Gleznotāja Maira Veisbārde beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju 1975.gadā profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Viņas diplomdarbu iegādājās Maskavas Mākslas akadēmija. Lielu ietekmi uz mākslinieces radošo personību atstājis Vilis Ozols un Boriss Bērziņš.
Jūrmalniece M.Veisbārde atzīstas, ka viņai ļoti patīk teātris. No teatrālisma un karnevālu krāšņuma autore nekādi netiekot vaļā. Vairākos gleznotājas darbos uz mums noraugās cilvēki, kas slēpjas aiz maskām. Visspilgtākais apliecinājums dzīves un teātra kopsaucējam ir krāsām un maskām bagātā glezna “Karnevāls Venēcijā”. Autore stāsta, ka arī pati ir skatījusi Venēciju, bet ne karnevāla laikā. Uzgleznoto ainavu un tēlus uzbūrusi fantāzija.
Vēl viens no Jūrmalas mākslinieku grupas – gleznotājs Andrejs Ģērmanis – izstādes atklāšanā pārcēla kuplā mākslinieces cienītāju pulka uzmanību no Venēcijas tēmas uz Somijas skarbās dabas ainavām, kas ir kā pretpols gleznotājas plašā spektra Eiropas dabas apjūsmošanā. M.Veisbārde teic, ka dvēseliski viņai tuvāki ir Somijas ļaudis un padrūmā ziemeļzemes daba. Latviešu un somu mentalitātes tuvums veicinājis aktīvu iekļaušanos Somijas – Latvijas draudzības biedrībā, kuras Jūrmalas nodaļai paralēli līdzdarbojas arī Jaņa Rozentāla piemiņas uzturētāju grupiņa ar Viju un Ati Rozentāliem. Andrejs Ģērmanis atcerējās satraucošo notikumu kādā Somijas muižā, kad vētras laikā Maira bija apmaldījusies mežos un kalnos. Iespējams, Maira, meklēdama iedvesmu kādam darbam, vētrā ar paleti devās kalnos un mežā, lai iejustos “Kalevalas” varoņa dziesminieka, zemkopja, zvejnieka un mednieka Veinemeinena stihijā. Somijā vairākkārt rīkotas izstādes, daudzi M.Veisbārdes darbi kaimiņzemē atraduši savas mājas.
Maira Veisbārde ir māksliniece ar izteiktu nacionālu skatījumu, jo viņai tuva ir tautiskā tēma ar latviešu tautastērpu krāšņumu, tomēr šajā izstādē iespaidi no ceļojumiem pa Poliju, Slovākiju, Šveici, Franciju, Itāliju, Somiju un citām zemēm parāda viņas starpnacionālo domāšanu, kas palīdz izteikt Eiropas tautu un dabas pārsteidzošo daudzveidību.
Teoloģe Gunta Brakovska, Mairas Veisbārdes līdzgaitniece tajos laikos, kad abas mācījās Jaņa Rozentāla mākslas skolā, aicināja mākslinieces gleznās meklēt zemtekstus, jo tās nav tikai ceļojumu iespaidu fiksācijas uz audekla. Maira Veisbārde katrā darbā aicina uz dialogu ar dabu, ar notikumu, ar cilvēkiem.

Materiālus sagatavojis
Andris Kļaviņš