
Atdzimusi dzīvojamo māju būvniecība, un dzīves telpa vidēji uz vienu valsts iedzīvotāju kļūst plašāka Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Dzīvojamo telpu kopējā platība uz vienu pastāvīgo iedzīvotāju
palielinās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati laika posmā no 1990.gada
līdz 2004.gadam. Piemēram, pirms piecpadsmit gadiem tā bija 19,2, pirms pieciem gadiem
– 22,6, bet aizvadītajā gadā – jau 24,3 kvadrātmetri.
Gandrīz trešdaļa no Latvijas dzīvojamā fonda atrodas Rīgā. Turklāt pilsētu
teritorijā ir apmēram divas trešdaļas no visa Latvijas dzīvojamā fonda.
Dzīvojamā fonda pamatrādītāji liecina, ka dzīvojamais fonds sabiedriskajā sektorā
pēdējos 15 gados ir samazinājies apmēram četras reizes – no 36,6 miljoniem
kvadrātmetru 1990.gadā līdz 8,5 miljoniem pērn. Turpretī privātā sektora īpatsvars
dzīvojamā fondā 1990.gadā bija tikai 31%, un līdz aizvadītā gada beigām tas
palielinājies līdz pat 85% no visa dzīvojamā fonda.
Līdz šā gada 1.janvārim valsts un pašvaldību dzīvojamā fondā privatizēti 83% no
privatizācijai sagatavotajiem dzīvokļiem.
“LV” informācija