Struktūrfondi ar savu kārtību, savu likumu

Pagājis jau vairāk nekā gads, kopš izsludināja pirmo konkursu, aicinot sagatavot un iesniegt projektus, lai saņemtu finansējumu no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem (SF).
Kopumā ir noslēgti daudzi līgumi par projektu ieviešanu un veiktas atmaksas projektu pieteicējiem tūkstošiem eiru vērtībā. Daļai Vienotā programmdokumenta aktivitāšu pieejamais finansējums jau izsmelts. Tādēļ sabiedrībai varētu rasties diezgan loģisks jautājums – kādēļ tikai tagad tiek gatavots SF likums, ko tas atrisinās, vai tiek radīti papildu nosacījumi projektu pieteicējiem? Atbilde ir pavisam vienkārša: SF likums tiek izstrādāts, lai pilnveidotu ES struktūrfondu ieviešanas tiesisko ietvaru, ko nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums un Administratīvā procesa likums.
Šeit atkal varētu rasties pamatots jautājums: vai kaut kas ir mainījies Valsts pārvaldes iekārtas likumā kopš 2004.gada 30.marta, kad tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr.200 “Eiropas Savienības struktūrfondu vadības noteikumi”, kas nosaka SF ieviešanā iesaistītās institūcijas, to funkcijas un pienākumus, kā arī SF finansēto projektu ieviešanas nosacījumus? Jānomierina potenciālie projektu pieteicēji un esošie finansējuma saņēmēji, jo SF ieviešanas nosacījumi, kas tiek atrunāti likumprojektā, galvenokārt skars pārvaldes iestādes. Attiecībā uz projektu pieteicējiem tiek vienkāršota kopējā lēmumu pieņemšanas sistēma par projekta pieteikuma atteikumu. Pēc šobrīd spēkā esošās kārtības, projekta pieteicējs lēmumu par atteikumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, tātad ar pretenziju var vērsties administratīvajā tiesā, kas ir ārkārtīgi laikietilpīgs process. Turpmāk šo procesu plānots padarīt pieteicējam draudzīgāku un paātrināt šādu lēmumu izskatīšanu. Likumprojekts nosaka gan maksimālo termiņu par tālāku projekta virzību pieņemšanai, gan atrunā to, ka var apstrīdēt lēmumu pieņemšanas kārtību, nevis saturu. Tādējādi nav nepieciešama vairākkārtēja atkārtota projekta vērtēšana pēc būtības. Būtiski ir tieši Struktūrfondu vadības likuma projektā noteiktie konkrētie lēmuma pieņemšanas termiņi, proti, lēmums par administratīvo atbilstību un tālāku projekta pieteikuma virzīšanu vērtēšanai pēc kvalitātes un specifiskajiem projektu vērtēšanas kritērijiem vai administratīvo neatbilstību un projekta pieteikuma noraidīšanu jāpieņem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no projekta pieteikuma iesniegšanas brīža. Savukārt lēmums par projekta pieteikuma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemams, vēlākais, deviņu mēnešu laikā no tā brīža, kad ir pieņemts lēmums par projekta pieteikuma administratīvo atbilstību. Līdz ar to kopējais maksimālais lēmuma pieņemšanas laiks ir viens gads, kas ļauj projekta pieteicējam reāli plānot projekta aktivitāšu īstenošanas laiku un atbilst līdzekļu izmaksas ierobežojumam n+2 (kas nozīmē to, ka, piemēram, 2004.gada līdzekļus varam tērēt tikai divus gadus – līdz 2006.gadam, ne ilgāk).
Papildus tam ar likuma palīdzību tiek plānots nostiprināt funkcionālās padotības principu valsts pārvaldē. Par šā principa piemērošanas Finanšu ministrija vairākkārt ir konsultējusies ar dažādiem tiesību speciālistiem gan no Tieslietu ministrijas, gan no Valsts kancelejas, lai šo principu padarītu projektu pieteicējiem un SF ieviešanas institūcijām draudzīgāku un SF ieviešanas nosacījumus – efektīvākus un vienkāršākus. Tomēr iepriekšējā gada laikā tiesiskā doma valstī ir mainījusies. Funkcionālās padotības principa interpretācija no atbildīgo iestāžu puses netiek skatīta kontekstā ar ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanu, lai nodrošinātu atbilstošu SF finansējuma apgūšanu Latvijai atvēlētajā laikā.
Tātad tiesiskās domas izmaiņas valstī attiecībā uz tiesībām valsts pārvaldes iestādēm izdot ārējus normatīvus aktus, citām pārvaldes iestādēm saistošus iekšējos normatīvos aktus, kā arī tas, ka spēkā ir stājies Administratīvā procesa likums, ir daļa no priekšnosacījumiem, izstrādājot likumu par SF vadību.
Līdz šim vairākos ārējos normatīvajos aktos pārvaldes iestādēm bija paredzēts deleģējums izstrādāt veidlapas, instrukcijas, skaidrojošus nosacījumus dažādu finanšu un administratīvās vadības jautājumu, kuru ieviešanā ir iesaistītas vairākas pārvaldes iestādes, risināšanai. Tomēr Tieslietu ministrija 2004.gada 6.jūlijā iesniedza izskatīšanai valdībā “Informatīvo ziņojumu par tiesībām izdot ārējus normatīvus aktus”, kur ministrija pauda uzskatu, ka valsts pārvaldes iestādēm nav jāpiešķir tiesības izdot ārējus normatīvos aktus šādu iemeslu dēļ:
1) pārvaldes iestāžu pilnvarošana pieņemt ārējus normatīvos aktus būtu pretrunā ar Latvijā nostiprināto varas dalīšanas principu;
2) pārvaldes iestāžu pilnvarošana izdot ārējus normatīvos aktus būtu pretrunā ar tiesiskās noteiktības principu;
3) Tieslietu ministrija, saskaņojot pārvaldes iestāžu iekšējos normatīvos aktus – instrukcijas un ieteikumus, ir konstatējusi, ka pietrūkst zināšanu ne tikai par juridiskās tehnikas prasībām, izstrādājot normatīvos aktus, bet arī par šādu normatīvo aktu saturu.
