Darbs valsts un uzņēmēju interesēs

“Latvijas Vēstnesis” jau ziņojis par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvju ārvalstīs tikšanos ar mūsu valsts uzņēmējiem. Par valstu uzņēmumu sadarbības iespējām un perspektīvām pastāstīja LIAA pārstāvniecības Vācijā vadītāja Ginta Petra.

Ginta Petra Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Kā varētu raksturot LIAA ārvalstu pārstāvniecību ikdienas darbu? Kā tiek dibināti kontakti ar ārvalstu uzņēmējiem?

– LIAA pārstāvju galvenie uzdevumi ir investīciju piesaiste Latvijai un mūsu valsts eksporta veicināšana. Šo uzdevumu veikšanas stratēģija atkarīga no aģentūras lēmumiem un pārstāvja iniciatīvas. Uzņēmumus, ar kuriem sadarbojamies, izvēlamies dažādi – ar mediju palīdzību, izmantojot tirdzniecības kameru datu bāzes, rīkojot sarunas, piedaloties biznesa semināros un citos pasākumos.
Vācijas uzņēmumiem, kas meklē investīciju iespējas Austrumeiropā, ir vairākas iespējas, pirmām kārtām – internets. Tāpēc ļoti svarīgi, ka esam atrodami internetā, turklāt aģentūras mājaslapa ir lasāma arī vācu valodā – Vācija ir liela valsts, kuru apdzīvo liela nācija, un prasme sazināties tās valodā ir būtiskāka nekā attiecībās ar daudzām citām valstīm. Uzņēmēji vēršas pie mums, un mēs, komandā strādājot, apgādājam viņus ar šo informāciju.

– Kādi nosacījumi tiek izvirzīti ārvalsts uzņēmumam, kas ar LIAA ārvalstu pārstāvniecības palīdzību meklē investīciju iespējas Latvijā?

– Nekādu nosacījumu nav. Mēs darbojamies Latvijas uzņēmēju un valsts interesēs. Protams, šādus pakalpojumus piedāvā arī konsultantu un advokātu biroji, kā arī tirdzniecības kameras, taču mēs to darām bez maksas, pietiekami kvalitatīvi, turklāt neuzliekot uzņēmumam nekādas saistības. Mēs piedalāmies no pirmajām sarunām līdz pat projekta realizācijai.

Investīciju vērtība nav tikai naudā

– Jādomā, aizvadītā gada laikā Vācijas uzņēmēju interese par investīciju iespējām Latvijā ir palielinājusies?

– Aģentūras pārstāvniecība Vācijā darbību sāka tikai īsi pirms 2004.gada 1.maija, tāpēc grūti salīdzināt pašreizējo situāciju ar laiku pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Bet pirmajam maijam tiešām sekoja īsts bums. Daudzi šķita kā nule pamodušies vai padzirdējuši par jauna supermārketa – Austrumeiropas – atklāšanu, un interese bija ārkārtīgi liela.

– Varbūt pirms Latvijas pievienošanās ES vācu uzņēmēji mūsu valstij īsti neuzticējās?

– Bija vairāki iemesli. Protams, pirmkārt, robežu krišana. Ikviens jūras kravu pārvadātājs apliecinās, ka viņa pārvadāto kravu apjoms ir dramatiski krities tieši pēc 2004.gada 1.maija. Preču transporta ceļš kļuva īsāks un vienkāršāks, rindas pie Polijas, Krievijas un Lietuvas robežām pazuda, un kravas autopārvadājumu apjomi pieauga gluži fantastiski. Otrkārt, darījumos ar Latviju bija jākārto daudz mazāk formalitāšu. Treškārt, jau minētā uzticēšanās – kļuva skaidrs, ka Latvija ir tieši tāda pati dalībvalsts kā 15 “vecās” valstis, un ka tā ievēro tos pašus likumus, bauda tādas pašas tiesības un pilda tos pašus pienākumus. ES paplašināšanās laikā rietumvalstu masu mediji tika pārplūdināti ar informāciju par jaunajām dalībvalstīm, turklāt ne tikai ar skaistām bildēm, bet arī ar dažādu salīdzinājumu tabulām. Protams, uz “veco” dalībvalstu fona Latvija izskatījās ļoti pievilcīga mūsu relatīvi zemās uzņēmumu ienākumu nodokļa likmes un zemo ražošanas izmaksu dēļ, kuras ir mazākās ES. Zemas ir gan gāzes un elektroenerģijas cenas, gan darbaspēka izmaksas. Šie faktori liecināja par labu Latvijai.
Vēl viena interesentu grupa – uzņēmēji, kas pie mums pēc informācijas un padoma vērsās, neziņas vai bažu vadīti. Proti, viņi baidījās, ka lētie Austrumeiropas produkti vai pakalpojumi ienāks Vācijas tirgū, izkonkurējot viņus, vietējos ražotājus. Piemēram, kokapstrādes uzņēmumu pārstāvji zvanīja un izteica savu satraukumu. No otras puses, optimistiski un pozitīvi domājoši uzņēmēji situācijā saskatīja izaicinājumu un iespēju – kāpēc gan pašam ar savu uzņēmumu nedoties uz Latviju, tādējādi saglabājot un paaugstinot savu konkurētspēju Vācijas tirgū? Vismaz kokapstrādes jomā Latvijai ir gan pieredze, gan darbaspēks. Arī informācijas tehnoloģijās, kas Latvijā attīstās jau kopš neatkarības atgūšanas.

– Vai ar pārstāvniecības palīdzību veikto investīciju apjoms naudas izteiksmē ir ievērojams?

– Šo apjomu tik konkrēti nemaz nevar noteikt, jo daudzi projekti vēl ir tapšanas stadijā. Investīcijas nav nedz vienas dienas, nedz divu mēnešu pasākums. Parasti visi pievērš uzmanību investīciju summām, kas tiek ieguldītas rūpnīcu būvē un iekārtu iegādē. Taču valdība kā prioritāru noteikusi arī informācijas tehnoloģiju nozari, kas neprasa milzu investīcijas. Vēl piemērs: Latvijas tirgū ienāca Vācijas apdrošināšanas kompānija “AXA”. Es nezinu, kādās naudas summās mērāmās tās veiktās investīcijas, taču zinu, ka tā radīja 50 jaunas darbavietas ar milzīgu pievienoto vērtību. Eksportēt mūsu garīgo darbu, kura darītāji paliek Latvijā, ir vēl svarīgāk nekā piesaistīt lielas naudas summas.

Sadarbība ir abpusēji izdevīga

– Kādu nozaru uzņēmumi izrāda vislielāko interesei par investīciju iespējām Latvijā?

– Kā liecina aizvadītā gada pieredze, apmēram 70 procenti no interesentiem ir Vācijas spēcīgākās rūpniecības nozares – mašīnbūves un metālapstrādes pārstāvji. Turklāt runa nav tikai par investīcijām, bet arī par šo uzņēmumu dalību Latvijas eksporta projektos – viņi Latvijā meklē piegādātājus un nereti tos arī atrod. Kā nozīmīgs piemērs sadarbībai šajā nozarē jāmin rūpnīca “GEOR” Olainē. Nesen arī kāds liels Vācijas koncerns, kurš saņem piedāvājumus no visas pasaules, sadarbībai izvēlējās divus Latvijas uzņēmumus, ar kuriem tiek risinātas sarunas. Liels investīciju projekts ir Vācijas uzņēmuma “AKG” ražotnes būve Jelgavā, taču darbu pie tā LIAA uzsāka vēl pirms pārstāvniecības dibināšanas. Šobrīd īstenošanas stadijā ir vēl vairāki lieli projekti, kuru ietvaros Latvijā varētu tikt investēti vairāki desmiti miljonu eiru.
Nākamā visvairāk pārstāvētā ražošanas nozare ir tekstilrūpniecība. Arī šobrīd Vācijā strādājam ar diviem uzņēmumiem, kurus interesē investīciju iespējas šajā jomā. Tas nav tikai lētāka darbaspēka dēļ – mēs zinām, ka izmaksas tiešām ir zemākas, taču tas nebūs ilgstoši. Tekstilrūpniecība ir arī trešā spēcīgākā Latvijas eksporta nozare, mums tajā ir gan tradīcijas un pieredze, gan darbaspēks un tehnika. Viss sacītais attiecināms arī uz kokapstrādi.

– Vācijā nebūt nevalda viscaur pozitīva attieksme pret investīcijām Latvijā. Bieži tiek pausts satraukums un neapmierinātība ar ražošanas pārcelšanu uz austrumiem, tādējādi veicinot bezdarbu un ekonomisko stagnāciju pašā Vācijā. Latvijai tiek pārmesta arī pārlieku zemā uzņēmumu ienākumu nodokļa likme.

– Vācu presē nav daudz informācijas par Latviju. Tāpēc rīkojām Vācijas ekonomikas žurnālistu vizīti Latvijā, lai viņus iepazīstinātu ar ekonomisko situāciju un iespējām, kas tiek piedāvātas Vācijas uzņēmumiem, un lai šī informācija nokļūtu līdz iespējami plašākai auditorijai. Taču LIAA pārstāvniecība sarunās ar Vācijas uzņēmējiem nekādā gadījumā neuzsver: mēs esam lētāki, tāpēc labāk nāciet ražot Latvijā. Mēs norādām uz iespēju, neslēdzot uzņēmumu Vācijā, paralēli darboties arī Latvijā, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju. Gribam paskaidrot, ka sadarbība ar Latviju būs darījums, kas izdevīgs abām valstīm.

Eksportēt mēbeles, ne priedi

– Kā norit mūsu uzņēmumu virzība Vācijas tirgū?

– Latvijas uzņēmumu interese par Vācijas tirgu pieaug ģeometriskā progresijā. Šajā kontekstā gribētos nošķirt mūsu lielos uzņēmumus no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Lielajiem pietiek gan pieredzes, gan kapacitātes, gan līdzekļu, lai saviem spēkiem ietu šā tirgus virzienā un atrastu sev partnerus. Pie aģentūras lielākoties vēršas mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji, kuru piedāvājuma līmenis ir ļoti atšķirīgs. Ir uzņēmumi, kuriem perfekti sagatavota informācija par savu produkciju, pakalpojumiem, kontaktpersonām, ideālajā gadījumā pat sava interneta mājaslapa – un šādi materiāli ir atslēga ārvalstu tirgum. Bet daļai uzņēmumu pie informatīvo materiālu izveides vēl jāstrādā. Būtiska detaļa ir svešvalodu prasme – strādājot ar mazajiem uzņēmumiem, nereti nākas sastapties ar situāciju, kad cilvēki prot tikai latviešu un krievu valodu. Ar šādu pieeju ārvalstu tirgu iekarot nevar, tāpēc ir svarīgi pārliecināt uzņēmējus par nepieciešamību prast komunicēt sava sadarbības partnera valodā. Tas pieder pie elementārās biznesa kultūras un etiķetes.

– Vai vēl kādi faktori nosaka Latvijas uzņēmumu un to produkcijas konkurētspēju aiz valsts robežām? Rietumvalstu, arī Vācijas tirgi taču ir piesātināti ar daudzveidīgu produkciju.

– Pirmkārt, mums nopietni konkurēt ļauj kvalitāte. Otrs faktors ir Latvijas uzņēmēju elastība. Piemēram, ja šodien tiek pasūtīts krēsls, bet rīt pasūtītājs izdomā, ka krēsla kājām jābūt par trim centimetriem garākām vai īsākām, tad uzņēmumam jābūt gatavam veikt šīs izmaiņas. Latvijas uzņēmumi var mainīt gan noteiktos izstrādājuma parametrus, gan tehnoloģijas bez nedēļām ilgas saskaņošanas un gariem birokrātiskajiem ceļiem. Arī vācu uzņēmējus patīkami pārsteidz mūsu valsts uzņēmumu motivācija, elastība, gatavība mainīties un pielāgoties. Labi veicas arī Latvijas uzņēmumiem, kuru pārstāvji prot svešvalodas, kuri ārvalstu partneriem visu var paši izstāstīt un parādīt. Jāmin arī sakārtotā transporta sistēma pārvadājumiem starp Latviju un Vāciju. No Rīgas ik nedēļu ir piecdesmit tiešie avioreisi uz Vācijas lielākajām pilsētām. No Rīgas uz Hamburgu vai otrādi var aizlidot vienā stundā un divdesmit minūtēs, bet Latvijā jebkurā vietā var nokļūt trīs stundu laikā. Piemēram, lidojums no Hamburgas uz Minheni prasa vairāk laika nekā ceļojums uz Rīgu. Savukārt kravu pārvadājumiem var izmantot arī trīs tiešās prāmju satiksmes līnijas vai autoceļus.
Piemēram, informācijas tehnoloģiju uzņēmumi piedāvā ārpakalpojumus vai programmatūras izstrādi. Viņu priekšrocība ir gan zemākas darba izmaksas, gan augsta kvalitāte. Turklāt kopš Latvijas pievienošanās ES ārvalstu uzņēmējiem vairs nav pamata bažām par datu drošību, jo esam pakļauti vienādiem noteikumiem. Nozīme ir arī mentalitātei – Indijas uzņēmumi ir vēl lētāki, taču Vācijas uzņēmējiem ir problēmas kultūru un domāšanas atšķirību pārvarēšanā, bet tas ietekmē kvalitāti. Mūsu kultūrās ir daudz kopīga, un tas atvieglo sadarbību.

– Vai var sacīt, ka LIAA atbalsta investīcijas, kuru mērķis ir radīt produkciju ar augstu pievienoto vērtību?

– Tieši tā – maksimāla pievienotā vērtība ir prioritārs kritērijs, izvērtējot ikvienu mūsu atbalstāmo projektu. Iespēja sūtīt uz Vāciju neapstrādātu priedi mūs interesē daudz mazāk nekā dizaina mēbeļu eksporta iespējas.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv