Latvijas deputāti, paužot nožēlu par jauno un veco dalībvalstu pretrunām struktūrfondu sadalē

Nāciju Eiropas grupas Latvijas deputāti pauž dziļu nožēlu par veco un jauno ES dalībvalstu krasi atšķirīgajām interesēm, Eiropas Parlamentam lemjot par Komisijas piedāvātajiem jaunajiem strukturālo fondu likumdošanas priekšlikumiem. Šīsnedēļas balsojumā Parlaments noraidīja vairākas jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būtiskas normas, tādējādi pirmoreiz parlamentā atklāti iezīmējot jauno un veco dalībvalstu pretrunas.
Ar Parlamenta vairākuma atbalstu šīsnedēļas sēdē tika nolemts arī Kohēzijas fondiem piemērot līdz šim tikai uz struktūrfondiem attiecināto procedūru, kas paredz, ka līgumu noslēgšana projekta ietvaros veicama divu gadu laikā pēc tā apstiprināšanas.
Debatēs plenārsēdē Guntars Krasts norādīja, ka procedūras piemērošana Kohēzijas fondam “var novest tieši pie pretēja rezultāta — sasteigtas projekta sagatavošanas un ieviešanas, neefektīvas un nelietderīgas Eiropas Savienības nodokļu maksātāju naudas izlietošanas. Tas arī ievērojami samazinās jauno dalībvalstu Kohēzijas fondu līdzekļu absorbcijas iespējas”.
Roberts Zīle atgādināja: “Jau tagad Latvijas gadījumā, piemēram, sarežģītajos dzelzceļu projektos mēs bieži prasījām pagarinājumus. Pēc šā balsojuma jārēķinās ar vēl saspringtāku grafiku.”
Kā vēlāk uzsvēra G.Krasts, “izskatās, ka balsojums varētu nozīmēt veco ES dalībvalstu mēģinājumu ES budžetu “pavilkt” uz savu pusi. Tas arī faktiski nozīmē, ka ES budžeta apjoms nepieaugs un mēs gandrīz droši varam nerēķināties ar lielākiem finanšu resursiem”.
Kopumā četru likumdošanas dokumentu paketē parlamenta deputātu vairākums noraidīja priekšlikumu saglabāt pārvietošanās ierobežošanas pašreizējo termiņu uzņēmumiem, kas saņem Kopienas finansējumu. Šobrīd likumdošanā noteikts, ka uzņēmumam nav atļauts mainīt savu atrašanās vietu piecus gadus, taču Komisijas jaunais priekšlikums paredz, ka to nedrīkstēs darīt septiņus gadus. G.Krasts norādīja, ka šis labojums ir “krasā pretrunā ar vienotā tirgus principiem, ierobežo konkurenci un Eiropas Savienības pamatbrīvības”.
Cita starpā, jauno dalībvalstu deputātiem neizdevās panākt, lai tiktu atbalstīta norma, kas turpmāk atļautu PVN izmaksas ieskaitīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu izmaksās. Kā uzsvēra R.Zīle, “šīs pārmaiņas īpaši ietekmēs nelielās pašvaldības un nevalstisko organizāciju sektoru, kuram jau šobrīd ir ļoti ierobežoti resursi projektu līdzfinansēšanai”.
G. Krasts: “Ar skumjām jāsecina, ka vecās dalībvalstis, lai arī apsveica apvienošanos kā lielu politisku sasniegumu, brīžos, kad tiek skartas valstu intereses, cēlo ideju aizmirst. Šis balsojums tam ir jau otrais apliecinājums pēc tam, kad budžeta sarunās jaunās dalībvalstis izrādījās vairāk gatavas kompromisam.”
Inese Vaidere: “Pašreizējā struktūrfondu sadales kārtība lielā mērā iemiesos principu: jo mazāka un trūcīgāka ir valsts, jo mazāku atbalstu tā saņem un jo mazākas būs tās izaugsmes iespējas. Tādējādi šis princips nonāk pretrunā ar mērķi – sniegt atbalstu reģioniem ar zemāku ienākumu līmeni un augstāku bezdarbu. Nav tik svarīgi tas, ka jaunās valstis šādi var saņemt mazāk atbalsta līdzekļus, bet gan tas, ka tiek ierobežotas iespējas ātri attīstīties un tuvināties vidējam ES līmenim. Vecajām ES dalībvalstīm būtu jābūt dziļi ieinteresētām jauno dalībvalstu ātrā attīstībā, lai ES izveidotos ekonomiskais līdzsvars. “Poļu santehniķis’’, kas lielā mērā ietekmēja referenduma par konstitūciju rezultātus Francijā, ir tikai viens no piemēriem, kā ekonomiskās atšķirības var ietekmēt ES nākotni. Tāpēc veco dalībvalstu reģionu atbalstīšana, kas ir saņēmuši finansējumu jau desmitgadēm, vairs nav īsti pamatojama. Tā jau sāk līdzināties sociālajam pabalstam.”