Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtās informācijas, mobilo telekomunikāciju operatori kopumā vēlas saņemt vairāk nekā pusmiljonu numuru – SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT), SIA “Tele2” un SIA “Zetcom” pieprasījuši katrs pa 100 000 numuru, bet “Bite Latvija” – 210 000 numuru.

Astoņzīmju numerācija – nākotnes jautājums

Situācijai iespējami divi risinājumi: pāreja uz astoņzīmju numerāciju vai aktīvi neizmantoto septiņzīmju numuru izmantošana. Latvijas lielākais fiksēto telefonsakaru operators SIA “Lattelekom” paudis gatavību mobilo sakaru operatoru vajadzībām atbrīvot 2,5 miljonus numuru. Uzņēmuma speciālisti arī aprēķinājuši, ka pāreja uz astoņzīmju numerāciju elektronisko sakaru komersantiem izmaksātu vismaz četrus miljonus latu, bet Latvijas tautsaimniecībai kopumā – apmēram 17 miljonus latu. Savukārt septiņzīmju numerācijas sistēmas optimizācijas izmaksas – vairāk nekā 1,5 miljonus latu – gatavs segt “Lattelekom”.
Arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzskata, ka pāreju uz astoņzīmju numerāciju nav nepieciešams īstenot agrāk par 2008. gadu. Satiksmes ministrijas (SM) dati liecina, ka gandrīz 900 000 mobilo sakaru operatoriem piešķirto numuru netiek izmantoti. Acīmredzot runa ir galvenokārt par priekšapmaksas kartēm piesaistītajiem numuriem, jo karšu lietotāji nereti nepagarina to izmantošanas resursu. Tomēr operatori uzsver, ka cenšas racionāli izmantot arī priekšapmaksas karšu numurus. Piemēram, “Tele2” tīklā lietojamā karte “Zelta zivtiņa” ļauj saņemt zvanus divus mēnešus pēc resursa izsmelšanas, bet pēc tam numurs tiek “iekonservēts” vēl uz trim mēnešiem. Pēc šā termiņa beigām numuru iespējams piešķirt citam lietotājam. Savukārt LMT izplatītās “OKartes” numuru iespējams atjaunot sešu mēnešu laikā pēc kartes resursa izsmelšanas.

Vai numuru nepietiek?

Kamēr SM turpina izstrādāt koncepciju pārejai uz astoņzīmju numerācijas sistēmu, SPRK 20. jūlijā mobilo sakaru operatoriem piešķīra 300 000 numuru, ko atbrīvot ļāvis ministrijas piedāvātais risinājums. Vēl pusmiljonu numuru operatoru rīcībā būs iespējams nodot nākamgad. LMT un “Tele2” piešķirts 100 000 numuru katram, 60 000 numuru saņems “Bite Latvija”, bet 40 000 numuru – “Zetcom”. Neapmierinātību ar SPRK lēmumu paudusi “Bite Latvija” vadība. Uzņēmuma izpilddirektors Jespers Teils Eriksens norādīja – ar pašreizējo numuru skaitu operatoram iespējams apgūt ne vairāk par dažiem procentiem Latvijas tirgus, kas ir pretrunā ar licences iegūšanas nosacījumiem. Par licenci “Bite Latvija” samaksāja 6,7 miljonus latu, apņemoties izveidot visu valsts teritoriju aptverošu tīkla pārklājumu. Uzņēmumam jau agrāk tika piešķirti 40 000 numuru, bet vēl 210 000 numuru operators pieprasīja šā gada maijā, motivējot to ar vēlmi sekmēt savu pakalpojumu ieviešanu jau šogad. “Bite Latvija” vadība arī norāda, ka jau veiktas ievērojamas investīcijas. J.T.Eriksens uzsvēra, ka regulatora lēmums ir trieciens Latvijas mobilo sakaru lietotājiem, kas vēlas saņemt augstākas kvalitātes pakalpojumus un taisnīgākas cenas.
SPRK padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka gan pauda uzskatu, ka “Bite Latvija” rīcībā esošo 100 000 numuru pagaidām pietiek. I.Šteinbuka atgādināja, ka operatoram vēl nav neviena klienta, un izteica cerību, ka uzņēmums izmantos esošo numuru resursus klientu piesaistīšanai. Turklāt iespējams, ka SM solītie 500 000 numuri būs pieejami pat agrāk par nākamā gada martu, un tas ļautu operatoriem piešķirt vairāk numuru.

Jāsakārto likumdošana

Latvijas telekomunikāciju asociācijas (LTA) viceprezidents sadarbībai ar medijiem Valters Feists norāda – valstiski izdevīgi būtu astoņzīmju numerācijas ieviešanas jautājumu risināt vienlaikus ar numuru pārnesamības problēmu. Ar šo terminu tiek apzīmēta numura saglabāšana, klientam izvēloties cita operatora pakalpojumus. Šobrīd operatori var “iesaldēt” diezgan lielus neizmantotu numuru diapazonus, bet šās parādības negatīvā ietekme būtu mazināma, sakārtojot numuru pārnesamības jautājumu. V.Feists uzsver, ka lielākie kavēkļi konkurences aktivizācijai telekomunikāciju nozarē ir tieši numuru pārnesamības, kā arī operatoru starpsavienojumu tarifu ieviešanas grūtības. “Operatori, kam vēsturiski izveidojusies lielāka ietekme tirgū, var tikai priecāties, ka šo jautājumu atrisinājums tiek administratīvi attālināts. Tikmēr klientiem tiek ierobežota pieeja vidējiem un nelieliem elektronsakaru uzņēmējiem, kuri arī ir ieguldījuši līdzekļus mūsdienīgas infrastruktūras un pakalpojumu izstrādē un uzturēšanā, turklāt šie pakalpojumi nav sliktāki par lielo uzņēmumu pakalpojumiem. Tā ir valstiska neizdarība, ja formāli deklarē konkurences nepieciešamību nozarē, neieviešot likumos pietiekami stingras prasības un skaidrus līdzekļus, kas uzlabotu patērētājiem pieejamo izvēli un mazinātu cenas,” saka V.Feists. LTA viceprezidents piebilst, ka atbrīvojot numurus, palielinātos arī noiets, un nozarē varētu panākt augšupeju, nevis sadārdzinot pakalpojumus, bet izmantojot lietojuma pieaugumu.