Analizējot līdzšinējos inflācijas pieauguma tempus, Latvijas Banka ir izlēmusi 2005.gada inflācijas prognozi paaugstināt no pieciem uz sešiem procentiem, vakar paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Lai gan statistikas dati liecina, ka inflācijas pieaugums pēdējos mēnešos ir nedaudz krities salīdzinājumā ar gada sākumu, tomēr tā samazināšanās temps nav pietiekams. Tāpēc Latvijas Bankas speciālisti lemj par pasākumiem, kas veicami, lai situāciju stabilizētu.
Latvijas Bankas padome pieņēmusi lēmumu, ka viens no nepieciešamajiem soļiem ir paaugstināt bankām piemērojamo obligāto rezervju prasību normu no četriem uz sešiem procentiem. Tas nozīmē, ka bankām lielāki līdzekļi (110 līdz 115 miljoni latu) būs jātur to kontā Latvijas Bankā, un tātad būs samazināts naudas daudzums, ko iespējams apgrozīt kredīta tirgū.
Šādā veidā tiks nedaudz samazināta banku kredītpolitikas aktivitāte, kas ir viens no augstās inflācijas iemesliem. Šobrīd iedzīvotāji, aktīvi izmantojot kredītus, kompensē cenu pieauguma izraisīto pirktspējas zudumu. Iedzīvotājiem papildsaistību uzņemšanās nozīmē patēriņa pārdali no nākamajiem periodiem par labu pašreizējam periodam. Joprojām notiek straujš kredītu pieaugums, īpaši mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms. I.Rimšēvičs gan norāda, ka banku obligātās rezerves palielināšana varētu mazināt inflāciju tikai par 0,1 līdz 0,2 procentu iedaļām.
Inflācijas pieaugumu stimulē arī straujā algu paaugstināšana Latvijā, piemēram, šā gada martā vidējās nominālās algas pieau-gums bija 20 procenti. I.Rimšēvičs atzīst, ka algu legalizācijas process, iespējams, veido daļu šīs statistikas, tomēr vienlaikus, neapšaubāmi, norisinās arī pirktspējas palielināšanās. Pieaugot darba samaksai, ceļas ražošanas izmaksas, tāpēc uzņēmējiem ir jāpaaugstina gatavās produkcijas cenas, tātad palielinās arī inflācija.
Pretstatā ārvalstu analītiķu prognozēm I.Rimšēvičs uzsvēra, ka nav mainījušies Latvijas plāni eiras zonai pievienoties 2008.gadā. Ir izveidota valdības darba grupa, kas lemj par pasākumiem, kuri nepieciešami, lai mazinātu inflācijas pieaugumu. Pagaidām vēl ir pāragri spriest par pasākumu efektivitāti, norādīja I.Rimšēvičs. Tomēr pašreiz netiek domāts par kādu alternatīvu plānu gadījumam, ja iestāšanās eiras zonā nenotiks iepriekš paredzētajā laikā.
Kopumā Latvijas ekonomika turpina augt, un tuvākajā laikā nav sagaidāma izaugsmes bremzēšanās. Eksporta pieaugums šogad pārsniedz 30 procentus, kas parāda, ka lata piesaiste eirai ir bijusi veiksmīga – tas ir stimulējis eksporta un līdz ar to visas ekonomikas izaugsmi. Ekonomikai strauji augot, faktiskie nodokļu ieņēmumi šogad pārsnieguši prognozes, informēja I.Rimšēvičs.