Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija sēdē

Pieņemts rīkojums “Par A.Kveskas kandidatūras apstiprināšanu iecelšanai valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” direktora amatā”.
Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu Agneses Kveskas kandidatūra apstiprināta iecelšanai valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” direktora amatā.

Pieņemti “Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskata iesniegšanas kārtību un termiņiem”.
Noteikumi nosaka kārtību un termiņus, kādā maksātnespējas procesa administrators iesniedz savas darbības pārskatu (pārskats) valsts aģentūrai “Maksātnespējas administrācija” (Maksātnespējas administrācija), kā arī nosaka pārskata veidlapas paraugu.
Administrators aizpilda un iesniedz pārskatu elektroniskā veidā (EXCEL formātā), nosūtot to uz Maksātnespējas administrācijas elektroniskā pasta adresi parskati@mna.gov.lv, paraksta vietā izmantojot Maksātnespējas administrācijas piešķirto individuālo kodu.
Par pārskatā minēto faktu un datu pareizību atbild administrators. Viņš iesniedz pārskatu par konkrēto maksātnespējas procesu: pirmo reizi – ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no sprieduma par parādnieka maksātnespējas pasludināšanu dienas, aizpildot pārskata ailes, kurās ir dati. Otro reizi – ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā pēc pirmās kreditoru sapulces, aizpildot pārskata ailes, kurās ir jauni dati vai dati ir mainījušies.
Turpmākos pārskatus, aizpildot tās pārskata ailes, kurās ir jauni dati vai dati ir mainījušies, administrators iesniedz: par sešiem mēnešiem kopš pēdējā pārskata iesniegšanas, bet ne vēlāk kā desmit darba dienas pēc pārskata perioda beigām; administratoru maiņas gadījumā (iepriekšējais administrators) ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā no tiesas lēmuma par administratora atcelšanu vai atkāpšanos pieņemšanas dienas; administratoru maiņas gadījumā (nākamais administrators) ne vēlāk kā trīsdesmit darba dienu laikā no tiesas lēmuma par administratora iecelšanu pieņemšanas dienas; izbeidzot maksātnespējas procesu, bet ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā pēc tiesas nolēmuma par maksātnespējas procesa izbeigšanu.
Administrators iesniedz pārskatu pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma ne vēlāk kā desmit darba dienu laikā pēc Maksātnespējas administrācijas pieprasījuma saņemšanas.
Noteikumi stājas spēkā 2005.gada 1.augustā.

Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora apstiprināšanu”.
Saskaņā ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmi, kā arī ņemot vērā aizsardzības ministra ieteikumu, pulkvežleitnants Gunārs Upītis apstiprināts par Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.pants (Būvniecības noteikumu pārkāpšana) papildināts, nosakot atbildību, ka par aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā noteiktā atlikto būvdarbu izpildes termiņa neievērošanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.
Par būvdarbu, kuriem nepieciešama būvatļauja un civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, veikšanu bez būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pret nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai un zaudējumiem trešās personas mantai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz divtūkstoš latiem.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas efektīvu kontroli, līdz ar to arī būvniecības kvalitātes uzlabošanu. Nosakot pārkāpumu veidus un soda apmērus fiziskām un juridiskām personām, kā arī amatpersonām par būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu neievērošanu, tādējādi mazināt korupcijas iespējamību.

