Resursi izsīkst, pieprasījums un cenas aug

Situācija degvielas tirgū patērētājiem nav iepriecinoša – labākais, uz ko var cerēt, ir cenu pakāpeniska, nevis strauja paaugstināšanās.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Šķiet, Latvijas patērētāji pie biežajām degvielas cenu izmaiņām jau pieraduši, tāpēc pārsteigumu nesagādāja arī īsi pirms Jāņiem veiktā cenu paaugstināšana. Tā, piemēram, SIA “Latvija Statoil” degvielas uzpildes stacijās 22.jūnijā 95.markas benzīna cena sasniedza 56,9 santīmus par litru, bet par dīzeļdegvielu nācās maksāt jau 57,5 santīmus. Cenas kāpa arī citiem uzņēmumiem piederošajās uzpildes stacijās. Par galveno šā procesa iemeslu tirgotāji atzina naftas cenu kāpumu pasaules tirgū.
Arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Uldis Sakne norāda, ka cenu pieauguma tendenci nosaka objektīvi faktori. Viņš atzīst – Latvijā un citās Eiropas valstīs degvielas cenas dažbrīd arī krītas, tomēr šī parādība ir īslaicīga, bet ilgtermiņa prognozes paredz arī turpmāku cenu pieaugumu. Galvenais benzīna un dīzeļdegvielas sadārdzināšanās iemesls, kas nosaka cenu kāpumu gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, ir pasaules naftas krājumu izsīkšana. Turklāt jāņem vērā, ka pieprasījums pēc naftas produktiem pasaules tirgū pieaug. Saprotams, ka patēriņa pieaugums, no vienas puses, un resursu samazināšanās, no otras, izraisa lēnāku vai straujāku cenu kāpumu.
Viens no argumentiem, ar ko tirgotāji nereti skaidro kārtējo cenu palielināšanu, ir ierobežotie degvielas krājumi. Proti, ja cenas pasaules tirgū kāpj, bet uzņēmuma uzkrātās rezerves iet uz beigām, tad nav iespējams cenas saglabāt līdzšinējā līmenī. U.Sakne paskaidro, ka Latvijas tirgotāji liela apjoma rezerves neveido – parasti uzkrātais degvielas daudzums tiek pārdots apmēram 20 dienu laikā. Atlikušo benzīna vai dīzeļdegvielas daudzumu iztirgojot par līdzšinējo cenu, uzņēmumam krājumu atjaunošanai nāktos meklēt papildu līdzekļus, jo augusi vairumtirdzniecības cena. Tomēr zināmu stabilitāti degvielas krājumu esamība spēj nodrošināt – U.Sakne norāda, ka katru dienu cenas tomēr nemainās, un uzsver, ka tirdzniecības uzņēmumi arī cenšas izmantot īslaicīgos pasaules tirgus cenu kritumus, lai samazinātu cenas arī mazumtirdzniecībā.
Vēl aizvien pārsteidzoša var šķist dīzeļdegvielas augstā cena un it īpaši fakts, ka tā kļuvusi dārgāka par benzīnu. Arī U.Sakne atzīst – šī parādība uzskatāma par tirgus fenomenu. Parasti vismaz vasarā dīzeļdegvielas cena samazinās, jo beigusies sezona, kuras laikā liels daudzums ķīmiskā sastāva ziņā “dīzelim” līdzīgas degvielas tiek izlietots ēku apkurei. Taču šogad nekāda cenas krituma nav un acīmredzot arī nebūs. Tomēr arī šim fenomenam ir noteikti iemesli. U.Sakne norāda, ka dīzeļdegvielas augsto cenu nosaka augstais pieprasījuma līmenis. To ietekmē arī visnotaļ ticamās prognozes, ka, tuvojoties rudenim, cena vēl paaugstināsies, un tāpēc degviela jāiepērk jau tagad. LDTS izpilddirektors min vēl divus būtiskus faktorus. Pirmkārt, pasaulē pieaugusi ar dīzeļmotoriem darbināmu automobiļu popularitāte un izplatība, kas, protams, būtiski palielina šīs degvielas patēriņu. Un, otrkārt, augstais patēriņa un pieprasījuma līmenis naftas pārstrādes rūpnīcām neļauj samazināt dīzeļdegvielas ražošanas tempus un apjomus. Iepriekšējos gados, ņemot vērā “dīzeļa” patēriņa samazinājumu vasarā, rūpnīcas šajā laikā vairāk resursu veltīja benzīna ražošanai. Šobrīd tas nav iespējams – vienlīdz intensīvi jāražo abi pieprasītie produkti, un abi kļūst aizvien dārgāki. Protams, kā atzīst U.Sakne, nevar izslēgt arī dažādu spekulāciju ietekmi uz degvielas cenām pasaules tirgū. Diemžēl Latvijas tirgotājiem neatliek nekas cits, kā iepirkt degvielu par šīm cenām, jo mūsu valstī naftu vērā ņemamos apjomos neiegūst un nepārstrādā.
Sabiedrībā un informācijas līdzekļos izskanējušas prognozes par iespējamo degvielas cenu kāpumu līdz 80 santīmiem par litru jau nākamajā ziemā. U.Sakne šādu cenu līknes kāpumu gan vērtē kā mazticamu. Viņš norāda – pat “vecajās” Eiropas Savienības dalībvalstīs degvielas cenas ir vidēji 70 santīmu līmenī. Taču 60 santīmu līmeni cenas gan varētu sasniegt visā drīzumā. LTDS izpilddirektors uzskata, ka vēl līdz rudenim iespējams cenu kāpums par apmēram diviem santīmiem par litru, un tad jau arī 60 santīmu robeža vai ar roku sasniedzama.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv