Vai šīs problēmas ir pārspīlētas?

LZTIP ir kategoriski pieprasījusi Tieslietu ministrijai (TM) jau līdz šā gada 1.augustam sagatavot grozījumus Civilprocesa likuma 567.panta trešajā daļā, ar ko turpmāk valsts no budžeta segtu visus sprieduma izpildes izdevumus, tostarp uzturlīdzekļu piedziņas lietās. TM preses sekretārs Sandris Sabajevs apliecināja, ka ministrija nav saņēmusi oficiālus dokumentus, kas pierādītu “tiesu izpildītāju atrašanos finanšu kraha priekšā”, un ka viņu nekorektā rīcība neveicināšot pozitīvu sadarbību. Jāatceras, ka pārejas situācijā valsts ir piešķīrusi tiesu izpildītāju praksēm atbalsta maksājumus 150 latu mēnesī, lai viņi varētu nostāties uz kājām, atšķirībā no zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem notāriem, kam valsts vispār nepalīdzot. Šo summu tiesu izpildītāji drīkst tērēt noteiktiem mērķiem – telpu nomai, telefona rēķinu apmaksai, kā arī tā daļēji kompensē izpildu darbību veikšanu valsts lietās. LZTIP priekšsēdētāja Inga Čepjolkina precizēja, ka 2004.gadā tiesu izpildītāju lietvedībā atradās 204 000 lietu, no kurām 17 000 bija par uzturlīdzekļu piedziņu un 109 000 – par piedziņu valsts labā. 62 procentos no visām lietām piedzinēji bija atbrīvoti no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, bet 31 procentā gadījumu tiesu izpildītāji bija palikuši bešā. Tā kā, pēc LZTIP veiktajām aplēsēm, vienam uzturlīdzekļu izziņas iesniegumam jāpatērē vismaz 43,01 lats (ik mēnesi UGF saņem ap 837 iesniegumiem) jeb 35 999 lati katru mēnesi, vecāku pieteikumu izskatīšanas kopējās izmaksas uzturlīdzekļu piedziņas lietās no 2005.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.jūlija sasniedz 404 982 latus (9416 lietas). Parādnieka mantiskā stāvokļa pārbaude obligāti jāatkārto ik pēc sešiem mēnešiem. Prognozējamie izdevumi līdz 2006.gada 1.janvārim – 1 200 490 latu (par 14 438 lietām), turklāt valsts tiesu izpildītājiem faktiski palikusi parādā 500 000 latu,” sacīja I.Čepjolkina.

“Runas par 500 000 latu parādu no valsts puses ir tukša pļāpāšana, nevis patiesība,” apgalvo S.Sabajevs.

Tie ir tiešie darba pienākumi

Trešdien, 6.jūlijā, notiks sen plānotā LZTIP vadības tikšanās ar tieslietu ministri Solvitu Āboltiņu, lai apspriestu gaidāmos grozījumus likumā “Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem”, kam būtu jāpilnveido pati izpildu lietu izskatīšanas kārtība. Tieslietu ministre aizstāv viedokli, ka jārada jauna institūcija, kurā iekļautos ministrijas un LZTIP eksperti, kam nākotnē nāktos ierosināt un izskatīt pārbaudes lietas, kā arī sodīt par dažādiem pārkāpumiem vainojamus tiesu izpildītājus. “Līdz šim LZTIP savus biedrus tikai nokaunināja, par nopietniem pārkāpumiem tikai pakratīja ar pirkstu, tādējādi neviļus mudinot tos atkārtot,” spriež S.Sabajevs.
(Savādi, bet UGF administrācija iepriekš nav iesniegusi sūdzības TM par tiesu izpildītāju nevērīgo attieksmi pret saviem tiešajiem pienākumiem, bet pastarpināti sūdzējusies LZTIP, kas nekad nevienu nav sodījusi.)
UGF administrācijas direktors Edgars Līcītis sarunā ar “LV” uzsvēra, ka nebūtu pareizi vienu LZTIP priekšlikumu izskatīt atrauti no visa, jo tas varētu atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz visu tiesu spriedumu izpildes sistēmu. Tā kā, pēc UGF ziņām, tikai 13 procenti no lietām, par ko tiesu izpildītāji nesaņem atlīdzību, ir par uzturlīdzekļu piedziņu, tas viņiem nevarētu radīt tālejošas finansiālas problēmas.
TM pārstāvis pauda ministrijas gatavību sēsties pie kopīga galda un rast kompromisu visas sabiedrības interesēs. S.Sabajevs to komentēja šādi: “Pēc likuma normām viņi nedrīkst atteikties no saviem pienākumiem valsts labā, tāpēc ir jautājums: kā izpaudīsies tiesu izpildītāju streiks? Vai viņi strādās tikai ienesīgās lietās?”

Ainārs Baštiks vēlas samierināt

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) ministrs Ainārs Baštiks pēc iepazīšanās ar LZTIP priekšsēdētājas Ingas Čepjolkinas iesniegumu, kurā iesniegts lūgums palīdzēt spriedumu izpildes apmaksas jautājumos, konkrēti – uzturlīdzekļu piedziņas lietās, ir pārsūtījis vēstuli tieslietu ministrei. Šajā vēstulē pausts atbalsts zvērinātu tiesu izpildītāju lūgumam nodrošināt viņiem bezmaksas piekļuvi publiskajiem reģistriem, kuros ir pieejama informācija par uzturlīdzekļu parādnieku mantisko stāvokli. Ministrs arī aicinājis izvērtēt Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumu Nr.510 “Par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un maksāšanas kārtību” īstenošanas praksi, Tieslietu ministrijai apmaksājot tiesu izpildītāju paveikto darbu. Kā “LV” apstiprināja Ingūna Kaņepe, BĢLM sabiedrisko attiecību departamenta vecākā referente, A.Baštika “nolūks ir samierināt konfliktējošās puses, lai novērstu problēmu iztirzāšanu saasinātos toņos”.
Šā gada valsts budžetā tiesu izpildītāju darbības nodrošināšanai bija paredzēti apmēram 759 000 latu, uz ko viņi TM varēja pietiekties avansā vai iesniedzot kvītis par saviem izdevumiem, ziņoja UGF administrācija.
“Tiesu izpildītāji reti izmanto šo iespēju, jo sakarā ar ilgajām un sarežģītajām grāmatvedības uzskaites procedūrām izziņu izsniegšana uzturlīdzekļu izpildes lietās ievelkas līdz pat trim mēnešiem, no kā vēlāk cieš personas, kas pretendē uz izmaksām no UGF,” “LV” paskaidroja Oskars Balodis, LZTIP sabiedrisko attiecību konsultants.