Karstākā valstsvizīte. Eiropas Savienības krustcelēs

No 27. līdz 30.jūnijam notiek Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Itālijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, otrdien, 28.jūnijā, godinot itāļu varoņus un varoņu garu, noliekot vainagu pie Tēvzemes Altāra (Altare della Patria) Venēcijas laukumā Romā Foto: EPA/A.F.I.

Šīs dienas Itālijā noteikti var saukt par pašām karstākajām Latvijas valstsvizītē: pusdienas tveicē gaisa temperatūra sasniedz +40 grādus pēc Celsija, un daudzie tūristi cenšas veldzēties ielu un laukumu strūklakās. Televīzija ziņo pat par nāves gadījumiem karstuma dēļ. Tomēr svelme nav iespaidojusi Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizītes norisi. Vienīgi oficiālais sagaidīšanas rituāls pirmdien Romā, Kvirināla pils pagalmā, tika saīsināts, saudzējot mūsdienu un arī vēsturiskajās uniformās tērptos godasardzes karavīrus.
Vakar, 29.jūnijā, mūsu Valsts prezidente uzturējās Neapolē, kur ieradās jau otrdienas vakarā.
No rīta Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja NATO spēku štābu, kura pārziņā ir Vidusjūras un Balkānu reģions. Bāzes teritorijā augsto viešņu sagaidīja dažādu NATO dalībvalstu virsnieku godasardze ar visu NATO valstu karogiem. Skanot “Dievs, svētī Latviju!”, pie štāba ēkas tika pacelts Latvijas valsts karogs. Prezidentei bija saruna ar bāzes komandieri admirāli Hariju Ulrihu.
Pēc tam Valsts prezidente apmeklēja Sansevero kapelu un Latvijas goda konsulātu Neapolē, kur atklāja goda plāksni. Vēlāk Vaira Vīķe-Freiberga un personas, kas viņu pavada, izbrauca uz Kapri salu. Diena beidzās ar Neapoles provinces vadības rīkotām vakariņām par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam.
Otrdien, 28.jūnijā, pēc sarunām ar Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni mūsu Valsts prezidente tikās ar Latvijas žurnālistiem.
Vaira Vīķe-Freiberga pastāstīja, ka sarunu uzmanības centrā bijusi Eiropas Savienības (ES) turpmākā attīstība. Latvijas Valsts prezidente un Itālijas valdības vadītājs bijuši vienisprātis, ka situāciju pēc referendumu negatīvā iznākuma Francijā un Nīderlandē tomēr nevajag dramatizēt, jo iedzīvotāji šajās valstīs ar “nē” acīmredzot pauduši neapmierinātību ar savu finansiālo situāciju un, iespējams, ar savu valdību, bet ne ar Eiropas Savienību kopumā vai ES jaunajām dalībvalstīm. Valsts prezidente arī izteica viedokli, ka ES konstitucionālais līgums ir pārāk garš un sarežģīts – arī šis faktors varēja mudināt francūžus un nīderlandiešus balsot pret tā ratificēšanu.
Atbildot uz “LV” jautājumu par mūsu valsts pirmā gada pieredzi ES, Valsts prezidente teica: “Uz Berluskoni kungu dziļu iespaidu atstāja jau mūsu delegācijas ļoti jaunais sastāvs – mūsu jaunie ministri un valsts sekretāri. Viņa skatījumā Latvija ir jauna zvaigzne Eiropas valstu zvaigznājā. Tāds dinamisks bijis arī Latvijas pirmais gads Eiropas Savienībā.”
NATO apvienoto spēku štābā notika arī preses īssaiets, kurā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un NATO admirālis Harijs Ulrihs pauda gandarījumu par Latvijas sekmīgo dalību NATO. “Mēs jūtamies daudz drošāk, kopš esam iestājušies NATO,” teica Valsts prezidente.
Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par NATO struktūru pārkārtošanu atbilstoši jaunajai politiskajai situācijai pasaulē un jaunajiem izaicinājumiem, admirālis H.Ulrihs teica, ka šajā jomā jau daudz ir paveikts un vēl pavisam nesen, pirms pāris nedēļām, kāda NATO apvienoto spēku vienība no Neapoles štāba pakļautības pārbāzēta Lisabonas štāba kompetencē.
Valsts prezidente, atbildot “Latvijas Vēstnesim”, pauda viedokli, ka NATO struktūras jau tagad atbilst jaunajiem uzdevumiem un ka dalība šajā dinamiskajā organizācijā motivē arī Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus uzlabot savu efektivitāti.

Jānis Ūdris, “LV” speciālkorespondents Valsts prezidentes valstsvizītē Itālijā, ziņojot no Neapoles