Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.07.2005., Nr. 114 https://www.vestnesis.lv/ta/id/112962

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

21.07.2005., Nr. 114

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija sēdē

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā ieved valstī vai izved no tās miruša cilvēka ķermeni, pārvadā, glabā, apbedī vai kremē no infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni un veic obligāto patologanatomisko izmeklēšanu diagnozes precizēšanai pēc slimnieka nāves”.

Lai miruša cilvēka ķermeni ievestu Latvijā no citas valsts, nepieciešama attiecīgās valsts kompetentas institūcijas izsniegta mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauja. Ja valstī, no kuras tiek ievests mirušā cilvēka ķermenis, nav šādas institūcijas un nav iespējams saņemt mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauju, nepieciešama ārstniecības iestādes, ārstniecības personas vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa, kurā norādīts nāves cēlonis. Pēc miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļaujas vai izziņas par nāves cēloni izskatīšanas Sanitārās robežinspekcijas amatpersona apliecina mirušā cilvēka ķermeņa ievešanu valstī ar parakstu un zīmogu kravas pavadzīmē.

Lai miruša cilvēka ķermeni izvestu no Latvijas, nepieciešama mirušā cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauja, kuru izsniedz valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”.

Ja miruša cilvēka ķermeni ved no citas valsts cauri Latvijai tranzītā, Sabiedrības veselības aģentūras atļauja miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanai nav nepieciešama.

Lai saņemtu miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauju izvešanai no Latvijas, Sabiedrības veselības aģentūras filiālē iesniedzami šādi dokumenti: iesniegums, ārstniecības iestādes izziņa par nāves cēloni, kurā norādīts arī nāves cēloņa kods atbilstoši Starptautiskajai statistiskajai slimību un veselības problēmu klasifikācijai, vai miršanas apliecība, kurā norādīts nāves cēlonis un tā kods atbilstoši Starptautiskajai statistiskajai slimību un veselības problēmu klasifikācijai. Kā arī apbedīšanas komersanta izziņa par to, ka: mirušā cilvēka ķermenis ir ievietots zārkā atbilstoši šo noteikumu prasībām; zārkā atrodas tikai mirušā cilvēka ķermenis un personīgās lietas, kuras apbedī vai kremē kopā ar to.

Miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauju aizpilda latviešu valodā un vienā no Eiropas Padomes oficiālajām valodām, bet nāves cēloni ieraksta latviešu, kā arī angļu vai franču valodā vai šifrē ar kodu, kas minēts šajos noteikumos.

Lai miruša cilvēka ķermeni ievestu Latvijā vai izvestu no Latvijas, to ievieto hermētiski noslēgtā zārkā, kas piepildīts ar šķidrumu uzsūcošu materiālu (sausas zāģskaidas, sīkas koksnes ēveļskaidas, kūdra). Ja nepieciešams, zārku aprīko ar speciālu ierīci, kas nodrošina zārka iekšējā gaisa un ārējā gaisa spiediena līdzsvaru un attīra no zārka izplūstošo gaisu. Koka zārkam nepieciešamas: vismaz 20 mm biezas sienas, ja tajā ieliek salodētu cinka zārku vai zārku no cita sairstoša materiāla; vismaz 30 mm biezas sienas, ja no ārpuses to pārklāj ar salodēta cinka (vai cita sairstoša materiāla) plāksnēm.

Miruša cilvēka ķermeni atļauts ievest Latvijā vai izvest no Latvijas ar autotransportu, dzelzceļa, gaisa vai ūdens transportu, ievietojot zārku attiecīgā transportlīdzekļa bagāžas nodalījumā. Zārku ieliek blīvā koka kastē, kas pēc formas neatgādina zārku, un apzīmē ar starptautiski atzītu iepakojuma marķējumu, kas norāda, ka ar šo kravu jārīkojas saudzīgi.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”.

