Šķīrējtiesas – populāras civiltiesiskos strīdos

Šķīrējtiesas, lai arī samērā bieži kritizētas, tomēr ir kļuvušas par diezgan populāru alternatīvu tiesas aizsardzībai civiltiesisku strīdu gadījumos. Kā galvenos šķīrējtiesas procesa plusus var minēt procesa vienkāršību, ātrumu, konfidencialitāti, iespēju pusēm noteikt strīda izskatīšanas kārtību, vietu, valodu un veidu (mutisks vai rakstisks process). Tomēr jānorāda, ka, pusēm vienojoties par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, jāapzinās arī iespējamie riski un šķīrējtiesas procesa mīnusi – šķīrējtiesas spriedums nav pārsūdzams, un, vienojoties par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, pusēm zūd tiesības nodot strīdu izskatīšanai valsts tiesā.
Salīdzinoši neilgajā šķīrējtiesu reģistrācijas posmā diemžēl nākas saņemt arī dažādas sūdzības par šķīrējtiesu darbībām. Kā piemēri jāmin fakti, ka šķīrējtiesa neatrodas savā juridiskajā adresē, atbildētājam tiek nekonkrēti norādīta lietas izskatīšanas vieta, tādējādi faktiski liedzot iespēju piedalīties lietas izskatīšanā, tiesnešu ieinteresētība lietas iznākumā, u.c. Šeit gan jānorāda, ka Uzņēmumu reģistrs, reģistrējot šķīrējtiesas, pārbauda iesniegto dokumentu (piemēram, reglamenta) atbilstību likuma prasībām, taču tam nav tiesību iejaukties šķīrējtiesu darbā, tādēļ gadījumos, kad šķīrējtiesas tiesneši vai citas ar šķīrējtiesu saistītas personas ar savām darbībām ir aizskārušas šķīrējtiesas procesā iesaistīto personu tiesības, būtu jāvēršas tiesību aizsardzības iestādēs.

Piekritīgās lietas

Saskaņā ar jaunākajiem grozījumiem Civilprocesa likumā papildināts to strīdu skaits, kurus nevarēs izskatīt šķīrējtiesā. Viens no būtiskākajiem jauninājumiem ir tāds, ka šķīrējtiesā nedrīkst izskatīt strīdus par personu izlikšanu no dzīvojamajām telpām. Likumā arī ietverta norma, ka šķīrējtiesā netiks izskatīti individuāli darba tiesību strīdi.
Ja līdz likuma spēkā stāšanās brīdim (šā gada 10.martam) uzsākti procesi šķīrējtiesās šādos strīda veidos, to izšķiršana arī pabeidzama attiecīgajā šķīrējtiesā. Papildus jau iepriekš noteiktajai piekritībai precizēts, ka šķīrējtiesā nav atļauts izšķirt strīdu, kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības. Precizēta arī norma, ka šķīrējtiesā nav izskatāmas lietas “par to personu tiesībām un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām”.

Uzziņai:

Kāda veida strīdus izskata šķīrējtiesa
Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
3) kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām.