Pirks mūsdienīgu tehniku

Iekšlietu ministrija un VRS noteikusi Schengen facility prioritāros pasākumus. Piemēram, iecerēts uzlabot robežapsardzības mobilitāti, iegādājoties transporta līdzekļus, helikopterus un peldošos līdzekļus. Proti, par Eiropas naudu paredzēts nopirkt kuģi, kuteri uz gaisa spilvena, deviņus ātrgaitas kuterus, kā arī trīs helikopterus. Ar aviācijas vienību izveidošanu robežsardze lolo lielus nākotnes plānus un par Schengen facility naudu tiks izbūvēta arī aviācijas bāze un atbalsta punkts. “Latvijā neviena valsts iestāde līdz šim nav iegādājusies pilnīgi jaunu kuģi vai helikopteru. Šādas pieredzes diemžēl nav, un iepirkšanas process jāapgūst pilnībā no jauna. Izzinājām ārvalstu pieredzi, kas ir ļoti dažāda. Viens no norādītajiem riskiem ir tas, ka firmas laikā nav piegādājušas helikopterus,” stāsta Ē.Ivanovs.
Starp pārējām būtiskākajām prioritātēm minama robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveidošana, robežsardzes infrastruktūras attīstīšana un pašu darbinieku profesionalitātes paaugstināšana. Piemēram, tiks iegādātas dažādas mūsdienīgas ierīces, kas vajadzīgas austrumu robežas apsardzībā.
VRS izveidotas 33 iepirkumu komisijas, kurām jārealizē 53 iepirkuma procedūras, no kurām sāktas 36. Šobrīd tiek izstrādāti nolikumi un tehniskās specifikācijas.

Jūtams robežsargu trūkums

Aizvadītajā pusgadā skaidrāk izpaudušās tās tendences, kas iezīmējās pērn pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienības (ES) 1.maijā. Piemēram, strauji pieaudzis robežšķērsotāju skaits. Īpaši jāizceļ starptautiskā lidosta “Rīga”, kur mūsu valsts robežu sešos mēnešos šķērsojuši vairāk nekā 800 000 cilvēku, kas ir 14 procenti no kopējā robežu šķērsojošo personu skaita. “Tas uzliek lielu atbildību Rīgas pārvaldei,” atzīst Ē.Ivanovs, piebilstot, ka robežsardze gandarīta par minēto tendenci, kas veicina valsts attīstību kopumā, tomēr dienestam tas radījis arī sarežģījumus. Lidostā pasažieru skaits pieaudzis uz pusi, taču robežsargu ir tik, cik ir.

Patlaban dienestā ir 145 vakantas darba vietas, galvenokārt trūkst inspektoru. Pusgadā vien no VRS pēc pašu vēlēšanās atvaļinājušies 75 darbinieki, bet pērn visa gada laikā – 90, tātad šī tendence kļūst arvien izteiktāka. Problēmas sakne meklējama zemajā atalgojumā, jo kādreizējo algas paaugstinājumu “noēdusi” inflācija. Daudzi pamet dienestu, lai brauktu strādāt uz ārzemēm. Robežsardzes vadība cer uz valdības pozitīvu lēmumu par algu palielināšanu dienošajiem.
Krasi sarucis studētgribētāju skaits Valsts robežsardzes koledžā. Salīdzinājumam – 2001.gadā bija 547 pretendenti, kas pieteicās studijām, šogad – 74. “Nevaram piedāvāt konkurētspējīgas algas un stipendijas. Jaunatni tās nevilina, tādēļ potenciālie studenti labāk dotas peļņā uz ārzemēm. Tomēr darām visu, lai aģitētu studijām,” situācijas nopietnību ieskicē VRS priekšnieka pienākumu izpildītājs.

Minimālajai robežkontrolei ir arī mīnusi

Aizvadītais pusgads liecina, ka Latvijā nepieaug nelegālo imigrantu un patvērumu meklētāju skaits. Par šādu varbūtību iedzīvotāji bažījās pirms mūsu valsts iestāšanās ES. Robežsardze, analizējot riska faktorus, secinājusi, ka arī tuvākajā laikā tas nav gaidāms. Ē.Ivanovs, uzteicot Imigrācijas dienesta labo darbu, akcentēja, ka jaunajos apstākļos, kopš daļai robežšķērsotāju netiek veikta datorizētā robežkontrole, strādāt ir daudz sarežģītāk.
Kā zināms, robežkontroles kārtība uz Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežām, tā sauktajām ES pagaidu ārējām robežām, ir būtiski mainījusies. Tagad ir divu veidu robežkontrole: minimālā un pilna kontrole (personu un transportlīdzekļu datorizētā kontrole). Pēdējā attiecas uz ārzemniekiem, kuri nav ES, Eiropas Ekonomiskās zonas vai Šveices pilsoņi.
Tādēļ robežsargiem grūtāk atklāt tiesībsargājošo institūciju meklēšanā esošās personas vai gadījumus, kad cilvēki ceļo bez derīgiem ceļošanas dokumentiem. Vairākkārt pierādījies, ka meklētās personas tiek aizturētas lielākoties tad, kad dažādu iemeslu dēļ robežsardze atjaunojusi tā saukto datorizēto jeb pilno robežkontroli visiem robežšķērsotājiem. Piemēram, pirms Džordža Buša vizītes.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv