslimt ar tai ļoti bīstamu slimību – kodolpoliedrozes vīrusu. Kāpuri vairs nespēj pāriet uz nākamo attīstības stadiju un aiziet bojā.”
Tā arī notika. Kaitēklim letālā slimība zāģlapsenes populācijā gan parādījās kāpuru attīstības beigās. Sākotnēji slimība izplatījās Valkas rajonā, stāsta kukaiņu pētnieks A.Šmits, bet vēlāk – arī Ventspils rajonā. Visvairāk slimība pļāva kāpurus tajās audzēs, kas jau pērn bija stipri atskujotas un tātad visvairāk apdraudētas.

Cietuši vien kāpuri

Pirms vīruss sasniedza Kurzemi, ar “Dimilin” apstrādātajā platībā Ventspils rajonā kāpuri jau gāja bojā. Speciālistu novērojumi liecina, ka tur tagad priežu audzes ir pat ievērojami zaļākas nekā apkārtējās kaitēkļa atskujotās audzes.
Jau ziņots, ka Latvijā nereģistrētā augu aizsardzības līdzekļa “Dimilin” lietošana no lidaparāta kāpuru ierobežošanai konkrētās audzēs izraisīja viedokļu sadursmi. “Latvijas valsts meži” (LVM) prognozēja: ja tas netiks darīts, audzes var aiziet bojā. Savukārt vides aktīvisti, īpaši ornitologi, bija satraukušies, ka dimilīna lietošana mežu miglošanai var radīt citu sugu dzīvo radību nāvi. Sākotnēji izsniegtā atļauja miglot tika apturēta, bet vēlāk atjaunota.
Uzreiz pēc apstrādes sākts LVM pasūtītais pētījums par dimilīna ietekmi. Zem kokiem miglotajā un nemiglotajā teritorijā izvietotas baltas planšetes. Uzskaitīts viss, kas tajās sakritis. Tā novērots, ka situācija mainās atkarībā no laika, kas pagājis no apstrādes brīža. 14.dienā (jūlija sākumā) apstrādātajā teritorijā kāpuru mirstība bija 80 procenti, kamēr līdzās tie turpināja mieloties. Citi kukaiņi planšetēs nebija sakrituši. Noņemti arī zaru paraugi, lai pārbaudītu, vai tajos nav miruši zirnekļveidīgie, jo, kā skaidro A.Šmits, tie mirstot nemēdz krist lejā. Mirušo nebija.
Apstrāde, lai arī nedaudz novēlota, uzskatāma par veiksmīgu, jo kāpuru mirstība divas nedēļas pēc miglošanas bija lielāka par 80 procentiem un atlikušie kāpuri neaktīvi (slimi), stāsta A.Šmits. Secināts, ka negatīva līdzekļa ietekme uz citām sugām nav novērota, lai gan, kā norāda VMD, netiešai šī preparāta ietekmei uz citiem organismiem nepieciešami daudz detalizētāki pētījumi.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv

Paraugu vākšana