Tagad valdnieki, pareizāk saukt tos par vadītājiem, tiek ievēlēti, ir padoti augstākstāvošiem vadītājiem, likumiem, milzumam normatīvo aktu un galu galā vislielāko atbildību viņiem vajadzētu just pret vēlētājiem. Katram vadītājam savā teritorijā ir diezgan stingri noteikts pienākumu loks, kas jāizpilda, un vajadzētu būt atbilstošām tiesībām un resursiem, lai tos pildītu.
Diemžēl pagastu, pilsētu un novadu pašvaldībām, kuras vada padomes (domes) priekšsēdētāji (citi tos sauc par pagastvečiem, pagastmātēm, mēriem utt.), uzliek arvien jaunas funkcijas, bet neparedz pietiekamus resursus to izpildei.

Lai grūtības pārvarētu, par tām jārunā

Daudzi domā, ka dažādu aptauju (gan pa pastu, gan pa telefonu, gan modernākos kanālos) jau tā ir par daudz. Arvien biežāk šādām uzrunām vairs nepievērš vērību. Svešvārdā to sauc par nerespondenci (neatbildētību).
Pašvaldību vadītāji ar šādām aptaujām, vismaz profesionālā līmenī sastādītām, šķiet netiek pārāk apgrūtināti. Tādēļ valsts aģentūra “Latvijas Statistikas institūts” šogad jūnijā visu pagastu, pilsētu un novadu vadītājiem izsūtīja anketu “Pašvaldību darbības pašvērtējums”. Lai jautājumi būtu iespējami nozīmīgi un paši galvenie, anketas projektu iepriekš izskatīja un savus priekšlikumus deva Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība un Centrālā statistikas pārvalde.
Īpašu nozīmi piešķīrām anketas atklātajam jautājumam “Vai Jums ir kādas grūtības, problēmas, ko anketas jautājumi neaptver, un kā, Jūsuprāt, tās varētu risināt?”
Līdz šim vadības informāciju galvenokārt ģenerēja “augšas” un tā plūda “uz apakšu”.
Piemēram, Skrundas domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga raksta: “Jābeidz birokratizēt sistēmu. Pārāk daudz kontrolējošo institūciju iejaucas pašvaldības darbībā. Pašvaldībām jāļauj darboties patstāvīgāk.”
Līdzīgi domā Jumpravas pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Balodis, norādot, ka arvien pieaugošais normatīvo aktu skaits mazina pašvaldību iniciatīvu, sadārdzina pakalpojumu cenas, vairo birokrātiju.
Lūk, šāda un vēl konkrētāku priekšlikumu formā izteikta informācija pēc attiecīgas apkopošanas veidos pretstraumi no “apakšas uz augšu”. Visas izstrādes tiks nodotas pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienībai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, citām ieinteresētām valsts institūcijām, kā arī tiks publicētas.
Kur šajā un turpmākos rakstos ir norādīti uzvārdi un amati, tur anketā ir atzīme, ka izteikumus drīkst nodot atklātībai. Ja tādas atzīmes nav, atbildes apkoposim tikai kopsavilkumu iegūšanai, bet tekstuālos ieteikumus komentēsim, iesākot ar frāzi “kādas pašvaldības vadītājs” vai tamlīdzīgi.

Trūkst finanšu, zema budžeta patstāvība

Kā galveno šķērsli sekmīgai attīstībai vairums pašvaldību vadītāju norādīja, ka pašvaldībām nav pietiekamu finanšu līdzekļu visu uzlikto autonomo funkciju veikšanai. Īstenojot decentralizācijas un subsidiaritātes principus, pašvaldību funkcijas ir paplašinājušās, bet bez atbilstošas finanšu resursu nodrošināšanas. Tādējādi netiek pildīta Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasība, ka pašvaldību finanšu resursiem jābūt samērojamiem ar to atbildību (pienākumiem), kas pašvaldībām noteiktas konstitūcijā vai likumā. Arī likumā “Par pašvaldībām” ir norādīts, ka pašvaldībām, nododot jaunas autonomas funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, ar kuru šo funkciju izpilde noteikta, vienlakus jānosaka jauni ienākumu avoti.
Latvija ir viena no retajām ne tikai Eiropas Savienības (ES), bet arī Eiropas Padomes valstīm, kura nav ratificējusi Eiropas Vietējo pašvaldību hartas punktu, kas paredz, ka pašvaldībām jābūt pieejamam nacionālajam kapitāla tirgum, lai varētu izdarīt aizņēmumus kapitālieguldījumu finansēšanai. Latvijā pagaidām pašvaldībām atļauts ņemt kredītu no kredītiestādēm, kas nav Valsts kase, tikai ar speciālu finanšu ministra atļauju.
Dobeles pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Elksnītis kā vienu no galvenajām problēmām min pieejas trūkumu finanšu resursiem, lai nodrošinātu nepieciešamo līdzfinansējumu ES fondu līdzekļu piesaistei un investīcijām pašvaldības teritorijas attīstībai. A.Elksnītis ierosina būtiski palielināt pašvaldību aizņēmumu limitu un nodrošināt brīvu iespēju komercbanku finanšu resursu piesaistei. Pilnībā tam piekrītam. Līdzīgas domas izsaka Rīgas rajona Salaspils novada domes priekšsēdētājs Juris Putniņš.
Par zemo pašvaldību finanšu autonomiju liecina tas, ka Latvijā nav pašvaldību nodokļu, kā arī lielais mērķsubsīdiju īpatsvars (ap 30%) pašvaldību budžetu ieņēmumos. Pašvaldību reformu ietvaros līdz ar administratīvi teritoriālo un reģionālo reformu visaktuālākā ir finanšu reforma ar mērķi būtiski palielināt pašvaldību finanšu spēju un autonomiju.

Sarežģīts ceļš uz Eiropas struktūrfondiem

Pētījuma rezultātu izstrāde turpinās

Apkopojot daudzu vietējo pašvaldību vadītāju domas, jāatzīst, ka objektīvi pastāv pašvaldību nepietiekama finanšu spēja un zems budžeta autonomijas līmenis, grūta pieeja ES struktūrfondiem un pārmērīga birokratizācija. Mūsuprāt, šīs problēmas jārisina kompleksi un bez kavēšanās.
Pašvaldību pašvērtējumā vēl tika uzrādīta virkne citu problēmu, kas arī prasa atrisinājumu (vietējo un valsts ceļu katastrofālais stāvoklis, iedzīvotāju skaita strauja samazināšanās gan laukos, gan pilsētās u.c.). Par šo problēmu iespējamiem risinājumiem informēsim lasītājus.

LZA akadēmiķis Oļģerts Krastiņš,
LZA akadēmiķis Edvīns Vanags