VI.

Jautājums. Kā tika īstenota lata piesaiste eirai?
Atbilde. 2004.gada 30.decembrī LB publicējusi skaidrojošu paziņojumu, ka Latvijas Banka 2004.gada 30.decembrī ir noteikusi lata un eiras piesaistes kursu: 1 EUR = 0,702804 LVL, kurš saskaņā ar valdības apstiprināto plānu par Latvijas gatavošanos pilntiesīgai dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā būs spēkā no 2005.gada 1.janvāra.
Lata un eiras attiecība izrēķināta pēc Eiropas Centrālās bankas 30.decembrī fiksētajiem valūtu tirgus kursiem, izmantojot SDR valūtu kursu formulu – līdzīgi, kā tas darīts ik dienas kopš 1994.gada sākuma, kad lats tika piesaistīts Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienībai (1XDR=0,7997 LVL).
No 2005.gada janvāra Latvijas Banka vienpusēji nodrošinās lata un eiras maiņas kursa svārstības ± 1% apjomā no centrālā jeb piesaistes kursa. Tas nozīmē, ka saglabāsies līdzšinējais lata svārstību koridora platums pret piesaistes valūtu, kas ir saprotams un ierasts finanšu tirgum. Tādējādi arī nemainīsies faktiski fiksēta valūtas kursa režīms, kas Latvijai – nelielai un atvērtai tautsaimniecībai – ir labi kalpojis. Turpmāk lata kursu pret citām valūtām Latvijas Banka noteiks pēc lata piesaistes kursa eirai un pasaules valūtu kursiem attiecīgajā brīdī.

Jautājums. Kādas ir šā pazeminājuma ekonomiskās sekas?
Atbilde. Tas veicinās Latvijas eksportu uz eiras zonas valstīm un sadārdzinās importu no šīs zemes, pieaugot izmaksu inflācijai. Attiecībā uz lata USD kursu viss notiks pretējā virzienā. Minēsim vienkāršotu piemēru. Importētā prece A maksā 100 eiru. Pēc gada vidējā kursa 1 eira = 0,6714 lati, tātad minētā importa prece A maksās 67,14 lati. Pēc 2005.gada 1.janvāra šī prece A maksās 70,28 latus jeb par 3,14 latiem dārgāk.
Preču konkurētspēja eksportā mainīsies šādi: eksportējamā prece B maksā 100 latus. Pēc 2004.gada vidējā eiras lata kursa šo preci eiras zonā, arī Igaunijā un Lietuvā, varētu pārdot par 1,49 eirām, pēc 2005.gada 1.janvāra preces B realizācija ir iespējama par 1,42 eirām, tātad par 7 eirām lētāk.
Nav saules bez ēnas jeb plusu bez mīnusiem. Ekonomikā pēc rūpīgas izpētes jāpieņem tāds lēmums, kur plusu ir vairāk nekā mīnusu. Līdz šim Latvijas eksports attīstījies visumā aktīvi. Patēriņa cenu pieaugums, inflācija “apēd” ievērojamu daļu no iedzīvotāju bruto ienākuma pieauguma, diskreditē lata piesaisti eirai, vairo bažas, ka pāreja no lata uz eiru pastiprinās inflāciju.
LB īstenoto lata piesaistes variantu eirai par labāko risinājumu grūti nosaukt. Lata piesaiste eirai pēc gada vidējā kursa, mūsuprāt, būtu lietderīgāka gan Latvijas tautsaimniecībai, gan Latvijas iedzīvotājiem.

Jautājums. Kas notiks ar latu naudaszīmēm, latu un santīmu monētām, kas pakāpeniski tiks izņemtas no apgrozības?
Atbilde. Naudaszīmes, kas pārvērtušās par vienkāršiem nevajadzīgiem papīrīšiem, speciāla iekārta sagriezīs, sasmalcinās un pārvērtīs papīra masā, ko pēc attīrīšanas varētu attiecīgi izmantot kā izejvielu. Sarežģītāka ir monētu utilizācijas problēma. LB ir jāaprēķina, vai atmaksājas monētas pārkausēt un iegūto metālu izmantot jaunu monētu kalšanai. Iespējams, ka monētu materiāls ir izmantojams noteiktās ražotnēs un LB kādreizējās monētas varētu pārdod konkrētiem uzņēmumiem. Visvienkāršākais variants – sabojātās monētas nogādāt izgāztuvēs. Visi šie varianti prasa rūpīgu analīzi, citu valstu pieredzes izvērtēšanu, ievērojot to apstākli, ka Latvijā monētu masa nav liela pārāk. Saprotams, jānoskaidro, vai valstī ir uzņēmumi, kas gatavi kādreizējo metāla naudu utilizēt. Risinājumam jābūt optimālam, nestrebjot karstu.

Jautājums. Vai lata piesaistes kurss eirai pret 2004.gada vidējo kursu ir krities vai cēlies?
Atbilde. Lata piesaistes kurss eirai 0,702804 pret 2004.gada 1 eiras/lata vidējo kursu 0,6714 ir pazeminājies.

LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks