Iznesīgs tautudēls, grezni tērpta tautumeita

Ielūgumā uz oficiālu pieņemšanu bija norādīts, ka ierašanās vēlama tautastērpā. Izrevidēju savu skapi, pārkravāju tīnes un lādes, izbiedēju aizmigušās kodes, gluži loģiski – neko neatradu. Tad sāku zvanīt un meklēt palīdzību pie tautastērpu zinātājiem.

Pirmā “LV” atsaucās Linda Rubene, Emiļa Melngaiļa tautas mākslas centra lietišķās mākslas speciāliste, kura ieteica tērpu pasūtīt skroderiem (šuvējiem) Cēsu pusē, nopērkot audumu par 7 līdz 15 latiem metrā. “Lētākie sievu krekli bez izšuvumiem un villainēm, piekariņiem ir nopērkami par 20 latiem, greznāk rotātie – par 100 latiem, brunčiem jārēķinās ar 30 līdz 40 latiem. Ja nu gribas gatavu, tad jādodas uz Rīgas Latviešu biedrības nama salonu “Senā klēts”, ko vada Maruta Grasmane.
Ja vēlaties īpašumā iegūt vai saderinātajai uzdāvināt grezno Kurzemes novada Nīcas un Bārtas tērpu vai graciozi balto Latgales novada Abrenes brunci, Vidzemes novada košo Krustpils kostīmu un Zemgales novada Jelgavas tērpu, tad šī ir īstā vieta. Tautastērpu cenas ir, sākot no 100–150 latiem un uz augšu, atkarībā no saktu, villaiņu pielietojuma, taču tās ir autentiskas un kvalitatīvas novadu tautastērpu kopijas no 16.–19.gadsimta. Ja nepieciešami arī zābaki kungiem vai etnogrāfiskas kurpes sievām, tos izgatavojot firma “Elegants” Rīgā.
Ekskluzīvos gadījumos – kāzās, vēstniecību pieņemšanās u.c. – tērpus iznomājot, tam jārēķinās ar 20 procentiem no tautastērpa cenas. “Protams, ne jau lēkšanai pāri ugunskuram!, ” “LV” sacīja M.Grasmane.
Klejojot pa Vecrīgu, blakus Pulvertornim Vaļņu ielā uzdūros salonam “Tīne”, kur diemžēl vairs nav pieejami tautastērpi. “Tos it kā bija izdevīgi pārdot, taču nevēlējāmies niekoties un palikt par apsmieklu ar pielasītiem tautastērpu elementiem no dažādiem novadiem, jo nepārzinājām visas nianses,” “LV” atzinās salona darbiniece.
Visbeidzot atradu SIA “Muduri” Tallinas ielā 40 k.2, kur tautastērpus šuj tikai pēc pasūtījuma, turklāt šobrīd rinda iesniedzas jau septembrī. “Muduri” ir pamatīgi noslogoti saistībā ar skolēnu dziesmu svētkiem, nav vaļas pievērsties citiem pasūtītājiem. Vija Goba, uzņēmuma vadītāja, “LV” piekodināja, lai pirms vizītes noteikti piezvanot, jo audumu izvēle un auguma uzmērīšana aizņem aptuveni 40 minūtes. Pirmsjāņu nedēļā salonu pārpildīja pasūtītāji. Man kā lepnam kurzemniekam vienkāršs ietērps varētu izmaksāt no 90 līdz 135 latiem, neskaitot apavus un gredzenus.
Nepiekrītu internetā ievietotam apgalvojumam, ka Latvija “būtu pārāk pelēka, ja visi būtu vienādi, ja visiem būtu tautastērps, pastalas un nebeidzami dziesmusvētki ar salkaniem smaidiņiem”, jo ikdienā mēs negodājam savas senču tradīcijas un reizēm tās ir jāatsvabina no aizmirstības valgiem.
Ja iedziļināmies tautas mantojumā, tad agrāk kāzās ģērba ne tikai labākos tērpus, bet, kā jau goda dienā, pat vairākus. Bērzaunē līgavainis vilka trejus svārkus un jo kupli ģērbās līgava. Ērgļos, viņai ģērbjoties, līgavas brālis atnesa no klēts tās rotu. Uz krekla vilka trīs brunčus - vienus nātna apakšā un divus vilnas virsū. Beidzot sedza vēl trīs villaines - vienu nātna, divas vilnas. Alsungā līgavai mugurā uzsegtas četras baltas villaines ar saktām pie krūtīm. Kopā saspraustās villaines sauca par sagšām. Galvā līgavai vainags, virs tā “zīdenis” un vēl trīs nēzdogi.

Arvīds Deģis

Izmantotas ziņas no K.Strauberga “Pār deviņi novadiņi”.