Ceļotājam palīdzēs Konsulārais departaments

Pirms došanās ceļojumā uz ārvalstīm Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti apdrošināties un reģistrēties Konsulārajā reģistrā. Abi šie pasākumi ir brīvprātīgi, bet to veikšana bieži ļauj izvairīties no finansiāla un morāla kaitējuma, Ārlietu ministrijas rīkotajā informatīvajā seminārā par to, kas jāzina, dodoties uz ārvalstīm, uzsvēra Konsulārā departamenta direktors Uvis Blūms.

Braucot uz ārzemēm, varat saskarties ar vairākām būtiskām problēmām. Daudzas no tām palīdzēs atrisināt Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Gadījumi, kad var palīdzēt

Seminārā informēja, kā Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments un Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs var palīdzēt iedzīvotājiem, kas nokļuvuši ārkārtas situācijās. U.Blūms nosauca vairākus gadījumus, kad iedzīvotāji var vērsties pēc palīdzības Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs.
Gadījumā, ja ārvalstīs tiek nozagts, nozaudēts vai citādi kļuvis nederīgs ceļošanas dokuments – pase, cilvēkam tiek izsniegts pagaidu ceļošanas dokuments – atgriešanās apliecība. Šis dokuments ļauj tā turētājam atgriezties Latvijā. Pērn saņemt atgriešanās apliecību bijis nepieciešams 1960 cilvēkiem.
Konsulārais departaments var palīdzēt materiālās palīdzības saņemšanā gadījumos, kad cilvēks ārvalstīs palicis bez naudas. Latvijas pārstāvniecība tad palīdz sazināties ar radiniekiem vai draugiem, kas varētu sniegt finansiālo palīdzību. Naudu ārvalstī var saņemt tikai tad, kad to kāds no tuviniekiem Latvijā ir iemaksājis Konsulārajā departamentā. U.Blūms uzsvēra, ka Konsulārais departaments nekādā gadījumā nesniedz finansiālo palīdzību no saviem līdzekļiem.
Gandrīz 200 Latvijas iedzīvotāji pagājušajā gadā ir nokļuvuši ārvalsts ieslodzījuma vietās. Saskaroties ar šādu situāciju, Latvijas pārstāvniecības darbinieki var apmeklēt ieslodzīto, palīdzēt tam sazināties ar tuviniekiem un uzraudzīt, lai tiktu ievērotas visas ieslodzītā vai aizturētā pamattiesības.
U.Blūms īpaši norādīja, ka Konsulārais departaments nevar iejaukties ārvalsts tiesu, policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un ietekmēt to pieņemtos lēmumus. Tāpat arī pārstāvniecības nesniedz juridiskās konsultācijas un neapmaksā jurista pakalpojumus.
Ja noticis nelaimes gadījums, Latvijas pārstāvniecībā palīdzēs par to informēt radiniekus un kārtot nepieciešamās formalitātes. Konsulārais departaments gan neapmaksā nekādus izdevumus saistībā ar medicīnisko palīdzību vai repatriāciju. Tas arī nevar panākt labāku ārstēšanas apstākļu nodrošināšanu saslimušajam vai cietušajam.

Jāapdrošinās pašam

Lai nodrošinātu apmaksātu medicīnisko palīdzību un repatriāciju, pirms došanās ceļā ir jāapdrošinās. Kā liecina Konsulārā departamenta statistika, pagājušajā gadā 80 gadījumos ir bijusi nepieciešama Konsulārā departamenta palīdzība, lai mājās nogādātu ārvalstī mirušu vai bojāgājušu Latvijas iedzīvotāju mirstīgās atliekas. Veselības un dzīvības apdrošināšana parasti nemaksā vairāk kā dažus latus, bet nauda, kuru var nākties tērēt par medicīnas pakalpojumiem vai repatriāciju, ir mērāma tūkstošos latu, uzsvēra Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas otrā sekretāre Sanda Sīlīte, vēlreiz aicinot iedzīvotājus pirms ceļojuma apdrošināties. S.Sīlīte norādīja, ka, tāpat kā Latvijā, arī ārvalstīs bieži Latvijas iedzīvotāju nāves cēlonis ir auto avārijas.
Vienlaikus viņa informēja, ka, dodoties ceļojumā pa Eiropas Savienības (ES) valstīm, Valsts veselības apdrošināšanas aģentūrā vajadzētu izņemt E-111 veidlapu, kas nodrošina tiesības ES valstīs bez maksas saņemt medicīnisko palīdzību. Uzrādot E-111 veidlapu, nepieciešamā un neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta tādā pašā apjomā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts pilsoņiem. S.Sīlīte norādīja, ka veidlapas saņemšana tomēr nenozīmē, ka personai nevajadzētu apdrošināties. Ceļojot pa Eiropu, E-111 neapmaksā repatriācijas izdevumus smagas slimības vai nāves gadījumos un privātās klīnikās sniegto medicīnisko palīdzību.

Kur meklēt palīdzību?

Gadījumos, kad nepieciešama Konsulārā departamenta palīdzība kāda no minētajiem jautājumiem risināšanā, Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti vērsties Latvijas pārstāvniecībā attiecīgajā valstī. Ja valstī nav akreditētas LR pārstāvniecības, tad konsulāro palīdzību var saņemt tuvākajā Latvijas pārstāvniecībā vai LR goda konsulātā.
Ja pārstāvniecības nav vai nav zināma tās atrašanās vieta, iedzīvotājiem jāsazinās ar Konsulāro departamentu par tālruni 7016364 vai ārpus darba laika ar dežurantu pa tālruni 9287398.
Latvijas dalība ES nozīmē, ka iedzīvotāji var saņemt konsulāro palīdzību arī citas ES dalībvalsts pārstāvniecībā, ja konkrētajā valstī nav LR pārstāvniecības. S.Sīlīte pastāstīja, ka šo iespēju jau ir nācies izmantot, kad Latvijas iedzīvotājiem nozagta pase Kubā, Panamā un Peru.
U.Blūms aicināja Latvijas iedzīvotājus, atrodoties ārzemēs, ne tikai izmantot savas tiesības, bet arī ievērot valstu likumdošanu un piešķirtās vīzas izmantot tikai paredzētajiem mērķiem un noteiktajā termiņā. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai pašreizējām 70 valstīm, ar kurām Latvijai ir bezvīzu režīms, piepulcēsies vēl citas, teica U.Blūms.

Materiālus sagatavojusi
Ieva Ušča

Uzziņai:

Pirms došanās uz ārzemēm

* Noskaidrot, vai nepieciešama vīza, un to saņemt.
* Apdrošināt veselību, dzīvību un mantu.
* Izņemt E-111 veidlapu, kas pieejama Valsts veselības apdrošināšanas aģentūrā (www.voava.lv/lat/es/  ).
* Pārliecināties, ka ir sagatavoti dokumenti, kas nepieciešami, lai izceļotu/ieceļotu nepilngadīgi bērni (ja bērns ceļo bez vecākiem, tad notariāli apstiprināta viena vecāka piekrišana bērna ceļošanai pilnvarotās personas pavadībā; ja bērns ceļo kopā ar vismaz vienu no vecākiem, pasē jābūt radniecības apliecinājumam vai nepieciešama bērna dzimšanas apliecība).
* Pārbaudīt, vai Ārlietu ministrija ( www.mfa.gov.lv ) ceļojuma mērķi nav iekļāvusi to valstu un teritoriju sarakstā, kuras būtu ieteicams neapmeklēt vai arī apmeklējot ievērot īpašu piesardzību.
* Iepazīties ar Sabiedrības veselības aģentūras ( www.sva.lv ) sniegto informāciju par nepieciešamo vakcināciju un piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, dodoties uz augsta riska apgabaliem.
* Reģistrēties Konsulārajā reģistrā, kas jādara Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs vai Ārlietu ministrijas konsulārajā departamentā.
* Sagatavot pases kopiju un fotogrāfijas.
* Nodrošināties ar tuvākās Latvijas pārstāvniecības koordinātēm – visu pārstāvniecību adreses pieejamas Ārlietu ministrijas mājaslapā.