
V.
Turpinājums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005.
Jautājums. Vai ir ekonomiski
izdevīgi saglabāt nemainīgu lata kursu pret eiru?
Atbilde. Šo lata piesaistes eirai trešo iespēju var raksturot kā līdzšinējās stabilitātes līdzsvara saglabāšanas variantu. Eksporta un importa cenas paliks iepriekšējā līmenī. Pēc šā varianta eirai tika piesaistīta Igaunijas krona un Lietuvas lits.
Jautājums. Kā krona un lits tika piesaistīti eirai?
Atbilde. Igaunijas krona jau gandrīz no atjaunošanas sākuma bija
piesaistīta Vācijas markai – 1 marka = 8 kronas. 2002.gada 1.janvārī Vācijas marku
nomainīja eira pēc pārrēķināšanas koeficienta 1 € = 1,95583 DEM. Ievērojot
jaunas valūtas attiecības.
1 eira = 8 kronas x 1,95583 = 15,64664 kronas jeb 1 krona = 0,06391 eira.
Lietuvas lits sākotnēji bija piesaistīts ASV dolāram (USD) pēc
attiecības 1 USD = 4 liti. Lai pārietu uz piesaisti eirai (EUR), bija jāvadās no
noteikta EUR/USD kursa. Lietuvas banka vadījās no tā, ka 1999.gada janvāra pirmajā
dekādē šis kurss līdzinājās 1,15848 jeb 1 USD tika mainīts pret 0,8632 EUR. No
2002.gada 1.janvāra 1 lits tika piesaistīts 0,28962 eirām.
1 eira = 4 liti x 0,8632 = 3,4528 liti jeb 1 lits = 0,28962 eiras.
Kronas un lita piesaistes mehānisms eirai pilnībā saglabāja šo valūtu iepriekšējo
iedarbību uz savu valstu ārējo tirdzniecību, nodrošinot izveidojušos līdzsvaru
tautsaimniecībā ar piebildi, ka Igaunijas un Lietuvas valūta tagad peldēja līdz ar
eiras kursa svārstībām.
Jautājums. Kādas valūtas veido
SDR grozu un ar kādu īpatsvaru?
Atbilde. Sk.tabulu!
Valūtu īpatsvars SDR valūtu grozā
| 1991– 1995 | 1996– 2000 | 2001–2006 | |
|
ASV dolārs |
40 |
39 |
45 |
|
Vācijas marka |
21 |
21 |
– |
|
Japānas jena |
17 |
18 |
15 |
|
Francijas franks |
11 |
11 |
– |
|
Lielbritānijas mārciņa |
11 |
11 |
11 |
|
Eira |
– |
– |
29 |
SDR groza valūtu īpatsvari tiek koriģēti atkarībā no valūtu pielietošanas pasaules ārējā tirdzniecībā katrus piecus gadus. Pēdējā piecgadē tāpat kā iepriekš vislielāku iespaidu uz lata peldošo kursu atstāj ASV dolārs. Šo iespaidu mazina eira, kuras kurss pret USD mainās pretējā virzienā. Mazākā mērā stabilizējošu iespaidu uz lata svārstīgo kursu atstāja Japānas jena un Lielbritānijas mārciņa. Valūtu riska mazināšana starptautiskajos darījumos bija noteicošais iemesls, kāpēc Latvijas Banka atturējās piesaistīt latu eirai jau 2002.gadā.
Jautājums. Kāpēc latu
piesaistīja eirai 2005.gada 1.janvārī?
Atbilde. Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā par pilntiesīgu locekli būtiski mainīja situāciju un valsts statusu. Pirmkārt, lata piesaiste eirai bija nepieciešamais solis, lai sagatavotu lata nomaiņu ar eiru. Otrkārt, 2005.gadā ap 80% visu ārējo norēķinu Latvijai jākārto eirās. Treškārt, tiks krāta pieredze norēķināties uz eiras bāzes, sadarboties ar Eiropas Monetāro savienību, eiras zonas 12 valstīm.
Jautājums. Kādi ieguvumi ir
Latvijas tautsaimniecībai, piesaistot latu eirai?
Atbilde. Galvenais ir tas, ka darījumos, kur norēķinu valūta ir eira, atkrīt risks, kas ir saistīts ar lata kursa svārstībām pret eiru. Tas veicinās Latvijas ārējo tirdzniecību, gan eksportu, gan importu. Lata kurss pret eiru vienmēr būs nemainīgs, konstants. Vienkāršosies norēķini eirās, taupot ne tikai laiku un pūles, bet arī naudu pretriska apdrošināšanas pasākumiem.
Jautājums. Kā 2004.gadā
mainījās lata kurss pret eiru?
Atbilde. Neraugoties uz SDR stabilizējošo iedarbību, lata kurss pret eiru nemitīgi svārstījās, ko noteica eiras un USD kursa izmaiņas. Dominējošā tendence: ASV dolāra kurss krītas, eiras ceļas. Ja 2004.gada sākumā pasaules valūtas tirgū 1 eira svārstījās ap 1,20 USD, tad gada nogalē 1 eira peldēja jau ap 1,30 USD.
Jautājums. Kādu lata piesaistes
variantu eirai izvēlējās Latvijas Banka?
Atbilde. Sekojot Igaunijas un Lietuvas piemēram, tika izvēlēts
variants, kas lata kursu pret eiru saglabā sasniegtā līmenī, lai saglabātu Latvijas
ārējās tirdzniecības izveidojušos ietekmi uz valsts tautsaimniecību, līdzšinējo
eksporta un importa izdevīgumu. Īstenot šādu līdzsvara saglabāšanas variantu ir
visai sarežģīti, jo lata kurss pret eiru nemitīgi svārstās, turklāt no 2001.gada
USD pret EUR ir ar noteiktu pazemināšanas tendenci.
Vēl 2003.gadā Latvijas Banka plānoja eiru piesaistes jeb t.s. centrālās paritātes
kursu noteikt pēc ārvalstu valūtu tirgus kursiem pārsaistes brīdī atbilstoši
2004.g. 31.decembra dienas slēguma The WM Company/Reuters spot kotēšanai. LB
atzīmēja, ka pārsaistes procesā tehnisko grūtību neesot. Latvijas Banka diemžēl
neredzēja būtiskas ekonomiskas problēmas, kas neizbēgami saistījās ar lata piesaisti
eirai.
Jautājums. Kādi mīnusi ir LB
ierosinātajai lata piesaistei eirai?
Atbilde. 2003. un arī 2004.gadā nebija zināms, kāds būs eiras/USD kurss un lata/eiras kurss 2004.gada 31.decembra dienas slēguma brīdī. Vairākums ekspertu uzskatīja, ka 1 eira tiks mainīta pret 1,4 – 1,5 USD. Bija arī prognozētāji, kas pauda uzskatu, ka dolāra kurss celsies un 1 eiru mainīs pret 1,0 – 1,1 USD. 31.decembra kurss, kā vienas dienas eiras kurss, var pēkšņi celties vai kristies gadījuma apstākļu dēļ. Atkarībā no konkrēta piesaistes kursa eksporta un importa cenas augs vai pazemināsies. LB plānotais lata piesaistes variants nozīmēja sevi nodot nejaušību varā ar neparedzamām sekām ārējā tirdzniecībā, cenu veidošanā.
Turpinājums sekos
Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks