Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saldās nozares rūgtā reforma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.06.2005., Nr. 100 (3258) https://www.vestnesis.lv/ta/id/111366

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šodien tiek svinīgi atklāti IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Vēl šajā numurā

29.06.2005., Nr. 100 (3258)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saldās nozares rūgtā reforma

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ierosinājumu reformēt Eiropas cukura tirgu. Tiek piedāvāts baltā cukura iepirkuma cenu samazināt par 39 procentiem. Lai EK piedāvājums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, arī Latvijai. Šis nav pirmais mēģinājums reformēt cukura nozari. EK iepriekš piedāvātajām reformām dalībvalstis
nepiekrita. Zinātāji saka, ka šis Komisijas piedāvājums salīdzinājumā ar iepriekšējo ir drastiskāks, jo atbalsta apjomu paredzēts samazināt vēl vairāk. Tomēr no reformas izvairīties neizdosies.

SIETINSONS.PNG (125044 bytes)
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Sola kompensācijas un bankrotus

Pēc ES lauksaimniecības komisāres Mariannas Fišeres–Bēlas teiktā, cukura nozare jāreformē, jo “nav citas alternatīvas, kā vien fundamentāla reforma. Nekā nedarīšana nozīmētu lēnu un sāpīgu Eiropas cukura nozares bojāeju”.
Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons skaidro, ka oficiāla informācija no EK vēl nav saņemta. “Mēs zinām tikai to, kas rakstīts EK paziņojumā presei. Pirmās oficiālās sarunas starpvalstu līmenī par šo jautājumu gaidāmas šopiektdien. Tad arī oficiāli uzzināsim Komisijas piedāvājumu.” Tāpēc arī ministrija pagaidām atturas no Komisijas reformas piedāvājuma komentēšanas.
EK sniegtā informācija liecina, ka reforma paredz būtiski samazināt baltā cukura iepirkuma cenu (par 39 procentiem). Turpmāk tonnu saldās vielas varētu iepirkt par 386, nevis 632 eirām kā līdz šim.
EK jau paredzējusi, ka šāda reforma nozīmē daudzu mazāko cukurfabriku slēgšanu. Brīvprātīgās pārstrukturēšanās programma paredz, ka ražotāji brīvprātīgi varēs slēgt savas ražotnes, saņemot par to kompensācijas. Tāpat paredzēts strādāt pie intervences atcelšanas.
Eiropā lauksaimnieki šo plānu jau nodēvējuši par drakonisku un prognozē, ka dažos reģionos cukura cena varētu sarukt pat par 50 procentiem.

Latvijai svarīgi trīs jautājumi

“Latvijai ir svarīgs vesels jautājumu komplekss – intervences cena, minimālā cukurbiešu cena un arī kvotu nesamazināšana,” saka J.Sietiņsons.
Līdz šim cukura intervence ES notikusi vairāk uz papīra, nevis reālajā dzīvē. Tomēr tagad situācija mainās, tāpēc Latvijas skatījumā cukura intervences cenai ir milzīga nozīme. Ja valstī tiek saražots ar kvotu noteikts cukura daudzums, bet to nav iespējams realizēt savā tirgū, pastāv intervences iespēja – ražotājs var realizēt savu produkciju par noteiktu cenu. Otrs Latvijai svarīgais aspekts ir minimālā cukurbiešu cena. Šis jautājums ir būtisks, jo motivē strādāt konkrētajā nozarē. “Ja minimālā iepirkuma cena tiek samazināta, rūpīgi jāseko, lai netiktu pārkāpts slieksnis, kas uz mūsu ražotājiem vai audzētājiem var atstāt ļoti nepatīkamas sekas. Ja cena ir pārāk zema, vairs nav ekonomiska pamatojuma audzēt cukurbietes,” teic J.Sietiņsons. Tā kā Latvijā cukura nozarē investēts daudz naudas un minimālā iepirkuma cena samazināsies, uzmanīgi jāvērtē arī kompensācijas mehānisms, lai atlīdzinātu cenu samazinājumu un ražotājiem ļautu turpināt darbu. Departamenta direktora vietnieks ir pārliecināts, ka Latvijai ir svarīgi arī saglabāt līdz šim noteikto kvotu apjomu.
Tomēr nav iespējams izdalīt tikai vienu jautājumu, kurš Latvijai būtu vissvarīgākais. “Tie ir jautājumi, kas skatāmi kompleksi,” domā J.Sietiņsons.

Vai tas ir krahs mūsējiem?

Latvijas plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija, ka ES cukura reforma var beigties ar abu Latvijas cukurfabriku slēgšanu. Tas savukārt apdraud teju pustūkstoša zemnieku, kuru galvenā nodarbe ir cukurbiešu audzēšana. Nedz Liepājas, nedz Jelgavas cukurfabrikas vēl nesniedz savus komentārus presei, sakot, ka nepieciešams iepazīties ar Komisijas piedāvājumu. Savukārt Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas vadītājs Uldis Caune paziņojis, ka cukurbiešu audzētājiem reforma nozīmē būtiskus zaudējumus.
J.Sietiņsons saka, ka nozare vairs netiks atbalstīta tā kā līdz šim. “Mūsu uzdevums ir panākt, lai nosacījumi nesaglabātu nozares privileģēto stāvokli, bet gan normālus ražošanas nosacījumus, lai nozare varētu pastāvēt.”

Jāreformē.  Nav izvēles

J.Sietiņsons saka, ka cukura nozare no reformas nevarēs izvairīties. “Nav noslēpums, ka cukura nozare ir viena no regulētākajām, ja ne visvairāk regulētā lauksaimniecības jomā. Pienācis brīdis, kad esošā sistēma pašreizējā formā vairs nevar pastāvēt. Viens no iemesliem – ES realizētā cukura sektora politika ir, ja tā var teikt, pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas pamatprincipiem.” Cukura cena pasaules tirgū būtiski atšķiras no ES esošās. Pateicoties striktajai regulācijai, Eiropā cukura cena ir ļoti augsta. Bet striktā regulācija pat ir pretrunā ar brīviem tirgus principiem.
Pēdējais piliens, kas lika izšķirties par ES cukura nozares reformēšanu, bija sprieduma pasludināšana strīdā starp ES un Pasaules tirdzniecības organizāciju. Tā kā lēmums ES bija nelabvēlīgs, tas jārespektē un tāpēc ar reformu palīdzību šī nozare jāsakārto.
Panākt vienošanos par veicamo reformu būs sarežģīti. Cukurbiešu audzētājiem un ražotājiem negribas atteikties no privileģētās situācijas salīdzinājumā ar pasaules tirgu. Turklāt cukura nozares reforma var nest zaudējumus valstu ekonomikām un arī kuplināt bezdarbnieku rindas.

 

Uzziņai:

22.jūnijs – Eiropas Komisija dara zināmu savu priekšlikumu plašsaziņas līdzekļiem.

1.jūlijs – notiks pirmās oficiālās sarunas valstiskā līmenī, kur Komisija oficiāli iepazīstinās dalībvalstis ar saviem priekšlikumiem par cukura nozares reformu.

14.jūlijs – Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tiksies ar Cukurbiešu audzētāju asociāciju, cukura ražotājiem
un salduma ražotājiem.

20.jūlijs – ES Ministru padomes sanāksme par cukura reformu.

Avots: Zemkopības ministrija

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!