Ministru kabinets iestājas par eiro

Pēc izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes paskaidrojuma, ka jautājums par Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas vienības euro nosaukuma atveidi latviešu valodā ir latviešu literārās valodas normu jautājums, nevis jautājums par terminu veidošanu un lietošanu, valdība ar MK noteikumiem noteica, ka latviešu valodā ES naudas vienība tomēr dēvējama par eiro, nevis eiru, kā to bija lēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. “Latvijas sazarotajā valodas institūciju sistēmā katrai no tām ir skaidri noteiktas funkcijas, kas nepārklājas. Valodā ir veicināma dažādība, bet ne haoss. Lai pieņemtu pareizu lēmumu, tiek veikti pētījumi, formulēti iespējamie viedokļi, veidota atgriezeniskā saikne ar sabiedrību. Jāatceras, ka sabiedrība valodas uztverē visbiežāk balstās uz iracionāliem pieņēmumiem, tradīcijām, arī stereotipiem. Tādēļ mainīt sabiedrības valodas paradumus ir ļoti grūti. Kaut arī no lingvistikas viedokļa var atrast pamatojumu, kāpēc būtu lietojama forma eira, tieši atgriezeniskā saikne ar sabiedrību liecina, ka sabiedrībā iesakņojusies forma eiro. Ar šādu pamatojumu lēmumu pieņēma Latviešu valodas ekspertu komisija,” teica I.Druviete un norādīja, ka gadījumos, kad abu kompetento komisiju viedokļi atšķiras, jautājumos par vārda gramatisko formu būtiskāks ir Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas viedoklis. “Esam situācijā, kad valda haoss, kas ir nepieņemami. Tāpēc aicinu Ministru kabinetu pielikt punktu, ar MK lēmumu norādot, ka turpmāk latviešu valodā ir lietojama forma eiro.”

Viss nav tik vienkārši…

Iebildumus pret šādu valdības lēmumu izteica Valsts kancelejas (VK) Juridiskais departaments, iebilstot, ka šādi MK noteikumi neatceļ Terminoloģijas komisijas lēmumu. “Tie radīs precedentu, kad par vienu atsevišķu jēdzienu tiek izdoti noteikumi, jo atbildīgās institūcijas nespēj panākt vienošanos. Šāds risinājums veicinās vēl lielāku neskaidrību par oficiālajā saziņā, arī normatīvajos aktos, lietojamo formu. Jo termins eira ir apstiprināts un publicēts ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.” Valsts kanceleja skaidroja, ka tas ir pretrunā arī ar Ministru kabinetam Valsts valodas likuma 23.pantā uzdoto pilnvarojuma mērķi – noteikt kopumā latviešu literārās valodas normas. 21.jūlijā Valsts kancelejas Juridiskais departaments rīkoja sanāksmi par ES vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā. Tajā strīdā iesaistītajām pusēm tika jautāts, vai euro atveide latviešu valodā ir terminoloģijas vai tikai latviešu literārās valodas normas jautājums. Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Skujiņa norādīja, ka naudas vienību nosaukumu veidošanā ir noteikta sistēma, termini ir speciālā lietojuma vārdi un ka terminu veidošanā jāņem vērā latviešu literārās valodas normas. Naudas nosaukums saskaņā ar starptautisko standartu ISO 1087 ir speciālās nozares – finanšu jomas kā ekonomikas apakšnozares – termins. “Vārdi, kas radīti vai aizgūti kā termini, nonākot plašākā lietojumā, kļūst par vispārlietojamiem vārdiem. Tāpēc atdalīt tos daudzos gadījumos praktiski nav iespējams. Līdz ar to nav īstenojams mēģinājums divu komisiju kompetences nošķirt pēc speciālas nozīmes leksisko vienību vispārlietojamības pazīmes,” atzina V.Skujiņa. Valsts aģentūras “Valsts valodas aģentūra” un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas pārstāvji atzina, ka no literārās valodas normu viedokļa pareiza ir gan forma eiro, gan eira.
VK vērsa valdības uzmanību, ka šie MK noteikumi haosu nevis novērsīs, bet gan pastiprinās. Nebūs skaidrs, kuru ES vienotās valūtas vienības nosaukuma latviešu valodā formu lietot – eira vai eiro, jo Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas kompetence terminu veidošanā un lietošanā ir noteikta Valsts valodas likuma 22.pantā un komisija attiecīgo terminu ir izvērtējusi, apstiprinājusi un publicējusi ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv