Krītas tautsaimniecības izaugsmes tempi

2005.gada pirmajā pusē ekonomiskās izaugsmes tempi astoņās jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir samazinājušies, liecina Pasaules bankas veiktais pētījums.

Reālais IKP pieaugums, %

Pievienošanās ES astoņās jaunajās dalībvalstīs – Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Slovēnijā un Slovākijā – radīja pacēlumu investīciju, eksporta un ražības pieaugumā. No visām dalībvalstīm tieši Latvijā un Igaunijā noticis straujākais reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums. Tas risinājās tūlīt pēc pievienošanās Savienībai – 2004.gada trešajā ceturksnī (skatīt diagrammu). Dati liecina, ka pēc tam izaugsmes temps sācis mazināties.
2005.gada sākumā reālā IKP pieauguma temps visā reģionā (izņemot Igauniju) ir bijis zemāks nekā iepriekšējā gada beigās. Jānorāda, ka diagrammā atspoguļotajos aprēķinos piemērots sezonas koeficients, tātad ir ņemtas vērā sezonālās ienākumu atšķirības. Lielākais reālā IKP pieauguma tempa kritums vērojams Polijā, Ungārijā un Slovēnijā.
Ziņojumā norādīts, ka paplašināšanās ir izraisījusi strauju tirdzniecības pieaugumu gan ar vecajām ES dalībvalstīm, gan jauno valsu starpā, gan ar pārējo pasauli. Tomēr Baltijas valstīs nozīmīgāko IKP pieaugumu sniedz tieši vietējā patēriņa palielināšanās, kas ir lielākā visā reģionā.
Ekonomiskā izaugsme ir veicinājusi arī bezdarba mazināšanos jaunajās dalībvalstīs. 2005.gada pirmajā pusē tas visievērojamāk samazinājies Slovākijā, bet arī Polijā un Baltijas valstīs sasniegti labāki nodarbinātības rādītāji.
Pētījuma autori gan atzīst, ka darbaspēka migrācija uz atsevišķām vecajām ES valstīm vairākās jaunajās dalībvalstīs palīdzējusi bezdarba samazināšanā. Vienlaikus pētījumā norādīts, ka kopumā darbaspēka pārrobežu mobilitāte ir saglabājusies salīdzinoši zemā līmenī, kas saistīts ar veco ES dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem.
Pētījumā noskaidrots, ka galvenie ieguvēji no ES paplašināšanās ir bijuši lauksaimnieki. Lauksaimnieku ienākumi palielinājušies, jo ir paaugstinājušās lauksaimniecības preču cenas un pārdošanas apjomi, tie arī saņēmuši atbalstu atbilstoši ES kopējās lauksaimniecības politikai.
Turpretī lielākos zaudējumus varētu ciest uzņēmumi, kas nav laikus pārstrukturējušies un sagatavojušies lielākai konkurencei. Pētījuma galvenais autors un Pasaules bankas Eiropas un Centrālāzijas reģiona vadošais ekonomists Tomass Blats Laursens norādījis, ka tie uzņēmumi un valstis, kas nav pienācīgi izmantojuši iespējas un priekšrocības, kuras pavērās pirms pievienošanās Savienībai un dalības pirmajos posmos, var būt zaudētāji, jo “iespēju logi var drīz aizvērties”.
Jaunās dalībvalstis ir kļuvušas par galvenajām zaudētājām saistībā ar ES nespēju panākt vienošanos par 2007.–2013.gada finanšu perspektīvu, uzskata T.B.Laursens. Finanšu perspektīvas neapstiprināšana nozīmē, ka jaunajām dalībvalstīm ir grūtāk plānot vidējā termiņa finanses, jo nav zināms, cik liels atbalsts tiks iegūts no ES.

Ieva Ušča