Lai izvērtētu šā skaidrojuma ietekmi uz SF ieviešanas procesu, Finanšu ministrija izveidoja darba grupu, kurā piedalījās Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji. Darba grupas mērķis bija rast vienotu risinājumu par juridiskā ietvara pilnveidošanu struktūrfondu ātras un efektīvas apguves nodrošināšanai.
Finanšu ministrija ierosināja darba grupai izvērtēt, vai ES struktūrfondu regulā minētās normas ir jāatkārto likumā vai Ministru kabineta noteikumos, ņemot vērā apstākli, ka regulās ietvertās normas ir piemērojamas tieši. Saskaņā ar regulas prasībām par SF ieviešanu valstī atbildīga ir vadošā iestāde, tādēļ Tieslietu ministrija un Valsts kanceleja tika aicinātas izvērtēt gadījumos, kad saņēmējs ir tiešās valsts pārvaldes iestādes, vai efektīvāks risinājums nebūtu vadošās iestādes izdoti iekšējie normatīvie akti. Tomēr Tieslietu ministrija norādīja, ka šāda principa izmantošana būtu pretrunā ar Latvijas Republikas pamatdokumentā – Satversmē – noteikto demokrātijas principu un radītu nepieciešamību veikt grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā.
Tādēļ, lai Finanšu ministrija kā SF vadošā iestāde varētu pilnvērtīgi pildīt tai uzdotās funkcijas, 2004.gada nogalē tika pieņemts lēmums izstrādāt SF likumu, kas noteiktu ES struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju funkcijas, tiesības un pienākumus, SF vadības sistēmas posmus, deleģējumu Ministru kabinetam izdot ar SF vadību saistītus normatīvus aktus, kā arī īpaša administratīvā procesa piemērošanu, pieņemot lēmumu par SF finansējuma piešķiršanu.
Tādējādi likums paredz, ka līdz šim Finanšu ministrijas kā vadošās iestādes izdotie rīkojumi, kas skaidro SF ieviešanas nosacījumu pārvaldes iestādēm, būs jāizdod kā ārējie normatīvie akti, kā Ministru kabineta noteikumi. Papildus tam tiek paredzēts, ka projektu pieteicējiem vadlīnijas, kuras izstrādā nozaru ministrijas un saskaņo vadības komiteja, būs jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā. Šobrīd ir grūti paredzēt, cik papildu laika šo dokumentu saskaņošana prasīs, tomēr ir skaidrs, ka kopējo SF ieviešanas procesu tas tikai paildzinās. Arī projektu atlases kritēriji, kurus saskaņā ar regulas nosacījumiem apstiprina Uzraudzības komiteja, būs jāapstiprina Ministru kabinetam, lai šim dokumentam piešķirtu ārējā normatīvā akta spēku. Interesantākais ir tas, ka Ministru kabinets šo dokumentu varēs apstiprināt tikai tehniski, jo saskaņā ar regulas prasībām par šo dokumentu pēc būtības ir uzdots lemt Uzraudzības komitejai, kurā ar padomdevēja tiesībām piedalās arī Eiropas Komisijas pārstāvji.
SF likums tiek izstrādāts un to diemžēl būs iespējams piemērot tikai esošajam programmēšanas periodam no 2004. līdz 2006.gadam. Jaunajam programmēšanas periodam no 2007. līdz 2013.gadam Eiropas Komisija gatavo jaunu likumdošanas ietvaru, veicot izmaiņas arī ieviešanas nosacījumos.
Kamēr Eiropas Komisija gatavo jaunos regulu projektus un kamēr norisinās juridiskās kolīzijas ar esošo ieviešanas periodu, mums Latvijā būtu vēlams padomāt par iespējamiem turpmākiem risinājumiem, lai valsts pārvaldes iekārtu padarītu pēc iespējas efektīvāku, un izvērtēt tos nosacījumus, kuri kavē vai rada problēmas SF līdzekļus apgūt ātri un efektīvi. Galvenais aspekts – sākot gatavot jauno koncepciju SF ieviešanas ietvara izveidei Latvijā, būtu jāizvērtē valsts pārvaldē ieviestais funkcionālās padotības princips un tā piemērošana, kā arī tiesības pārvaldes iestādēm, tai skaitā vadošajai iestādei, nozaru ministrijām izdot ārējus normatīvus aktus, kas ļautu dažādus praktiskus ar SF ieviešanu saistītus jautājumus risināt daudz ātrāk un efektīvāk.

Šā gada 13.jūnijā likumprojekts izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē un gaida uz iekļaušanu izskatīšanai Ministru kabinetā pirms tā virzības uz Saeimu.
Līdz 2005.gada jūnijam ir noslēgts vairāk nekā tūkstoš līgumu par projektu ieviešanu un projektu pieteicējiem veiktas atmaksas par 23 miljoniem latu.