Veselīgs dzīvesveids par 17 santīmiem

Pašlaik Latvijā veselības veicināšanai no veselības aprūpes budžeta atvēlēti vien 0,3 procenti, kas ir gauži nepietiekami. Tāpēc vietā jautājums, kādas labās ieceres, kas svarīgas sabiedrības veselībai, nav iespējams īstenot ar pašreizējo budžetu.
I.Zīriņa stāsta, ka diemžēl pašlaik visas sabiedrības veselības prioritātes, kas noteiktas veselības veicināšanas stratēģijā, nav iespējams nosegt ar īstenošanas programmām. Kā piemēru aģentūras direktore min garīgo veselību, par kuru rūpējas tikai mediķi un medicīna. Taču tas ir daudz plašāks jautājums, būtu jāstrādā ar jauniešiem, cilvēkiem, kuriem depresija vēl tikai attīstās, jāiemāca tā atpazīt, lai cilvēki laikus meklētu palīdzību pie speciālista, jāmazina sabiedrības bailes no cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem.
Kā atzīst I.Zīriņa, ir labi, ka daudzas no šīm lietām ir ietvertas skolu sociālo zinību programmā. Pārāk maz tiek strādāts veselīga uztura jomā. Ir gan atsevišķi projekti, taču nav lielākas, visu sabiedrību uzrunājošas programmas. Īpaši svarīga diemžēl atkal neīstenota prioritāte ir fizisko aktivitāšu veicināšana. Lai gan Latvijā vēl joprojām skolās ir divas obligātās fizkultūras stundas, kas citās Eiropas valstu skolās likvidētas, ar to tomēr ir par maz. Latvijā notiek ļoti labs darbs ar profesionālajiem sportistiem, taču I.Zīriņa min, ka novārtā atstāta pārējā sabiedrības daļa. Jā, modes lieta ir kalnu slēpošana, fitness, zemūdens niršana, vējdēļi, taču ar to nodarbojas tikai maksātspējīgā sabiedrības daļa, kas pārsvarā koncentrējas lielajās pilsētās. Ļoti svarīgi, lai arī mazturīgajām ģimenēm būtu pieejamas kādas fiziskās aktivitātes, izņemot pastaigas parkos. I.Zīriņa uzskata, ka skolas pēc stundām daudz vairāk varētu atvēlēt savas sporta zāles skolēniem.
Pasaules veselības organizācijas rekomendācijas paredz veselības veicināšanai atvēlēt vienu procentu no veselības aprūpes budžeta. Viens no lieliskākajiem piemēriem ir Nīderlande, kas šiem pasākumiem atvēl divus procentus. I.Zīriņa stāsta, ka Eiropā puspajokam pusnopietni veselības veicināšanas budžets uz vienu iedzīvotāju tiek salīdzināts ar to, cik cilvēks par šo naudu var nopirkt kafijas tasītes. Piemēram, Somijā uz iedzīvotāju ir pusotra eira, Latvijā – 17 santīmi. I.Zīriņa uzsver, ir neapgāžama saite starp veselības rādītājiem un veselības veicināšanai atvēlētajiem līdzekļiem. Somijā ir būtiski samazinājusies saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām, vairāk nekā uz pusi sarucis smēķētāju skaits. Jautāta, kas tad ir šie veselības rādītāji, kurus tik tieši ietekmē veselības veicināšana, I.Zīriņa min sirds un asinsvadu slimības, psihiskās saslimšanas, traumatismu, skoliozi.
Runājot par nākotnes plāniem, I.Zīriņa min lielu starptautisku Eiropas Savienības finansētu projektu, kura mērķis – uzlabot veselības veicināšanas infrastruktūru. Tā kā Latvija ir projekta iniciatore, tad mēs tajā esam vadošā valsts. Projekta būtība – izanalizēt situāciju ar veselības veicināšanu jaunajās dalībvalstīs un atrast tām sadarbības partneri no Rietumeiropas valstīm. Ja, piemēram, Nīderlandē ir veiksmīgi īstenots kāds projekts, par kuru ieinteresējas Lietuva, tad Nīderlande tai palīdzēs ar padomu, kā to realizēt dzīvē.
I.Zīriņa stāsta, ka 2006.gadā finansējums vislabākajā gadījumā varētu būt gandrīz 0,5 procenti no veselības aprūpes budžeta, tātad miljons latu. Puse – 50 000 – latu tiktu tērēti smēķēšanas ierobežošanai.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv