ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas zinātnieki strādā faraona kapenēs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.07.2005., Nr. 108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/112355
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Latvijas zinātnieki strādā faraona kapenēs
Latvijas zinātnieki svētdien sekmīgi veikuši svarīgāko izpētes fāzi pasaules vecākajā akmens būvē – Džosera pakāpju piramīdā.Mūsu zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē jau ir piedalījusies
vairāku faraonu laikmeta pieminekļu izpētē, piemēram, Karnakā, taču pašreizējā
ekspedīcija ir līdz šim ievērojamākā, atgādina Ārzemju mākslas muzejs.
10.jūlijā ekspedīcijas dalībnieki sasniedza Džosera pakāpju piramīdas (Sakāra,
Ēģiptē) kapeņu šahtas pamatni.
Latvijas zinātnieki arhitekta Bruno Deslandes vadībā, izmantojot fotogrametrijas metodi
un trīsdimensionālu skeneri, veic detalizētus trīsdimensiju uzmērījumus vairākos
piramīdas sektoros. Tie atrodas avārijas stāvoklī un draud sabrukt.
Pēc Ārzemju mākslas muzeja ziņām, lai sasniegtu šahtas pamatni, zinātniekiem bija
jāšķērso sarežģīta, vairāku kilometru gara un strukturāli ievērojami bojātu
galeriju sistēma. Šahtas pamatne ir 30 metru dziļumā zem virszemes līmeņa un tajā
joprojām atrodas faraona Džosera granīta kapenes. Strādāšanas apstākļi tur ir
apgrūtinoši, taču šis sagatavošanas darbs ir nepieciešams tālākai un plašākai
šī prestižā kultūrvēstures pieminekļa izpētes, nostiprināšanas un restaurācijas
darbu programmai. Saskaņā ar pagājušajā nedēļā parakstīto sadarbības līgumu
Ēģiptes Senlietu augstākā padome minētās programmas koordināciju ir uzticējusi
Latvijas zinātnieku grupai. Sadarbības līgums paredz arī Ēģiptes kultūras mantojuma
dokumentēšanas speciālistu apmācību.
Ekspedīcijas sagatavošana ritēja vairāk nekā gadu. Tā bija iespējama, pateicoties
ekspedīcijas patroneses Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, Ārzemju Mākslas
muzeja un sponsoru atbalstam, kā arī ciešai sadarbībai ar Ēģiptes Senlietu augstāko
padomi un Ēģiptes Kultūras ministriju.
Piramīda būvēta arhitekta Imhotepa vadībā ap 2700.gadu pirms mūsu ēras kā Ēģiptes faraonu 3.dinastijas valdnieka Džosera atdusas vieta. Tā ir pasaulē vecākā zināmā akmens būve.
“LV” informācija