Joprojām izvairās no Kipras atzīšanas

Protokola parakstīšana nozīmē, ka tiks paplašināts Turcijas līgums ar Eiropas Savienību par muitas savienību, iekļaujot tajā jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, tajā skaitā arī Kipru, kuras valdību Turcija neatzīst. Kopš 1974.gada, kad Turcija iekaroja salas daļu, Kipra ir sadalīta turku un grieķu daļās. Pašlaik Turcija atzīst tikai tās kontrolēto salas ziemeļu pusi.
Parakstot protokolu, Turcija atzītu Kipru kā Eiropas Savienības locekli, kas līdz šim nav noticis. Jānorāda, ka protokola parakstīšana ir viens no ES priekšnoteikumiem Turcijas iestāšanās sarunu sākšanai. ES nav pieprasījusi, lai pirms sarunu sākšanas Turcija īpaši atzītu Kipras valdību.
Iespējams, parakstot protokolu, Turcija pievienos vienpusēju deklarāciju, kurā paskaidros, ka šis paraksts nenozīmē grieķu Kipras valdības diplomātisku atzīšanu, ziņo “Reuters”. Sagaidāms, ka šādas deklarācijas teksts Briselē tiks rūpīgi caurskatīts. Gadījumā, ja tā formulējums būs nepieņemams, parakstīšana varētu tikt atlikta, norāda “EUobserver”.

Nelabvēlīgi noskaņotā Eiropa

Turcijas interesēs nav novilcināt protokola parakstīšanu, jo Lielbritānijas prezidentūra ir labvēlīgi noskaņota pret iestāšanās sarunu sākšanu. Negatīvi noskaņotajām ES dalībvalstīm Lielbritānija ir norādījusi uz lielās islāmiskās valsts pievienošanās ES stratēģisko nozīmi.
Citu ES dalībvalstu pilsoņi satraukušies par Turcijas uzņemšanas iespējamajām sekām. Pēdējā laikā veiktās “Eurobarometer” aptaujas rāda, ka 52 procenti ES pilsoņu ir pret Turcijas uzņemšanu blokā, bet 35 procenti Turcijas pievienošanos atbalsta. Negatīvāk noskaņotie ir Austrijas (80 procenti), Vācijas (74 procenti) un Francijas (70 procenti) iedzīvotāji.
Iespējamā Turcijas uzņemšana ES bija viens no faktoriem, kas veicināja ES konstitūcijas noraidīšanu Francijā un Nīderlandē. Kā liecina Francijā veiktās aptaujas, Turcijas iespējamā uzņemšana ES noteica 14 procentu referenduma dalībnieku izvēli balsot pret konstitūciju. Savukārt Nīderlandē 40 procenti “pret” balsotāju šādi pauda negatīvo nostāju pret ES paplašināšanos. Ne tikai francūži un nīderlandieši, bet arī liela daļa citu valstu, īpaši vecās Eiropas, pilsoņi uzskata, ka Savienība jau tagad ir pārāk liela un tālāka paplašināšanās nav vēlama.
Reaģējot uz negatīvo balsojumu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu norādīja, ka paplašināšanās process turpināsies, jo neviena ES dalībvalsts nav vērsusies pie Komisijas ar lūgumu palēnināt paplašināšanās tempu. Savukārt Turcijas amatpersonas nepiešķir lielu nozīmi Francijas un Nīderlandes pilsoņu negatīvajai nostājai pret Turcijas uzņemšanu ES un cer, ka priekšstats par šo valsti laika gaitā mainīsies.

Panākumi atkarīgi no Turcijas

Pretēji Turcijas cerīgajai nostājai ES politiķi norādījuši, ka iestāšanās sarunu sākšana nenozīmē, ka tās tiks pabeigtas un Turcija tiešām tiks uzņemta Savienībā. Iestāšanās sarunas ir atvērts process, un to iznākumu nevar iepriekš paredzēt, norāda EK. Gadījumā, ja Turcija būtiski un ilgstoši pārkāps brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības un likuma varas pamatprincipus, kas ir ES galvenās vērtības, iestāšanās sarunas var tikt pārtrauktas.
Sarunas balstīsies uz pašas Turcijas sasniegumiem, to gaita būs atkarīga no Turcijas progresa Kopenhāgenas kritēriju sasniegšanā. Šie kritēriji nosaka spēcīgas demokrātijas un tirgus ekonomikas pastāvēšanu un pienākumu pārņemt ES tiesību aktus. EK stingri uzraudzīs, kā Turcija pilda saistības, ko uzņēmusies iestāšanās sarunu laikā, teikts EK paziņojumā par Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu.
Sarunas risināsies starpvaldību konferencē, kurā piedalīsies visu 25 ES dalībvalstu un kandidātvalsts pārstāvji. Tās tiks pabeigtas tikai tad, kad tiks panākta vienošanās par precīziem ES prasību un tiesību aktu ieviešanas noteikumiem un termiņiem visās 35 sarunu sadaļās. ES ir norādījusi, ka Turcijas pievienošanās process risināsies vismaz desmit gadus, tātad ātrākais 2015.gadā Turcija varētu kļūt par pilntiesīgu Savienības dalībvalsti.

Uzziņai:

Līdzšinējie Turcijas centieni kļūt par ES dalībvalsti:
• 1987.gads – Turcija piesakās uz ES dalībvalsts statusu;
• 1989.gads – Eiropas Komisija izlemj tūlīt vēl nesākt iestāšanās sarunas ar Turciju, bet pastiprināt attiecības ar šo valsti;
• 1995.gads – tiek izveidota ES un Turcijas muitas savienība;
• 1997.gads – ES līderi apstiprina, ka Turcijai ir tiesības nākotnē kļūt par ES dalībvalsti;
• 1999.gads – Turcijai tiek garantēts kandidātvalsts statuss;
• 2002.gads – izlemts ar Turciju sākt iestāšanās sarunas, tiklīdz tā būs izpildījusi politiskos iestāšanās priekšnoteikumus;
• 2004.gada decembris – atzīts, ka Turcija kritērijus ir izpildījusi un noteikts sarunu sākšanas datums;
• 2005.gada 3.oktobris – pievienošanās sarunu sākšana;
• 2005.gada 9.novembris – Komisija prezentē savu ikgadējo progresa ziņojumu par Turcijas panākumiem.