Pieņemts rīkojums “Par Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolas dibināšanu”. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu ar 2005.gada 8.augustu nolemts nodibināt Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas (NMN) skolu.
Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skola ir aizsardzības ministra pakļautībā. Aizsardzības ministrs īsteno pakļautību ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera starpniecību. Skolas izveidi un darbību nodrošināt no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Nacionālie bruņotie spēki savām iekšējām vajadzībām 2002.gada 1.aprīlī izveidoja Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolu. Kopš darbības sākšanas skola sagatavo NBS nepieciešamos speciālistus, tai skaitā arī dalībai starptautiskajās operācijās. Ieinteresēti iegūt zināšanas nesprāgušas munīcijas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanā ir arī Iekšlietu ministrijas speciālisti. Saskaņā ar skolas attīstības plānu 2006.gadā skola ir gatava sagatavot arī ārvalstu speciālistus nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas jomā. Ieinteresētas organizēt savu karavīru sagatavošanu Latvijā ir Lietuva, Igaunija, Horvātija, Ukraina, Vācija. Notiek pārrunas par iespējamām Irākas karavīru mācībām NMN skolā 2006.gadā.
Lai nodrošinātu skolas efektīvu attīstību nākotnē, ir nepieciešama skolas reģistrēšana un akreditācija valsts līmenī, lai, beidzot mācību procesu, kursantiem būtu iespējams saņemt atbilstošus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus. Profesionālās izglītības likumā noteiktos nosacījumus skolas akreditācijai (t.sk. skolas mācību programmas, pedagogi u.c.) būs iespējams izpildīt vienīgi pēc Ministru kabineta rīkojuma apstiprināšanas.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”.
Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumiem Ministru kabinets izstrādā un iesniedz projektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.
Ieroču aprites likumā tiek lietots termins “uzņēmums”, kas pēc sava juridiskā satura neatbilst Komerclikumā lietotajam vārdam “komersants”.
Likumprojekts paredz terminoloģiski saskaņot Ieroču aprites likumā lietotos terminus ar Komerclikumā lietotajiem terminiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””.
Likumprojekts terminoloģiski saskaņo likumā lietotos terminus ar Komerclikumā lietotajiem terminiem.
Vienlaikus likumprojekts precizē normas, kuras saskaņā ar noteikumiem “Iekšlietu ministrijas veselības un sociālo lietu valsts aģentūras nolikums” precīzi norāda institūciju, kuras kompetencē ir jautājumi par izdienas pensijas izmaksas kārtību Iekšlietu ministrijas sistēmā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.
Likumprojekts izsaka 27.pantu jaunā redakcijā, kas nosaka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārvaldījumā esošajā infrastruktūrā.
Dzelzceļa infrastruktūras jauda publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vienlīdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā prioritāte ir tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem pārvadājumu veikšanas iesniegumiem, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infrastruktūru. Iesniegumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji.
Kārtību, kādā tiek sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota), pārvadājumu veikšanas iesnieguma saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, iesniegumu izskatīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka Ministru kabinets. Iesniegumus izskata, ievērojot minēto Ministru kabineta noteikto kārtību un ņemot vērā pieejamo un atbilstoši likumā noteiktajām prioritātēm jau sadalīto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu.
Lai veicinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ja tas paredzēts ar pārvadātāju noslēgtajā līgumā par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā pieprasīta, bet netiek izmantota. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neizmantoto jaudu, no kuras atteicies pārvadātājs, iedala citiem pārvadātājiem, ievērojot šā panta piektajā daļā minēto Ministru kabineta noteikto kārtību.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, dzelzceļa infrastruktūras jaudu sadala Valsts dzelzceļa administrācija.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz 75 procentu apmērā.
Publiskās lietošanas infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu tikai pēc tam, kad izstrādāts un ar pārslogotās infrastruktūras izmantotājiem apspriests jaudas palielināšanas plāns.
Pārvadātājam, kam piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības.
Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu šīs infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvi un finanšu jautājumi. Ja līguma darbības termiņš pārsniedz viena kustības grafika spēkā esības laiku, slēdz vienošanos par dzelzceļa infrastruktūras ilgtermiņa izmantošanu, ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.
Likumprojekts paredz noteikt, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sagatavo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskatu (tīkla pārskats), kura saturu un publicēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Likumprojekts paredz izteikt jaunu 41.panta nosaukumu (Rīcība ārkārtas apstākļos uz dzelzceļa), kā arī nosaka, ka privātpersonas, kuru darbība saistīta ar dzelzceļa ekspluatāciju, ārkārtas apstākļos (ugunsgrēks, dabas katastrofa, avārija un citi ārkārtas apstākļi) rīkojas atbilstoši Civilās aizsardzības likumam un citiem normatīvajiem aktiem.
Likumprojekts papildināts ar trīs pārejas noteikumiem, kuri nosaka, kādi normatīvie akti jāizdod Ministru kabinetam pēc šī likumprojekta spēkā stāšanās.

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 613 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 41 viņu nepilngadīgais bērns.
No 572 pilsonības pretendentiem 71% ir krievi, 8% ukraiņi, 11% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
15% pilsonības pretendentu ir pamata, 59% – vidējā, 23% – augstākā izglītība.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 97 212 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 11 860 personas.

Pieņemti noteikumi “Radiācijas drošības padomes nolikums”
Radiācijas drošības padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir konsultēt valsts un pašvaldību institūcijas un iestādes, kā arī citas institūcijas un iestādes jautājumos, kas saistīti ar radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī veicināt dažādu institūciju sadarbību radiācijas drošības nostiprināšanā.
Padomei ir šādas funkcijas: sniegt ieteikumus valsts, pašvaldību un citām institūcijām par situācijas uzlabošanu radiācijas drošības un kodoldrošības jomā; sagatavot priekšlikumus ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītu tiesību aktu projektu izstrādei; sniegt ieteikumus valsts institūcijām par nepieciešamajiem grozījumiem radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošajos tiesību aktos; nodrošināt sabiedrības informēšanu par padomes kompetencē esošajiem jautājumiem un veikt informācijas apmaiņu ar citām institūcijām; veicināt valsts un pašvaldību institūciju sadarbību un koordinēt to darbību, lai paaugstinātu radiācijas drošības un kodoldrošības kultūras līmeni, kā arī uzlabotu darbinieku kvalifikāciju jautājumos, kas saistīti ar radiācijas drošību un kodoldrošību.
Padomei ir šādi uzdevumi: analizēt valsts politiku un īstenot pasākumus radiācijas drošības un kodoldrošības jomā; pirms iesniegšanas Vides ministrijā izvērtēt Radiācijas drošības centra sagatavotos tiesību aktu projektus, kas saistīti ar radiācijas drošību un kodoldrošību; izvērtēt Radiācijas drošības centra apkopoto informāciju par radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī par jonizējošā starojuma avotu izmantošanu un sniegt ieteikumus valsts institūcijām par nepieciešamajiem grozījumiem radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošajos tiesību aktos; izvērtēt priekšlikumus par radiācijas drošības un kodoldrošības jomā nepieciešamo speciālistu profesionālās sagatavošanas stratēģiju un konsultēt institūcijas jautājumos, kas saistīti ar kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas programmu izstrādi un profesionālās sagatavotības kritēriju noteikšanu, lai sekmētu radiācijas drošības un kodoldrošības izglītības attīstību valstī; sniegt Vides ministrijai atzinumus par priekšlikumiem, kas saņemti no valsts un pašvaldību institūcijām par dalību ar radiācijas drošību un kodoldrošību saistītajās starptautiskajās organizācijās; konsultēt Radiācijas drošības centru par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu darbībām ar valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektiem, izvērtēt šādu darbību sagaidāmo ietekmi uz radiācijas drošību un sagaidāmo rezultātu.

Pieņemti “Noteikumi par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā”. Noteikumi nosaka, ka Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums latviešu valodā lietojams vīriešu dzimtes nelokāmajā formā – eiro.
Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, tad jautājums par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā ir latviešu literārās valodas normu jautājums, nevis jautājums par terminu veidošanu un lietošanu. Jautājums – eiro vai eira – neattiecas uz vārda konceptuālo pusi, uz jēdziena saturu un apjomu, ko izsaka būtiskās pazīmes vārda nozīmes definīcijā, bet gan attiecas uz vārda gramatisko formu, t.i., gramatiskās formas rādītāju – galotni, kas rāda vārda piederību vīriešu vai sieviešu dzimtei, lokāmajiem vai nelokāmajiem lietvārdiem. Šie vārda formas varianti attiecas un ir saistīti ar literārās valodas normām. Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma lietošana neaprobežojas ar noteiktu speciālo jomu (finanšu un ekonomikas), jo vārds “eiro” kā jebkuras naudas vienības nosaukums vispirms ir vispārlietojamās leksikas vārds, un tikai pēc tam tas var iegūt termina funkciju, ja to lieto kādā speciālā jomā. Saskaņā ar Valsts valodas likuma 22.panta pirmo daļu terminu veidošanu un lietošanu nosaka Terminoloģijas komisija. Savukārt latviešu literārās valodas normu noteikšana saskaņā ar Valsts valodas likuma 23.panta trešo daļu ir Ministru kabineta kompetencē.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2004.gada 27.septembra lēmums nosaka, ka Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukums latviešu valodā lietojams vīriešu dzimtes nelokāmajā formā: eiro. Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas locekļi ir filologi. Savukārt Terminoloģijas komisija apvieno dažādu nozaru ekspertus (no 30 locekļiem tikai trīs ir filologi, bet pārējie dažādu nozaru, piemēram, aviācijas, dzelzceļa transporta, mehānikas, elektrotehnikas, eksperti), kas var spriest galvenokārt par piedāvātā termina atbilstību jēdzienam un nozares tradīcijām. Tādēļ gadījumos, kad abu kompetento komisiju viedokļi atšķiras, jautājumos par vārda gramatisko formu būtiskāks ir Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas viedoklis. Arī Valsts prezidentes izveidotās Valsts valodas komisijas locekļu viedoklis bija tāds, ka abu šo komisiju domstarpību gadījumā, jautājumos par vārda formu un rakstību izšķirošam vajadzētu būt Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumam.
Noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienotu un konsekventu Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs