Mazāk dārgu viesu, kvalitatīvākas filmas

Līdz augusta vidum, lai saglabātu intrigu, netiks izpausti festivālā gaidāmie viesi – filmu zvaigznes, taču tas neizvērtīsies par zvaigžņu saietu, jo labāk līdzekļus tērēt filmu nomai.
“Šādā festivālā uzsvaram jābūt uz augstvērtīgu kino programmu, nevis pieaicinātajiem viesiem līdzīgi kā Maskavas un Toronto kinofestivālos,” uzskata kinokritiķis Normunds Naumanis. Salīdzinājumam – ja Rīgā divās nedēļās tiks demonstrētas 95 filmas, tad Toronto desmit dienās izrāda ap 400 filmas visām gaumēm.
Šogad, kā stāsta Marina Ļipčenko, organizatori atsacījušies no filmu vērtēšanas īpašā konkursā – gan ekonomisku apsvērumu dēļ, gan tāpēc, ka šaurā mērogā pati konkursa ideja tiktu diskreditēta.

Publika ir pieradināta

Kā preses konferencē secināja N.Naumanis, ar “Arsenālu” un “Baltijas Pērli” ir radīta īpaša kinoapmeklētāju kategorija, kas ir morāli gatavi patērēt labu kino lielās devās, “kļūstot par kinonarkomāniem”. Visiem, kuri lems par vai pret “Baltijas Pērles” apmeklēšanu, būs jāizvēlas starp diviem lieliem blokiem – klasisko, mūžīgo, pārbaudīto kinovērtību programmu un jauno, aktuālo, skandalozo, diskutablo programmas daļu.
Apritē būs kinoseansi “K.Sunī” (neoreālisti), Kongresu namā (Lukīno Viskonti retrospekcija u.c.), kino “Rīga” lielajā un mazajā zālē.
Kinokritiķe Daira Āboliņa kūrēs programmu “Eiropas kronis jeb vainags”, kurā būs apskatāmas Kannu un Berlīnes kinofestivālos uzvarējušās, godalgotās filmas. D.Āboliņa norādīja, ka šis gads ir veiksmīgs pasaules kinoapritē, jo ar jauniem spilgtiem darbiem ir atgriezušies “dzīvie klasiķi”.

Pirmoreiz ievieš abonementus

Izmēģinājuma kārtā “Baltijas Pērles” saimnieki no 25.jūlija Kongresu nama kasēs pārdos abonementus par 10 latiem gabalā, kopskaitā 600. Tie dos iespēju ar īpašu talonu palīdzību rezervēt iespēju noskatīties vēlamo filmu ērtā laikā, rēķinot 4 vai 5 filmu cenu uz vienu abonementu. Nedrīkst nogulēt biļešu rezervēšanai atvēlēto laiku – no 5. līdz 31.augustam. Biļešu cenas mazumtirdzniecībā būs no 2,5 līdz 3,5 latiem, kas, pēc socioloģiskās aptaujas datiem, atbilstot 43 procentu respondentu gaidām. “Uz kino būtu jāiet kā uz pieprasītu un deficītu mākslas brīnumu, tāpēc izmantojām asociācijas ar pēcpadomju preču taloniem,” “LV” izpauda M.Ļipčenko.