– Piekrītu, ka pašvaldību aizņēmumu limits ir ierobežots, jo tas tieši saistīts ar valsts budžeta fiskālo deficītu. Taču nevar noliegt, ka ik gadu iespēju robežās pašvaldību aizņēmumu limits tiek palielināts.
Tāpat jānorāda, ka aizņēmuma limita palielinājums nav atkarīgs tikai no grozījumiem valsts budžetā. Tas ir arī procesa jautājums. Pašvaldību aizņēmumu kopējais limits veidojas no gadskārtējā valsts budžetā noteiktā pašvaldību kopējā aizņēmumu palielinājuma un pašvaldību aizņēmumu atmaksām. Finanšu ministrija veic stingru pašvaldību aizņēmumu atmaksas uzskati un nepārtraukti seko pašvaldību aizņēmumu atmaksām. Tādējādi iespējas aizņemties ir. Tā kā aizņēmumu limits ir tieši saistīts ar pašvaldību aizņēmumu atmaksām, pašvaldībām, sastādot aizņēmumu atmaksas grafikus, būtu jāņem vērā savas reālās finanšu iespējas atmaksāt šo aizņēmumu, nevis jānosaka pēc iespējas garāks pamatsummas atmaksas termiņš.
Negribētos piekrist, ka pašvaldību aizņēmumu limits šobrīd pilnībā ir izsmelts un pašvaldībām vairs šogad nebūs iespējas aizņemties līdzekļus dažādu projektu realizēšanai. Šobrīd ir vērojama tendence, kad pašvaldības lūdz aizņēmumus projektiem, par kuru īstenošanu pat nav īsti pārliecinātas. Tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas pašvaldība sāk domāt, vai tiešām realizēs šo projektu, vai mainīs aizņēmuma mērķi vai arī galu galā atteiksies no aizņēmuma. Tas varbūt daļēji izskaidro to, ka šobrīd pašvaldību aizņēmumu limits nav tik daudz izlietots, cik rezervēts. Aizņēmumu rezervēšana skar arī ES līdzfinansētos projektus, jo tikai pēc attiecīgā projekta apstiprināšanas vadības komitejā pašvaldības saņem atļauju aizdevuma ņemšanai. Līdz ar to kuru katru dienu var pienākt brīdis, ka daļa no rezervētajiem aizņēmumiem atgriežas limitā. Piemēram, pērnā gada beigās vairākas pašvaldības atteicās no aizņēmumiem, tie atgriezās limitā, bet, protams, tas bija par vēlu.
Finanšu ministrija, analizējot pašvaldību budžetus, ir konstatējusi arī gadījumus, kad pašvaldības saņemtos aizņēmumus sāk izlietot tikai nākamajā gadā pēc to saņemšanas. Ņemot vērā iepriekš minēto, pašvaldībām aizņēmumu ņemšanas iespējas būtu rūpīgi jāizvērtē, nevis drošības labad jārezervē nauda. Tāpat ir laikus jāatsakās no saņemtā aizņēmuma, jo tas dod iespēju aizņemties citām pašvaldībām.
Saskaņā ar likumu “Par pašvaldību budžetiem” pašvaldības var ņemt aizņēmumus, kā arī sniegt galvojumus un uzņemties ilgtermiņa saistības. Tā kā pašvaldību aizņēmumu limits ir ierobežots, pašvaldībām vajadzētu vairāk izmantot iespējas sniegt galvojumus un uzņemties ilgtermiņa saistības, jo tas neietekmē valsts fiskālo deficītu.

– Valsts kase pašvaldībām piedāvā ļoti izdevīgus un elastīgus aizņēmumu nosacījumus. Tāpēc pieaug pašvaldību skaits, kas vēlas ņemt aizņēmumus tieši Valsts kasē. Jāpiebilst, ka likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22.1. panta otrā daļa noteic, ka finanšu ministrs, ņemot vērā pašvaldības iesniegumus par konkrētu projektu īstenošanu, var apstiprināt citu aizdevēju (ārpus Valsts kases), ja aizdevuma nosacījumi ir izdevīgāki par no valsts budžeta izsniedzamo aizdevumu nosacījumiem. Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad pašvaldības ar izdevīgākiem nosacījumiem saprot tikai zemākas aizdevuma procentu likmes. Pašvaldības tad ir ļoti pārsteigtas, kad Finanšu ministrija norāda uz vairākām citām līgumā iekļautām neizdevīgām normām, kam uzmanība nebija pievērsta. Gadījumi, kad finanšu ministrs neatbalsta citu aizdevēju, ir argumentēti. Ir minēti konkrēti nosacījumi, kas uzliek pašvaldībai papildu ierobežojumus un papildu apgrūtinājumus. Atteikums vienmēr ir izvērtēts un ekonomiski pamatots. Nekādi nevar būt runas par to, ka pašvaldībai ir atteikts tāpēc, lai aizņēmumus vairāk ņemtu no Valsts kases. Uzskatu, ka iedibinātā kārtība pašvaldību aizņēmumu saņemšanā un galvojumu sniegšanā ir laba, jo visām pašvaldībām ir vienādi nosacījumi. Tie ir caurskatāmi, un pašvaldībām nav iespēju panākt labākus vai sliktākus rezultātus.

– Šogad Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomē ir vērsušās aptuveni 300 pašvaldības dažādos jautājumos – gan aizņēmumu un galvojumu jautājumos, kā arī pēc finanšu spējas izvērtējuma saistībā ar ES līdzfinansētajiem projektiem un iepriekš ņemto kredītu nosacījumu maiņu. Detalizēta informācija par Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes sēdēs izskatītajiem un akceptētajiem jautājumiem ir pieejama Finanšu ministrijas mājaslapā. Šobrīd grūti nosaukt konkrētu pašvaldību skaitu, kas šogad vēlētos saņemt aizņēmumus, jo tas ir atkarīgs no pašām pašvaldībām. No savas puses gribētu norādīt, ka Finanšu ministrija tāpat kā pašvaldības ir ieinteresēta, lai pēc iespējas vairāk pašvaldību varētu realizēt savus projektus un sakārtot savu infrastruktūru.

– Ir atbalstīti pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi 31,1 miljona latu vērtībā, tajā skaitā 0,17 miljoni latu pašvaldību stabilizācijas projektos paredzēto pasākumu īstenošanai. Taču, kā jau minēju, šobrīd liela daļa aizņēmumu limita ir rezervēta.