Likumprojekts noteic, ka lēmumu neiesaukt obligātajā aktīvajā militārajā dienestā pieņem attiecībā uz personu, kura sasniegusi 19 gadu vecumu un ar kuru noslēgts profesionālā dienesta līgums.

Kā norāda Aizsardzības ministrija, ar 2007.gada 1.janvāri plānots pilnībā atteikties no obligātā militārā dienesta un pāriet uz profesionālu militāro dienestu.

Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz profesionāli sagatavotiem bruņotajiem spēkiem, jau šobrīd nepieciešams sākt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību komplektēšanu ar profesionālā dienesta kareivju amata karavīriem. Tādējādi jau 2005.gadā profesionālajā dienestā vajag uzņemt personas, kuras ir pakļautas iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā. Līdz ar to tiktu nodrošināta iespēja profesionālajā dienestā uzņemt personas, kuras vēl nav iesauktas obligātajā militārajā dienestā, bet kuras vēlas iestāties profesionālajā dienestā. Vienlaikus tas nodrošinātu obligātā militārā dienesta iesaukuma plāna izpildi (līdz šim no 12 000 iesaucamajiem gadā tiek iesaukti 1000–1200), kā arī NBS vienību komplektēšanu ar profesionālā dienesta karavīriem kareivju sastāva amatos.

Pieņemti noteikumi “Kārtība profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā noteiktās informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata pretendenta iesniegtos dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā reglamentētā profesijā, piemērojot vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, un šo institūciju tiesības un pienākumus pretendenta profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesā, izņemot gadījumus, kad Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos ir noteikta cita ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kārtība.

Kā norāda Izglītības un zinātnes ministrija, noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteikto prasību izpildi.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””.

Likumprojekts noteic, ka autoceļu valsts pārvaldi īsteno Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija var deleģēt valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, valsts autoceļu tīkla finansējuma administrēšanu, iepirkuma organizēšanu valsts vajadzībām, valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu prog-rammu vadību un izpildes kontroli, ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību, valsts autoceļu būvniecības programmu vadību un būvniecības uzraudzību, kā arī pašvaldību, uzņēmumu un māju ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, ikdienas uzturēšanas un periodiskās uzturēšanas pārraudzību valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi” saskaņā ar līgumu.

Likumprojekts nosaka, ka valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana, projektēšana un renovācija tiek finansēta no valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem. Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti arī mērķdotācijai pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai un attīstībai.

Likumprojekts paredz, ka mērķdotāciju ieskaita pašvaldību speciālajos budžetos (pašvaldību ceļu fondos). Mērķdotācijas lielumu, kārtību, kādā mērķdotācija sadalāma starp pašvaldībām, mērķdotācijas izlietošanas kārtību, mērķdotācijas izlietošanas likumības, lietderības un pareizības kontroles kārtību un kārtību, kādā pašvaldības sniedz pārskatu par mērķdotācijas izlietošanu, nosaka Ministru kabinets.

Pašvaldību ceļu un ielu pārvaldīšanas, uzturēšanas, projektēšanas, renovācijas, rekonstrukcijas un būvniecības finansēšanai pašvaldības izveido pašvaldību ceļu fondus. Pašvaldību ceļu fondu pārvaldīšanas kārtību nosaka pašvaldības.

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 558 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 38 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.

No 520 pilsonības pretendentiem 69% ir krievi, 11% ukraiņi, 10% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 18% pilsonības pretendentu ir pamata, 56% – vidējā, 24% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 96 646 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 11 294 personas.

Pieņemti noteikumi par Naturalizācijas pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi.

Noteikumi nosaka pilsonības pretendentiem un citām fiziskām vai juridiskām personām sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kā arī to noteikšanas pamatojumu. Maksas pakalpojumi nav tieši saistīti ar iestādes funkciju izpildi, bet tie veicina Naturalizācijas pārvaldes klientu iespējas iegūt nepieciešamo informāciju Pilsonības likumā noteikto zināšanu pārbaužu kārtošanai. Naturalizācijas pārvaldes sniegtie maksas pakalpojumi devuši iespēju atjaunot mācību un metodisko materiālu izgatavošanai izlietotos iestādes budžeta līdzekļus.

Noteiktas šādas cenas: brošūras “Metodiskie ieteikumi Latvijas pilsonības pretendentiem, gatavojoties Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudei” viena eksemplāra cena noteikta – Ls 0,30; brošūras “Latviešu valodas prasmes pārbaude” – Ls 0,40; J.Taurēns, “Latvijas vēstures pamatjautājumi. Valsts konstitucionālie principi” – Ls 1,00; “Valodas prasmes pārbaudes terminu vārdnīca” (autoru kolektīvs) – Ls 2,50; “Rokasgrāmata valodas testu veidotājiem” (autoru kolektīvs) – Ls 3,00. Noteiktas arī cenas par kopēšanu uz Naturalizācijas pārvaldes un pasūtītāja papīra.

Maksas pakalpojumu izpilde ir noteikta likumā “Par valsts budžetu”, un plānotās summas apjomā iestādei valsts budžeta līdzekļi netiek iedalīti. Naturalizācijas pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu cenas saglabājas 2004.gada līmenī.

Pieņemti noteikumi “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi”.

Noteikumi nosaka ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem saistīto rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumus un norāda, uz kurām vielām un kuriem produktiem (atkarībā no to daudzuma un bīstamības pakāpes) šī kārtība un šie pasākumi attiecas.

Kā norāda Vides ministrija, tad minētie noteikumi noteic, ka:

1) prasības par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un riska samazināšanas pasākumiem turpmāk tiek piemērotas arī ieguves rūpniecības ražotnēm, kurās veic izrakteņu uzglabāšanu un pārstrādi;

2) tiek paplašināta bīstamo vielu klasifikācija, precizētas bīstamo vielu definīcijas, kā arī noteikti jauni kvalificējošie daudzumi bīstamajām vielām un bīstamo vielu klasēm;

3) tiek noteikti jauni termiņi rūpniecisko avāriju novēršanas dokumentācijas sagatavošanai un iesniegšanai;

4) izstrādājot objekta avārijgatavības plānu, jāņem vērā objektā strādājošo personu ieteikumi un personas, kuras, iespējams, var skart draudi, jāinformē par drošības pasākumiem.

Noteikumos precizētas prasības objekta drošības sistēmas izveidošanai un uzturēšanai, kas nodrošinātu sistemātisku un regulāru rūpnieciskā avāriju riska novērtēšanu un riska samazināšanas pasākumu plānošanu, izpildi un kontroli.

Noteikumi saskaņo institūciju nosaukumus atbilstoši izmaiņām Vides ministrijas institucionālajā sistēmā.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumos Nr.691 “Vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām””.

Grozījumi noteikumos nosaka: ja kokzāģētava vai kokapstrādes iekārta nodota ekspluatācijā līdz dienai, ar kuru šo noteikumu prasības attiecināmas uz konkrēto iekārtu, un neatbilst šo noteikumu prasībām, operators sešu mēnešu laikā no dienas, ar kuru šo noteikumu prasības attiecināmas uz konkrēto iekārtu, iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pasākumu plānu, lai nodrošinātu kokzāģētavas vai kokapstrādes iekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja kokzāģētavai vai kokapstrādes iekārtai saskaņā ar pasākumu plānu nepieciešama rekonstrukcija, tā jāveic ne vēlāk kā triju gadu laikā no dienas, ar kuru šo noteikumu prasības attiecināmas uz konkrēto iekārtu.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai precizētu termiņu, kādā iesniedzams pasākumu plāns kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām, ja tās neatbilst noteikumu prasībām, kā arī precizētu prasības, kas attiecas arī uz kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām, kurās lieto koksnes griešanas tehniku, pārstrādājot līdz 2000 m3 apaļ-koku un kokmateriālu gadā. Šobrīd spēkā esošajā noteikumu redakcijā ir paredzēts pārejas periods, savukārt grozījumos, kas ir pieņemti šā gada 24.maijā, nav precīzi noteikts, ka ir iespēja iesniegt pasākumu plānu, ja kokzāģētavā un kokapstrādes iekārtā konstatēta neatbilstība noteikumu prasībām, lai saņemtu pārejas periodu prasību izpildei.

Aivis Freidenfelds,

Ministru kabineta preses sekretārs

Akceptēts Finanšu ministrijas sagatavotais rīkojums par naudas piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem knišļu uzbrukumos cietušajām Latgales ģimenēm ar bērniem.

Ģimenes saņems vienreizējus pabalstus 100 latu apmērā par katru skolas vecuma bērnu. Tāpat papildu līdzekļi paredzēti Līvānu novada Rožupes pagastam gājēju tilta atjaunošanai.

Rīkojums paredz, ka no Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tiks piešķirti 31 400 lati Labklājības ministrijai pārskaitīšanai Daugavpils, Krāslavas, Preiļu, Jēkabpils un Rēzeknes rajona pašvaldībām ar mērķi izmaksāt vienreizēju pabalstu 100 latu apmērā par katru bērnu tām ģimenēm, kurās mājlopi cietuši no liellopu simulitoksikozes un kurās ir skolēni vai bērni, kas gatavojas sākt mācības pamatskolā.

Pēc Labklājības ministrijas apkopotās informācijas, kopumā šādas ģimenes, kam pienāksies pabalsti, ir 197, un tajās ir 314 bērni skolas vecumā. Preiļu rajonā tādējādi pabalstu saņems 105 ģimenes (tajās ir 130 bērni līdz 18 gadu vecumam, kuri mācās vai gatavojas sākt mācības), Krāslavas rajonā – 73 ģimenes (146 bērni), Jēkabpils rajonā – 9 ģimenes (18 bērni), Daugavpils rajonā – 9 ģimenes (17 bērni) un Rēzeknes rajonā – viena ģimene (3 bērni).

Tāpat Ministru kabinets nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 42 236 latus Līvānu novada domei viena plūdos nopostītā gājēju tilta pār Dubnas upi atjaunošanai Rožupes pagastā (nauda tiks pārskaitīta caur Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju).

Akceptēti jauni Ministru kabineta noteikumi par pievienotās vērības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtību.

Noteikumi izstrādāti, lai skaidrotu, kā piemērojamas likuma “Par pievienotās vērības nodokli” normas, kas stājušās spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Noteikumos ietverts skaidrojums, kā piemērojams atbrīvojums no PVN zobārstniecības pakalpojumiem un pēc individuāla pasūtījuma izgatavotu zobu protēžu piegādei ārstniecības iestādēm, kā arī pedagogu pasniegtajām privātstundām. Tāpat noteikumi precizē PVN 5% likmes piemērošanas kārtību atsevišķiem iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumiem un mājas dzīvnieku apbedīšanai. Noteikumi papildināti ar normām, kas nosaka pakalpojuma sniegšanas brīdi un rēķina izrakstīšanas kārtību par preču transporta pakalpojumiem ES teritorijā un transportēšanas pakalpojumiem, kas saistīti ar eksportu, importu vai tranzītu.

Noteikumos iekļauta norma, kas nosaka, ka likumā par PVN noteiktie ierobežojumi priekšnodokļa atskaitīšanā nav attiecināmi uz nekustamā īpašuma celtniecības, rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas gaitā pārmaksātajām PVN summām. Atbilstoši izmaiņām likumā arī noteikumos par PVN piemērošanas kārtību ir svītrotas normas, kas attiecas uz maiņas un ieskaita darījumiem.

Līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.427 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemē­rošanas kārtība”.

Pieņemti noteikumi par akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojuma sertifikātu, uz kuru pamatojoties Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautisko organizāciju pārstāvniecībām un ar tām saistītajām personām, Eiropas Kopienas institūcijām, kā arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO) un tās dalībvalstu bruņotajiem spēkiem, kas uzturas Latvijā, ir tiesības iegādāties citās ES dalībvalstīs akcīzes preces bez akcīzes nodokļa, kā arī iegādāties preces un saņemt pakalpojumus bez PVN.

Pieņemtie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiekapstiprināts atbrīvojuma sertifikāts un kā tiek piešķirtas vai atsauktas tiesības lietot sertifikātu bez apstiprināšanas.

Katrai ES dalībvalstij ir jānosaka kompetentā iestāde, kuras kompetencē ir sertifikāta apstiprināšana. Kompetentajai iestādei ar parakstu un zīmogu ir jāapliecina, ka sertifikāta saņēmējam ir tiesības saņemt atbrīvojumu no PVN un akcīzes nodokļa, iegādājoties sertifikātā norādītās preces vai saņemot pakalpojumus citā ES dalībvalstī.

Atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem Latvijā kompetentās iestādes sertifikāta apstiprināšanai ir Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Eiropas Padomes 1977.gada 17.maija Sestās direktīvas 77/388/EEK (turpmāk – Sestā direktīva) 15.panta desmito daļu un Padomes 1992.gada 25.februāra direktīvas 92/12/EEK 23.panta pirmo daļu. Sertifikāta veidlapas paraugs un paskaidrojumi sertifikāta veidlapas aizpildīšanai ir vienoti visā ES teritorijā, tie noteikti ar 1996.gada 10.janvāra Regulu Nr.31/96.

Pieņemti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumiem par kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo atsevišķus tabakas izstrādājumus.

Tie nosaka atbrīvošanas kārtību no akcīzes nodokļa denaturētiem tabakas izstrādājumiem, tabakas izstrādājumiem, kurus iznīcina, un tabakas izstrādājumiem, kurus izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai. Uz konfiscētiem tabakas izstrādājumiem noteikumi neattiecas.

Grozījumos paredzēts: lai varētu piemērot atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, tabakas izstrādājumi ir jāiznīcina, sadedzinot tos putekļveida kurināmā kurtuvēs vai katlumājās, kurās par kurināmo izmanto cieto kurināmo un kuras aprīkotas ar dūmgāzu cieto daļiņu uztveršanas iekārtām. Tabakas izstrādājumu iznīcināšanai jānotiek Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotas amatpersonas klātbūtnē.

Pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz grozīt 2004.gada 25.marta noteikumus Nr.173 “Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo atsevišķus tabakas izstrādājumus”. Atbrīvojumu iznīcināmajiem tabakas izstrādājumiem paredz likuma “Par akcīzes nodokli” 17.panta pirmā daļa, kas ir saskaņota ar Eiropas Padomes 1995.gada 27.novembra Direktīvu 95/59/EK par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu.

Noteikumi regulē likuma normas piemērošanu, tie neradīs vajadzību pēc jaunām struktūrvienībām vai institūcijām un nepaplašinās esošo institūciju funkcijas, tādējādi noteikumu pieņemšana valsts budžetu neietekmēs.

Baiba Melnace, Finanšu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tika skatīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts “Par pasākumu plānu administratīvo procedūru vienkāršošanai un konkurenci traucējošo faktoru mazināšanai degvielas tirgū” (turpmāk – Pasākumu plāns).

Ņemot vērā degvielas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz visas tautsaimniecības attīstību kopumā, Ekonomikas ministrija jau maijā, kā arī jūnija sākumā MK prezentēja “Ziņojumu par degvielas tirgu, iespējām palielināt konkurenci degvielas tirgū un degvielas kvalitātes normatīviem Latvijā”, kad ministrijai tika uzdots identificēt administratīvās barjeras attiecībā uz degvielas uzpildes staciju aprīkojumu, sertificēšanu, bīstamo iekārtu uzraudzību u.c., kā arī iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus šo barjeru novēršanai.

Sadarbībā ar degvielas tirgū iesaistītajiem uzņēmējiem tika identificētas šīs administratīvās barjeras un izstrādāts, kā arī saskaņots ar dažādām institūcijām (Tieslietu, Finanšu, Labklājības, Vides, Iekšlietu, Satiksmes ministriju, Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību un Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju) Pasākumu plāns. Tā mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi degvielas tirgū, identificējot un pēc iespējas novēršot administratīvos šķēršļus, kas veicinātu Latvijas degvielas tirgū iesaistīto uzņēmēju konkurētspēju Eiropas Savienībā.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar uzņēmējiem un nozares speciālistiem (Degvielas tirgotāju asociāciju, Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību, SIA “Latvija Statoil”, SIA “Hydro Texaco Latvija”), kā arī citu komersantu pārstāvošo organizāciju priekšlikumiem izvirzījusi 10 veicamos pasākumus, kuri ietver identificētos iemeslus degvielas cenu kāpumam, administratīvos šķēršļus finansiālo resursu uzskaitē un uzraudzībā, aprīkojuma metroloģiskajā un tehniskajā uzraudzībā, prasībās bīstamo kravu pārvadājumiem, vides prasībās.

Pasākumu plānā ir aprakstītas identificētās problēmas, ietverti veicamie pasākumi katra šķēršļa novēršanai, paredzētas atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, izpildes termiņi un prognozējamie rezultāti, kuru izpildi noteiktajos termiņos uzrauga atbildīgā institūcija.

Pasākumu plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments (viena kalendārā gada laikā). Tā rīcības virzieni ietilpst Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Galvenās muitas pārvaldes, Iekšlietu, Vides, Satiksmes, Labklājības un Ekonomikas ministrijas kompetencē. Ekonomikas ministrija koordinē plānotās darbības.

Visiem Pasākumu plānā piedāvātajiem risinājumiem paredzēti rezultatīvie rādītāji, kuru darbību un izpildi noteiktajos termiņos uzrauga atbildīgā institūcija. Turklāt ietvertie pasākumi valsts institūcijām jāveic sadarbībā ar degvielas komersantiem. Informējot par rezultātiem, atsevišķi jānorāda komersantu viedoklis.

Pasākumu plāns administratīvo procedūru vienkāršošanai degvielas tirgū izstrādāts saskaņā ar 2005.gada 9.maija Ministru kabineta sēdes protokolā Nr.27 noteikto.

Atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīguma projekts par sadarbību tūrisma jomā.

Starpvalstu sadarbības līgumu paredzēts parakstīt 20.–25.jūlijā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizītes Horvātijā laikā.

Līguma projekts paredz attīstīt ciešu un ilgstošu sadarbību tūrisma jomā starp Latviju un Horvātiju, kas veicinātu abpusēju tūristu plūsmas pieaugumu un veidotu pamatu savstarpējai pieredzes apmaiņai tūrisma sfērā. Karadarbība Horvātijā pilnībā sagrāva tūrisma nozari, tomēr jau tuvākajā laikā tā tūristu apmeklējuma ziņā varētu sasniegt līdzīgu līmeni kā Itālija un Grieķija.

Līdz ar nolīguma īstenošanu paredzēts veicināt arī ciešāku sadarbību starp abu valstu nacionālajām tūrisma administrācijām (Latvijas Republikā – Ekonomikas ministrija un Tūrisma attīstības valsts aģentūra), tūrisma organizācijām un citām starptautiskā vai vietējā tūrisma attīstīšanā iesaistītām tūrisma organizācijām.

Nolīguma īstenošanai tiks izveidota Apvienotā tūrisma komiteja, kas atbildēs par vienotu sadarbības priekšlikumu un darba programmas izstrādi, kā arī pārraudzīs darba programmas īstenošanu.

Šo nolīgumu Latvijas Republikas valdības vārdā īstenos Ekonomikas ministrija, savukārt Horvātijas Republikas valdības vārdā – Jūras, tūrisma, transporta un attīstības ministrija.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!