ATSAUCĒ IETVERT:
Ekspedīcija beigusies. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.07.2005., Nr. 116 https://www.vestnesis.lv/ta/id/113211
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ekspedīcija beigusies
Veiksmīgi noslēgusies Latvijas zinātniskā
ekspedīcija Ēģiptē, kurā tika pētītas pasaulē vecākās zināmās akmens celtnes
– Džosera pakāpju piramīdas kapenes.
Ekspedīcija noritēja franču arhitekta Bruno
Deslandes vadībā, un tās laikā zinātnieki, izmantojot fotogrametrijas metodi un
trīsdimensionālu skeneri, veica detalizētus mērījumus piramīdas dažādos sektoros.
Šie sektori aptver dienvidu fasādi, galerijas, kapeņu šahtu un velves, kuras atrodas
avārijas stāvoklī un draud sabrukt. Mērījumos noteikti precīzi eju izmēri,
attālumi un augstumi, kā arī bojājumu apmēri. Turklāt atrasti arī uzraksti uz
kolonnas, kas līdz šim nebija zināmi.
Lai sasniegtu šahtas pamatni, kurā joprojām atrodas faraona Džosera granīta kapenes, zinātniekiem bija jāšķērso sarežģīta, vairāku kilometru gara un strukturāli bojātu galeriju sistēma. Darba apstākļi šajā vietā ir apgrūtinoši, jo ārā gaisa temperatūra nereti sasniedza pat 47 grādus pēc Celsija, un, tā kā piramīda piedzīvojusi neskaitāmas zemestrīces un ir stipri bojāta, iekšpusē pastāvēja risks, ka varētu nogrūt akmeņi. Taču sagatavošanās darbi bija nepieciešami, lai varētu risināties plašāki piramīdas izpētes, nostiprināšanas un restaurācijas darbi.
Latvijas zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē jau piedalījusies vairākās ekspedīcijās, piemēram, Karnakā, taču Džosera piramīdas izpēte ir ievērojamākā. Kā “LV” jau rakstīts, tās sagatavošanas darbi ritēja aptuveni pusotru gadu.
 Piramīda atrodas Sakārā un tā būvēta arhitekta Imhotepa vadībā ap 2700.gadu pirms mūsu ēras kā Ēģiptes 3.dinastijas valdnieka Džosera atdusas vieta Foto no ekspedīcijas arhīva |
Lai sasniegtu šahtas pamatni, kurā joprojām atrodas faraona Džosera granīta kapenes, zinātniekiem bija jāšķērso sarežģīta, vairāku kilometru gara un strukturāli bojātu galeriju sistēma. Darba apstākļi šajā vietā ir apgrūtinoši, jo ārā gaisa temperatūra nereti sasniedza pat 47 grādus pēc Celsija, un, tā kā piramīda piedzīvojusi neskaitāmas zemestrīces un ir stipri bojāta, iekšpusē pastāvēja risks, ka varētu nogrūt akmeņi. Taču sagatavošanās darbi bija nepieciešami, lai varētu risināties plašāki piramīdas izpētes, nostiprināšanas un restaurācijas darbi.
Latvijas zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē jau piedalījusies vairākās ekspedīcijās, piemēram, Karnakā, taču Džosera piramīdas izpēte ir ievērojamākā. Kā “LV” jau rakstīts, tās sagatavošanas darbi ritēja aptuveni pusotru gadu.
Egija Daukste