“Latvijas pasts” ir viens no uzņēmumiem Latvijā, kuram ir visplašākā infrastruktūra. No 7,5 tūkstošiem darbinieku aptuveni trīs tūkstoši ir pastnieku. Daudzi vairs nav gados jauni cilvēki. Piemēram, gandrīz trešdaļa (31 procents) ir vecumā no 41 līdz 51 gadam. Vairāk nekā sešdesmit gadi ir sešiem procentiem pastnieku. Katra fiziskā slodze, protams, atkarīga no konkrētā maršruta, tomēr Latvijā vidēji dienā viens pastnieks ar somu plecā veic 16,6 km, aplēsis “Latvijas pasts”. Laukos dažs noiet pat līdz 35 kilometrus garu maršrutu. Kopumā pastnieki ik dienas kājām vai ar velosipēdu veic 50 000 kilometru. Dienās, kad tiek piegādāta pensija, paaugstinās profesionālais risks.

Uzbrukumu skaits sarūk

Ludzas rajonā pastniece pazuda dienā, kad viņa bija saņēmusi gandrīz astoņsimt latus pensiju piegādei laukos. Meklēšanā tika izmantots arī robežsardzes helikopters, diemžēl bez panākumiem. Kas un kādos apstākļos ar sievieti noticis, nav zināms.
Kopš 2002.gada reģistrēti 63 uzbrukumi pastam, ieskaitot laupīšanas pasta nodaļās, uzbrukumus pasta automašīnām, pastniekiem un to mēģinājumus. Pēc “Latvijas pasta” ģenerāldirektora Ginta Škodova sniegtajām ziņām, 2002.gadā bijuši 47 uzbrukumi, 2003.gadā – 12, pērn un šogad – pa diviem. Turklāt šogad vēl Ludzas gadījums. Sarucis arī uzbrukumu skaits pastniekiem – 2002.gadā tādi bijuši seši, 2003.gadā – četri, bet pērn – viens.
“Tas, ka notiek mazāk uzbrukumu pastam, ir mūsu pašu nopelns, jo lielu darbu ieguldām preventīvos pasākumus,” spriež G.Škodovs, un uzteic labo sadarbību ar Valsts policiju, kas nereti noziegumu novērš jau iedīglī, kad laupītājs tam vēl tikai gatavojas.

Iecerēta jauna piegādes metode

Pasts noraida publiski izskanējušo priekšlikumu, ka pensiju izmaksāšanā klientu dzīvesvietā jāpiesaista policijas darbinieki vai zemessargi. Šāds risinājums neesot reāls. Pensiju izmaksa notiek ilgākā laika posmā, un tās piegādā 3000 pastnieki. Tātad būtu jāalgo 3000 vīru armija.
Kādi ir šobrīd drošības pasākumi? Shēma ir vienkārša – maršruti netiek izpausti, naudas limits katram pastniekam ierobežots, turklāt tas, cik daudz naudas katrs drīkst ņemt līdzi, arī ir slepena informācija. Limitu nosaka katrā pasta nodaļā individuāli. Kritēriji ir vairāki – rajona vide, iedzīvotāju skaits, ģeogrāfiskais izvietojums un konkrētā pastnieka darba stāžs.
Nule pasts sācis ieviest jaunu pensiju piegādes modeli, kurā ietveri jauni drošības pasākumi. Tas izstrādāts, lai aizsargātu darbiniekus pret ļaunprātīgiem uzbrukumiem. 21 Rīgas pasta nodaļā pensiju piegādi sākuši īpaši sagatavoti darbinieki, kam tas ir tiešais darba uzdevums. Turklāt piegādē izmanto transportu. G.Škodovs neatklāja, cik izmaksās jaunā sistēma, kuru paredzēts Latvijā pakāpeniski ieviest līdz 2008.gada beigām, jo šādas aplēses vēl neesot veiktas. Taču tas prasīšot “miljonus”.

Laukos vēl pa vecam

Visā Latvijā neder vienādi drošības pasākumi. Pilsētām un pagastiem jābūt atšķirīgai pieejai, uzsvēra “Latvijas pasta” ģenerāldirektors.
Laukos pastniekiem tālo ceļu vajadzētu mērot automašīnās, – tā ir sena iecere. G.Škodovs kā vienu no būtiskākajām problēmām, kas kavē motorizētās piegādes ieviešanu laukos, min netīrītos lauku ceļus ziemā, retoriski jautādams: kā tad pensionāri saņems pensiju?
Par jauno drošības sistēmas modeli, kas attieksies uz visiem pasta piegādes tīkliem, uzņēmums detaļas publiski neizpauž. “Daudzi izsakās, ka nevar būt nekā slēpjama. Piemēram, pa kādu maršrutu iet pastnieks. Bet kas zina maršrutu? Vietējie iedzīvotāji. Pastniekus aplaupa “viesstrādnieki” no citiem rajoniem. Un ir liela atšķirība, vai viņš ir atbraucis sagatavojies, vai iet pie vietējiem zondēt, kas un kā. Policiju tas var uzvedināt uz pēdām, un potenciālie noziedznieki to zina,” savu pozīciju, kādēļ publiski nav jāapspriež jaunā koncepcija, skaidro G.Škodovs.
“Latvijas pasts” uzvarējis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras konkursā un no 1.jūlijā piegādās pensijas aptuveni 600 000 pensionāru visā Latvijā (pārējiem pensijas pārskaita bankas kontā vai arī tiek izmantotas pasta norēķinu sistēma). Paaugstināta maksa par pensiju piegādi – laukos tā ir vairāk nekā 50 santīmu iepriekšējo 29 vietā. Tas tādēļ, lai uzlabotu drošību, skaidro uzņēmums. Savukārt Rīgā maksa ir daudz zemāka. Par pensiju piegādi maksā valsts.
Pastniekiem nākotnē, kā to paredz uzņēmuma iecerētais drošības sistēmas modelis, būs jāpiegādā korespondence, sūtījumi un prese, bet par pensijām rūpēsies citi pasta darbinieki. Laukos pagaidām pensijas piegādās tāpat kā līdz šim.

Fakti:

Daži no uzbrukumiem
* 1999.gada aprīlis. Jelgavā, kāda nama kāpņu telpā divi vīrieši maskās nolaupīja pensijām paredzēto naudu 52 gadus vecai pastniecei.
* 1999.gada decembris. Rīgā, kāda nama kāpņu telpā divi vīrieši aplaupīja pastnieci.
* 1999.gada aprīlis. Ventspilī, kāpņu telpā divi jaunieši mēģināja aplaupīt pastnieci. Sieviete pretojās un mēģināja tiem noraut maskas. Pastniecei palīgā devās tuvējā dzīvokļa saimniece, arī gados vecāka sieviete. Abas, saucot pēc palīdzības, piespiedušas uzbrucējus atkāpties.
* 2000.gada oktobris. Bauskā, kādā kāpņu telpā pastniecei uzbrukuši divi nepilngadīgie. Sieviete, skaļi saukdama palīgā, uzbrucējus aizbiedējusi.
* 2002.gada 8.aprīlis. Ventspilī, Inženieru ielā, kāda nama kāpņu telpā piekauta un aplaupīta pastniece.
* 2002.gada 16.augusts. Uz Daugavpils un Krāslavas rajona robežas aplaupīta pastniece. Sieviete piekauta un viņai atņemts 241 lats.
* 2002.gada 17.septembris. Daugavpilī aizturēts vīrietis, kurš gribēja aplaupīt Daugavpils rajona Naujenes pasta nodaļu vai arī pastnieku. Aizturēšanas brīdī viņš šāva uz policistiem, vienu ievainojot. Bruņotai laupīšanai vīrietis bija rūpīgi gatavojies.
* 2002.gada 8.novembris. Ogres rajona Madlienas pasta nodaļas pastniecei uzbruka vīrietis maskā un pieprasīja naudu. Aculiecinieks par notiekošo paziņoja policijai un zemessardzei. Uzbrucējs tika operatīvi aizturēts.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv